22.1 °C
Latvijas gaļas liellopu audzēšanas nozare šobrīd dzīvo lielas nenoteiktības apstākļos.
Raimonds Jakovickis, Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs
No vienas puses, Eiropas tirgū vērojams nepieredzēts liellopu gaļas cenu pieaugums, kas rada izcilas iespējas audzētājiem eksportēt savu produkciju.
No otras puses, nozari skar vairāki izaicinājumi – lopu un darbaspēka trūkums, nelabvēlīgie laikapstākļi, nepietiekams valsts atbalsts, kā arī risks zaudēt Latvijas tirgu zemās iedzīvotāju pirktspējas dēļ. Turklāt gaļas liellopu tirgus ir pakļauts straujām svārstībām, kas padara nākotni grūti prognozējamu.
Eiropas pieprasījums pēc Latvijas liellopiem pārsniedz piedāvājumu
Šobrīd eksportēta tiek lielākā daļa Latvijas gaļas liellopu nozarē saražotās produkcijas. Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center), dati rāda, ka pēc ienākumiem no dzīvu liellopu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija 6. vietā pasaulē. Liellopu eksports Latvijas tautsaimniecībā katru gadu ienes vairāk nekā 60 miljonus eiro.
Jāatzīst, ka
liellopu cenas Eiropā pēdējo gadu laikā augušas ļoti strauji, divu gadu laikā pieaugot gandrīz par 100 %.
Galvenais iemesls cenu kāpumam ir vispārējs zīdītājgovju un teļu skaita samazinājums pasaulē, ko veicina gan klimata pārmaiņas, gan darbaspēka trūkums, kā arī tādu bīstamu slimību kā zilās mēles un mutes un nagu sērgas izplatība Eiropā (Latviju šīs slimības pagaidām nav skārušas, lai gan riski joprojām pastāv).
Lai gan šobrīd Latvijas audzētāji Eiropas tirgū pirmo reizi izjūt stabilu pieprasījumu pēc gaļas liellopiem, nu nākas saskarties ar cita veida problēmu – trūkst lopu, lai pieprasījumu apmierinātu.
2023. gadā Latvijas liellopu saimniecības piedzīvoja tā saucamo bada gadu sausuma dēļ, tāpēc daļu lopu nācās izkaut. Sekas ir jūtamas joprojām, jo gaļas liellopu nozari nevar ātri atjaunot – lopu audzēšana līdz komerciālam vecumam aizņem vismaz divus gadus. Šajā laikā daudzi lopkopji pārprofilējās uz graudkopību. Arī šīs vasaras mitrie laikapstākļi tieši atsaucas uz Latvijas liellopu nozari, jo ir apgrūtināta siena un skābbarības sagatavošana ziemas periodam – zālei un kukurūzas ražai ir zema kvalitāte, tāpēc barībai jāpievieno papildu proteīnvielas, lai nodrošinātu dzīvniekam nepieciešamo uzturvērtību.
Tāpat trūkst arī darbaspēka – lopkopības nozarē strādājošie noveco, un paaudžu nomaiņa nenorit raiti. Jaunieši bieži izvēlas citu nodarbošanos, bet tie, kuriem ir interese par lauksaimniecību, pievēršas citām nozarēm, kur darbaspēku piesaistīt ir vieglāk – piemēram, atrast traktoristu darbam uz lauka ir krietni vienkāršāk nekā cilvēku, kurš būs gatavs strādāt ar dzīvniekiem.
