Pēc kiberdrošības incidenta LVM, premjers paziņo, ka nespēj pilnībā uzticēties valsts iestādēm

Premjerministrs Andris Kulbergs nav apmierināts ar valsts iestāžu attieksmi pret kiberdrošību. Šādu vērtējumu viņš pauda pēc Ministru kabineta rīcības apspriedes sēdes par kiberdrošības jautājumiem, kas sasaukta pēc kiberuzbrukuma Latvijas Valsts mežu drošības sistēmai. 360 Ziņas devās noskaidrot vairāk.

Tas nav pieņemami – tā premjerministrs Andris Kulbergs vērtē kritiskās infrastruktūras objektu, uzņēmumu un iestāžu gatavību krīzes situācijām, tostarp kiberuzbrukumiem. Darbības nepārtrauktības plāns ir vien piektdaļai valsts iestāžu un trešdaļai privātu uzņēmumu.

Ministru prezidents Andris Kulbergs savā vērtējumā ir skarbs: “Plānam ir jāparedz, vai tas ir alternatīvs pieslēgums, vai tas ir ģenerators vai kas, kādas ir tālākās darbības gan tehniski, gan cilvēkresursu ziņā. Šis ka mums šāda plāna nav, tas nozīmē, ka mēs neesam gatavi šādām lietām.”

Kiberdrošības likuma prasības ir spēkā jau divus gadus, taču praksē tās ne vienmēr tiekot ieviestas. Tā tas bijis arī Latvijas Valsts mežu gadījumā. Uzņēmuma sistēmā pirmās ielaušanās pazīmes sistēmā fiksētas jau 11. jūnijā, savukārt faktiskās kaitnieciskās kiberuzbrukuma darbības notikušas naktī uz 23. jūniju. Taču Saeimas vēlēšanu sistēma, kuras nodrošināšanā ir iesaistīts uzņēmums, šī incidenta dēļ nav apdraudēta. 

Aizsardzības ministrs Raivis Melnis skaidro: “Mēs sniegsim atbalstu, lai organizācijas būtu daudz labāk sagatavotas, bet vēlreiz atgādinu – katras organizācijas, iestādes personīgā atbildība ir, lai ieviestu šo te kiberhigiēnu, aizsardzību.”

Atbildība par notikušo kiberuzbrukumu Latvijas Valsts mežos vēl tiek vērtēta. Tikmēr, raugoties uz kiberdrošības jautājumiem kopumā, iztrūkstot viena atbildīgā. Premjera ieskatā – tam būtu jābūt Krīzes vadības centram. Tāpat viņš pieļāva valsts iestāžu sadarbību ar tā dēvētajiem "baltajiem hakeriem".

Andris Kulbergs skaidro savu ideju: “Man nav šo zināšanu, es neesmu eksperts un man ir nepieciešams, kāds kas var sniegt papildu ārēju padomu par situāciju. Es ne vienmēr uzticēšos mūsu iestādēm, ka viņas krīzes situācijā teiks 100 % taisnību.”

Nākamā šāda veida sanāksme sasaukta mēneša beigās. Ministrijām četru nedēļu laikā jāsagatavo priekšlikumi, kā nodrošināt darbības nepārtrauktību krīzes situācijās gan valsts, gan privātā sektora uzņēmumos. 

VIDEO: