Šoks iedzīvotājiem: plānota atkritumu dedzināšanas rūpnīca Pierīgā

Sabiedrisko iniciatīvu vietnē "manabalss.lv" vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju aicina Ropažu novada pašvaldību atteikties no ieceres Stopiņu pagasta Dreiliņos – Rīgas pievārtē – būvēt sadzīves atkritumu dedzināšanas rūpnīcu. Tāpat arī pašvaldība saņēmusi 1225 iesniegumus, kurus parakstījuši vairāk nekā 5000 iedzīvotāju, kuri iebilst šai iecerei.

Iedzīvotāji uzskata, ka uzbūvēt šādu rūpnīcu dzīvojamo māju tuvumā būtu tīrais neprāts. Rūpnīcas radītie izmeši, smakas, putekļi, troksnis un smago automašīnu satiksme pasliktinātu iedzīvotāju dzīves apstākļus, radot apdraudējumu videi un viņu veselībai.

Dreiliņu ciema iedzīvotājus, kuru mājas no rūpnīcai paredzētās vietas šķir vien 500 metru, uztrauc, ka rūpnīcā dedzinās ne tikai Latvijā saražotos atkritumus, bet arī ievedīs tos no citām valstīm, kurās dedzināšanas vietā uzsvars likts uz maksimālu sadzīves atkritumu pārstrādi. Plānotās jaudas tiešām rada bažas, ka, lai nodrošinātu šo rūpnīcu ar pastāvīgu atkritumu plūsmu un lai tās darbība atmaksātos, būs jāieved atkritumi no ārvalstīm.

Plāns būvēt kaldināts jau sen

Rūpnīcas projekta virzītājs ir Vides resursu centrs – pirms septiņiem gadiem no pazīstamā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "Clean R" atdalīts uzņēmums, kurš, visticamāk, šai nolūkā ticis nodibināts. 

Spriežot pēc zemesgrāmatas datiem, plāns būvēt rūpnīcu kaldināts jau sen, tikai līdz pat pēdējam brīdim apkārtnes iedzīvotāji par to neko nav zinājuši.

 Ieceres īstenošanai 2018. gada decembrī Vides resursu centrs no pašvaldības par 142 000 eiro nopircis 2,7 hektārus lielu zemes gabalu. Bet 2021. gada oktobrī no kādas privātpersonas turpat Dreiliņos par 194 000 eiro piepircis klāt vēl 4,2 hektārus.

Kāpēc vieta rūpnīcai izraudzīta Ropažu novada Stopiņu pagasta Dreiliņos, nevis kādā neapdzīvotā vietā, kur atkritumu dedzināšana varētu būt mazāk bīstama iedzīvotājiem?

Vides resursu centra valdes loceklis Guntars Levics atzīst, ka vietas izvēli nosaka ekonomiski apsvērumi. Rūpnīcai izvēlētā vieta atrodas līdzās Rīgas siltumapgādei un elektropārvadei, kurām pieslēdzoties, ērti varētu aizvadīt no atkritumiem saražoto siltumu un elektrību to patērētājiem. Rūpnīca varētu nodrošināt siltumu vismaz 100 000 rīdzinieku.

Atkritumu importa nebūšot

Guntars Levics noliedz, ka rūpnīcā plānots sadedzināt arī no citām valstīm ievestos sadzīves atkritumus. "Latvijas apstākļos atkritumu importam nav ekonomiska pamatojuma," viņš saka, "pašlaik Latvijas poligonos noglabā vidēji 514 tūkstošus tonnu atkritumu gadā. Bet rūpnīca varēs pārvērst enerģijā 143 tūkstošus tonnu. 

Municipālie cietie atkritumi nesastāv tikai no iepakojuma, bet arī no higiēnas, tekstila, ādas un citas izcelsmes atkritumiem.

 Rīgā šķirotajos atkritumos saskaņā ar SIA "Vides resursu centrs" pasūtītajām kurināmā sastāva regulārajām analīzēm vidēji gada griezumā tikai apmēram 40% ir fosilas izcelsmes atkritumi. Pārējais ir pārstrādei un kompostēšanai nederīgi bioloģiskas izcelsmes atkritumi."

Guntars Levics, kuru atceramies arī kā savulaik Rīgai plānotā sadzīves atkritumu savākšanas monopolista – a/s "Tīrīga" – valdes priekšsēdētāju, mierina iedzīvotājus, ka rūpnīcā, kas pēc Ropažu novada teritorijas plānojuma atrastos rūpnieciskajā zonā, būšot nodrošināta izmešu daudzpakāpju attīrīšana, tāpēc ne videi, ne iedzīvotāju veselībai nekādas briesmas nedraudot.

Noklausoties aprīlī publiski rīkotās sabiedriskās apspriedes par ietekmi uz vidi, kurās galvenie runātāji bija viņš un konsultāciju uzņēmuma "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" pārstāvis Jānis Prindulis, klausītājiem patiešām varēja rasties iespaids, ka jaunā rūpnīca, kurā plānots sadedzināt tūkstošiem tonnu dažnedažādu atkritumu, ikdienā smaržos pēc augļu marmelādes un maijpuķītēm.

Uzņēmumā "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" sagatavotā ietekmes uz vidi ziņojuma autori vēsta, ka sadedzināšanai būšot paredzēts tikai sašķirots kurināmais, kas nebūšot bīstams videi. Virs rūpnīcas sliesies 80 metru augsts skurstenis – augstumā divtik pārspēdams Brīvības pieminekli, tāpēc ne smaku, ne putekļu nebūšot un nevienam cilvēkam nekas nekaitēšot. 

Rūpnīcai darbojoties, arī tādu avāriju, kas varētu radīt nozīmīgu vides piesārņojumu vai apdraudējumu cilvēkiem un dzīvai dabai, iespējamība esot maza. 

Atkritumus dedzinot, dūmu attīrīšanai paredzēts izmantot 25% amonjaka šķīdumu, kas, kā apgalvo projekta virzītāji un ietekmes uz vidi novērtējuma autori, neesot bīstams un gaisā nemaz nenonākšot. Iedzīvotājus, kuri klausījās šo ziņojumu, šie solījumi gan īsti nepārliecināja. Viņuprāt, pati amonjaka pārvadāšana un uzglabāšana Rīgas pievārtē un tuvu dzīvojamām mājām jau vien šķiet bīstama.

Iedzīvotājus sola sadzirdēt

Vai, lemjot par projektu, iedzīvotāju iebildumus vispār ņems vērā? Ropažu novada pašvaldības Attīstības, īpašumu un investīciju departamenta vadītāja Linda Čakše atzīst, ka sabiedrības viedoklis, lemjot par koģenerācijas stacijas būvniecību, ir būtiski svarīgs.

Šī gada 9. maijā Ropažu novada pašvaldības domes Attīstības komitejas sēdē deputāti apsprieduši lokālplānojuma, teritorijas plānojuma grozījumus, paredzot pārtraukt lokālplānojuma izstrādi abos SIA "Vides resursu centrs" iegādātajos zemes īpašumos Dreiliņos. Par lokālplānojuma izstrādes pārtraukšanu nobalsojuši septiņi Attīstības komitejas deputāti, viens atturējies. Ropažu novada pašvaldības domes sēdē par lokālplānojuma izstrādes pārtraukšanu vai turpināšanu plānots izlemt 17. maijā.

Lēmums pašvaldībai būs jāpieņem, kad Vides pārraudzības valsts birojs būs sniedzis atzinumu par ziņojumu, kurā izvērtēta ietekme uz vidi.

"Ja izlemsim par grozījumiem un lokālplānojuma izstrādes pārtraukšanu, tad tādu rūpnīcu, kādu to iecerējuši uzņēmumā "Vides resursu centrs", tur nevarēs būvēt," spriež Ropažu novada pašvaldības priekšsēdētāja Vita Paulāne, 

"lemjot, protams, ņemsim vērā pašvaldībā saņemtos iedzīvotāju viedokļus. Ja mana māja atrastos rūpnīcai plānotajā vietā, tad, visticamāk, arī es būtu pret tās būvniecību."

Vita Paulāne piebilst, ka ar to informāciju, kas pašvaldībā saņemta pašlaik, viņai neesot pārliecības, vai šī rūpnīca būs pietiekami droša, lai varētu to uzbūvēt Dreiliņos.

Jautāta, vai pašvaldība ir pieprasījusi un saņēmusi kādu neatkarīgu ekspertu atzinumus par to, kā rūpnīca var ietekmēt vidi, pašvaldības pārstāve Linda Čakše atbild, ka tas notiekot ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros. Vides pārraudzības valsts birojs sniegšot atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, kurā būs ietverti nosacījumi, ar kādiem paredzētā darbība ir īstenojama vai nebūtu pieļaujama. Pēc pašvaldības pārstāvju teiktā iznāk, ka Vides pārraudzības valsts birojs to vēl gatavo. Kāda varētu būt ietekme uz vidi, ziņojumu sagatavojis tikai uzņēmums ""Estonian, Latvian & Lithuanian Environment". Bet pasūtītājs ir SIA "Vides resursu centrs", kas visvairāk ieinteresēta, lai rūpnīcu uzbūvētu Dreiliņos – saimnieciski izdevīgā vietā.

Atkritumus  dedzina arī citur

"Rūpnīcas, kurās dedzina sadzīves atkritumus, ir uzbūvētas arī citās valstīs," stāsta Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Dr. sc. ing., profesors Aivars Kaķītis, "Eiropā vien to ir vairāki simti. Tādas ir, piemēram, Austrijā, Portugālē, Lietuvā, Japānā un citur. Japānā šāda rūpnīca atrodas tieši Tokijā. Arī arhitektoniski šādas rūpnīcas var būt interesantas, piemēram, Vīnē šāda rūpnīca ir uzbūvēta Hundertvasera stilā un lieliski iekļaujas vidē. Atkritumu dedzināšanas process ir izveidots tā, ka praktiski apkārtējai videi un cilvēkiem netiek nodarīts nekāds ļaunums. Protams, labāk būtu atkritumus pārstrādāt. Taču ne visus tos var atkārtoti izmantot.

Latvijā iedzīvotāji negrib dzīvot šo rūpnīcu tuvumā. Ja man būtu jāizvēlas, arī es gribētu dzīvot nevis šīs rūpnīcas tuvumā, bet citur. 

Diemžēl ir jāatrod kompromiss starp mūsu vēlmēm un reālo situāciju. Atkritumus lielā daudzumā mēs radām paši, un tie ir jāutilizē pēc iespējas dabai draudzīgākā veidā.

 Kur būtu vieta šādai rūpnīcai Latvijā – Ropažu novadā vai kaut kur meža vidū –, tas jau ir cits jautājums.

Vislielāko apdraudējumu varētu radīt rūpnīcas radītie izmeši gaisā. Tas nozīmē, ka, projektējot rūpnīcu, jāparedz pilnīga dūmgāzu neitralizācija. Iedzīvotājiem un vides uzraugiem būtu jāseko stingrai projektā paredzētās tehnoloģijas ievērošanai ražošanas procesā. Ja tas tiktu ievērots, tad šādas rūpnīcas darbība nevarētu būt īpaši bīstama videi un cilvēkiem."

Un plāno dedzināt arī Latvijā...

Spriežot pēc 2020. gadā valdības apstiprinātā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.–2028. gadam, atkritumus dedzinās. Plāns paredz uzbūvēt četras atkritumu dedzināšanas rūpnīcas Ventspils, Getliņu, Valmieras un Daugavpils tuvumā, kā arī uzstādīt atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtu Jelgavā. Šis plāns gan ir pretrunā ar vides ekspertu ieteikumiem un ES uzstādījumiem dedzināšanas vietā vairāk ieguldīt naudu atkritumu šķirošanā un pārstrādē. 

Vairākās Eiropas valstīs pat atsakās no atkritumu sadedzināšanas, slēdzot tur uzceltās rūpnīcas un pievēršoties atkritumu pārstrādei.

Latvijas Vides konsultatīvās padomes eksperti aicinājuši pārvērtēt atkritumu dedzinātavu lietderību un ekonomisko pamatojumu. Viņuprāt, sadedzinot atkritumus, nav pietiekami novērtēts siltumnīcefekta gāzu apjoma palielinājums un tā radītais gaisa piesārņojums.

Vai atbilst patiesībai SIA "Vides resursu centrs" pārstāvja apgalvotais, ka sadzīves atkritumus Latvijā neievedīs arī no citām valstīm, kur videi un cilvēku veselībai pievērš lielāku uzmanību, par to gan īstas pārliecības nav. Piemēram, Tallinā igauņu energouzņēmumā "Eesti Energia" sākumā par atkritumu sadedzināšanu nebija jāmaksā. Bet pēc Somijas piedāvājuma par samaksu dedzināt tās radītos atkritumus igauņi dedzina arī no Somijas ievestos. Tas tikai pierāda, ka pēc rūpnīcas uzcelšanas biznesa plānus var viegli un ātri pamainīt.