25. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Latvijas kara flotes pamats

1924. gada 25. oktobrī. Pirms 100 gadiem Latvijas Kara ministrijas pārstāvji parakstīja līgumu ar Francijas kuģubūvētavām "Augustin Normand" Havrā un "Societe anonyme des Ateliers et Chantiers de la Noire" Nantē par divu zemūdeņu un divu mīnu traleru būvi.

Pasūtījuma kopsumma bija 7 989 700 latu. Līgums paredzēja, ka puses tuvāko piecu gadu laikā nedrīkst izpaust kuģu un zemūdeņu rasējumus un tehniskās detaļas. Konkursā savus piedāvājumus Latvijai iesniedza vairākas valstis, taču noslēgumā ekspertiem bija jāizšķiras par Anglijas un Francijas priekšlikumiem. Angļi izvirzīja pasūtītājiem neērtus nosacījumus un noteica pārāk augstu cenu, tāpēc izvēle krita uz frančiem. Vēlāk presē kara ministra vietnieks ģenerālis Kārlis Ezeriņš skaidroja: "Turu par vajadzīgu atzīmēt Francijas flotes ministrijas pretimnākšanu. Tā ir ne tik vien atvieglojusi mūsu jūras virsniekiem apmeklēt speciālās militārās skolas un kursus Francijā, bet ir atļāvusi tiem arī praktiski apmācīties uz saviem karakuģiem un zemūdens laivām. Tādā ziņā citas valstis bija daudz atturīgākas." 

Francija bez liekas tielēšanās piekrita apmācīt zemūdeņu vadības gudrībās četrus virsniekus un divus inženierus.

Faktiski Latvijai savu krastu aizsardzībai būtu bijusi nepieciešama vismaz divas reizes lielāka karaflote, taču valsts finansiālais stāvoklis to nepieļāva. Asas diskusijas par naudas atvēlēšanu krasta eskadras izveidei bija sākušās vēl 1923. gadā, kad sociāldemokrāti tradicionāli nostājās pret tādiem izdevumiem, apgalvojot, ka "projektētā flote nekā aizsargāt nespēs" un tā būšot tikai "naudas izsviešana ūdenī", jo pret potenciālajiem pretiniekiem Vāciju un Padomju Krieviju tā tāpat neko neiespēšot. Saeimas vairākums tādai nostājai tomēr nepievienojās. Pasūtījums bija gatavs 1926. gadā, un zemūdenes "Ronis" un "Spīdola", kā arī mīnu traleri "Imanta" un "Viesturs" pirmskara Latvijā praktiski arī bija karaflotes mugurkauls un lepnums, kas nekādu papildinājumu līdz 1940. gadam tā arī nesagaidīja.

"Jaunākās Ziņas", 1924. gada 25. oktobrī

Slepena desu darbnīca. Uz aizdomu pamata sanitārā kontrole izdarīja Krišjāņa Zālīša dzīvoklī L.Maskavas ielā 61 revīziju. Zem gultas atrada kopā ar vecām drānām un lupatām ap 1–2 pudi vērša un cūkas gaļas. Kumodē bij noslēpts lielāks vairums desu, aplipušu ar netīras gaļas atkritumiem. Desas bija krāsotas ar anilīna krāsām. Visapkārt valdīja vislielākā netīrība. 3. iecirkņa miertiesnesis vakar sodīja Zālīti ar 100 latiem vai vienu mēnesi arestā.