Pagājušā gada 9. martā dzīvnieku patversmē "Ulubele" nonāca četrdesmit suņi no divām Ukrainas patversmēm – viens no šiem suņiem bija arī mazais Ļis, kuru dzīve nav žēlojusi. 

Sunītim ir paralizētas abas pakaļkājas, un tas liedz pilnvērtīgi kustēties, taču Diāna Elekse, kura strādā "Ulubelē" un regulāri satiek Ļisu, stāsta, ka lielie pārdzīvojumi nemazina suņa dzīvesprieku un mīlestību. Viņš ļoti gaida, kad beidzot satiks savu īsto ģimeni.

"Tobrīd, pašā kara sākumā, brīvprātīgie no Latvijas brauca uz Ukrainu, lai dzīvniekiem, kuri atrodas patversmēs un kara zonā, aizvestu pārtiku un medikamentus. Nokļūstot galā, viņi saprata, ka nevar braukt atpakaļ tukšām mašīnām, tādēļ divi busiņi tika piekrāmēti ar būriem, kuros atradās suņi un kaķi." 

Dzīvnieciņi bija dažādi – pārsvarā kucēni, ievainoti un gados veci suņi, tāpat arī sunīši invalīdi. Vissmagākais gadījums bija tieši Ļisam, kurš tobrīd pakustēties varēja, tikai velkot kājiņas pa zemi. 

Diāna skaidro, ka Ļis Ivanofrankivskas patversmē bija dzīvojis divus gadus: "Kad sākās karš, patversmes vadītāja prātoja, kurus dzīvniekus likt busiņā un vest prom. Sākotnēji bija doma, ka tad, kad apkaimē sāksies aktīva karadarbība, voljēru vārti tiks atvērti un dzīvniekiem pašiem būs jāmācās izdzīvot. Tad nu uz Latviju devās tie, kuri nekādi nevarētu izdzīvot paši. Un kur gan būtu varējis aizskriet Ļis? Dzīvesspars sunītim ir liels, bet pārvarēt karu viņš nespētu."