Uzaugu ģimenē, kur vienmēr runāja par mākslu, kur bija gleznas pie sienām, jo mans vectēvs bija gleznotājs Jānis Kalmīte.

Čikāgietis Kārlis Kanderovskis (42) ir kļuvis par cēsnieku un jau piekto gadu vada Pasaules latviešu mākslas centru (PLMC) Cēsīs. Sākumā Kārlis Latvijā dzīvoja sešus mēnešus gadā, tad deviņus, bet tagad ir pārcēlies uz dzīvi Cēsīs pavisam.

Protams, Kārlim kā daudziem trimdas latviešiem ir dubultpilsonība, un viņš smej, ka tas ir ērti, jo, ielidojot Amerikā, var rādīt ASV pasi, bet, atgriežoties Latvijā, vienmēr apliecina, ka ir Latvijas pilsonis, un teic, ka negrib atgriezties uz dzīvi Amerikā. 

Par spīti tam, ka viņa māte Latviju pirmo reizi ieraudzīja tikai 47 gadu vecumā, kaut kas Latvijas ainavu noskaņās, smaržās un pat garšās ir atmodinājis Kārļa latvieša gēnus, tādēļ Latvijas pilsonība ir ne jau ērtībām. Pirms dažiem gadiem, vaicāts par Cēsīm un Čikāgu, Kārlis sacīja: "Čikāgā atgriezties ir aizvien grūtāk, jo tur nav tik daudz gudru, interesantu, pieklājīgu un jauku cilvēku, ar kuriem ir labi un arī droši sarunāties. 

Amerikāņiem nav tādu paražu, kas viņus iesaista mākslā un mūzikā, kā, piemēram, Dziesmu svētki. Mēs esam pareizā vietā, Cēsis ir tā pilsēta, kur mums vajadzēja būt. Te ir labi cilvēki, jauka apkārtne un māksla, te var dzīvot."

Vaicāts, vai Latvijā viņš neilgojas pēc Čikāgas, Kārlis atbild, ka, protams, Latvijā pietrūkst Amerikas draugu, bet visvairāk – meksikāņu virtuves, kura tur ir populāra, jo Čikāgā dzīvo visdažādāko tautību un rasu cilvēki.