Overcast 6 °C
T. 17.04
Rūdis, Rūdolfs, Viviāna
Linda ir mamma astoņiem bērniem: trīs no viņiem joprojām dzīvo ar vecākiem. Sieviete atzīst, ka reizēm nolaižas rokas – dari ko darīdams, bet dzīves kvalitāte neuzlabojas.
Linda ir mamma astoņiem bērniem: trīs no viņiem joprojām dzīvo ar vecākiem. Sieviete atzīst, ka reizēm nolaižas rokas – dari ko darīdams, bet dzīves kvalitāte neuzlabojas.
Foto: No personiskā arhīva / Latvijas Mediji

Dzīves sadārdzinājums ir liels, un to izjūt visi – vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājies par 6,4%. Ģimenes ar bērniem secina, ka ikmēneša pārtikas grozs kļuvis pat līdz trīs reizēm dārgāks. Valsts atbalsta, taču vairāk tomēr nākas paļauties pašiem uz sevi. Kā ģimenes tiek galā ar dzīves dramatisko sadārdzinājumu? Uz ko var ietaupīt? Un no kā nākas atteikties?

"Atkal kaut kas jāatliek uz vēlāku laiku, no kaut kā jāatsakās… Brīžiem tas uzdzen dusmas un nespēku, bet tad atkal sapurinām sevi un ceram, ka būs labāki laiki," tā šābrīža situāciju raksturo astoņu bērnu mamma Linda Ratņika. 

Viņa strādā par bērnudārza audzinātāju, vīrs par ceha strādnieku stiklašķiedras detaļu ražotnē. Pašlaik pie vecākiem dzīvo trīs no astoņiem bērniem – piecpadsmitgadīga meita un divi dēli – vienam četrpadsmit, otram piecpadsmit gadi. Pārējie bērni ir jau pilngadīgi. 

Linda stāsta, ka izdzīvot ir grūti – dzīves sadārdzinājumu ģimene izjūt visās dzīves jomās: "Pārtika ir kļuvusi trīsreiz dārgāka: agrāk par konkrētu summu varēja paēdināt desmit cilvēkus, tagad teju piecus. Ļoti ietekmē arī degvielas cenas, kas izjauc mūsu plānus aizbraukt kaut kur kopā kā ģimenei. Komunālo pakalpojumu cenas ir kosmiskos augstumos – mazgājoties taupām ūdeni, nelietojam tējkannas vai mikroviļņu krāsni." 

Linda ir novērojusi, ka arī lietoto apģērbu veikalos cenas ir kāpušas. Kopumā ļoti jāpiedomā pie tā, kur un kā tiek tērēta nauda.

Nākas kārtīgi plānot

Arī Montas Zavadskas četru bērnu ģimene savā ikdienā izjūt cenu kraso pieaugumu un dzīves dārdzību kopumā: "Nākas atteikties no regulāriem izbraucieniem ar ģimeni, arī no ēšanas ārpus mājas – to visu darām daudz retāk vai izvēlamies tuvākus apskates objektus, lai nav jāpaliek nekur pa nakti. Ceļojumos ārpus Latvijas ar lidmašīnu nedodamies, tikai tik, cik ar auto uz Igauniju."

Lai gan dzīve Latvijā, gadiem ejot, kļuvusi dārgāka, Monta stāsta, ka ģimene visai veiksmīgi ar to tiek galā. 

Atslēga – pirkumus plānot laikus un atteikties no lietām, kuras patiesībā nemaz nav vajadzīgas: 

"Mums naudu izdodas ietaupīt uz drēbēm, jo tās mēs gan nododam citiem, gan citi nodod mums. Jaunu apģērbu nepērkam bieži. Ik nedēļu pasūtām nepieciešamāko pārtiku no internetveikala, līdz ar to kārtīgi plānojam ēdienreizes. Pa retam dažas lietas piepērkam klāt, ja tas ir nepieciešams. Tādā veidā izvairāmies no liekiem pirkumiem un ietaupām naudu." 

Monta jau šobrīd ir sapirkusi bērniem visas nepieciešamās drēbītes rudenim un ziemai: "Pēdējā brīdī nopirkt apģērbu sešiem cilvēkiem var sanākt ļoti dārgi, tāpēc visu piemeklējam laikus. Šogad jau augustā mūsu bērni bija gatavi rudens un ziemas sezonai."

Linda jau no mazotnes savus bērnus informē par ģimenes iespējām un budžetu, lai viņiem veidotos izpratne par notiekošo un nerastos dažādi pārpratumi: "Lielākus pirkumus un vajadzības vienmēr pārrunājam kopīgi: kas ir nepieciešamākais, no kā savukārt varam atteikties. Protams, man sāp sirds, ka vienam bērnam varam atļauties uzlikt breketes, bet otram vairs ne, jo pēkšņi mainās finansiālā situācija un viss kļūst dārgāks. Bērni saka, ka visu saprot, bet es redzu, kā tas patiesībā viņus ietekmē."

Lai gan Aiga Zviedre ar dzīvesbiedru cenšas iegādāties akcijas preces un izmantot lojalitātes kartes, pirkuma groziņa summa aug, grozies, kā gribi. Aiga ir mamma divus gadus vecai meitiņai un astoņus gadus vecam dēlam. Viņa atzīst, ka inflācija ir vērienīga – patiesi var just, ka produkti kļuvuši krietni dārgāki, un ikdienā nākas saskarties ar dažādām situācijām. 

Aiga ir fotogrāfe un digitālā satura veidotāja, bet dzīvesbiedrs strādā par nekustamo īpašumu aģentu: šīs profesijas nozīmē elastīgu darba grafiku un mainīgus ienākumus: "Savām finansēm sekojam līdzi neatkarīgi no dzīves dārdzības, tad rīkojamies atbilstoši konkrētajai situācijai. Ir dažādi posmi. Tā kā mūsu darbi nav ar stabilu algu konkrētā datumā ik mēnesi, nemitīgi ir sajūta, ka nevar atslābt, ir jādara, lai visam pietiktu. Šo brīvību paši esam izvēlējušies, un tai ir sava cena."

Jācīnās pašiem

Astoņu bērnu mamma Linda atklāj, ka valsts atbalsts nav liels un ģimenes finansiālo situāciju īpaši neuzlabo: "Tas attiecībā pret inflāciju ir niecīgs. Ja godīgi, tad mazliet pat nāk smiekli. Tikko vidusskolēnam par 18 eiro telefonā pieslēdzu bezlimita sarunas un internetu, lai varētu pilnvērtīgi mācīties. Tas, kas paliek pāri no pabalsta, nenosedz ne bērna apģērbu, ne ēdienreizes. Nepietiek pat nedēļai." 

Reklāma

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informē, ka ģimenes valsts pabalsts ir 25 eiro par vienu bērnu, 100 eiro par diviem bērniem (50 eiro katram), 225 eiro par trīs bērniem un 100 eiro par katru bērnu, ja bērnu skaits ģimenē ir četri vai vairāk. 

Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Kristīne Venta-Kittele skaidro, ka valsts sociālie pabalsti tiek finansēti no valsts pamatbudžeta, un līdz ar to šo pabalstu apmērs ir atkarīgs no valsts finansiālajām iespējām: 

Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Kristīne Venta Kittele uzsver, ka gadījumā, ja ģimenei ir grūtības atrisināt materiāla vai sociāla rakstura problēmas, tai ir tiesības vērsties pašvaldības sociālajā dienestā.

"Ik gadu Ministru kabinets budžeta plānošanas procesā ir atbalstījis dažādus Labklājības ministrijas virzītos priekšlikumus pārskatīt un palielināt valsts materiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem. Tā, piemēram, kā nozīmīgs valsts ieguldījums ģimeņu ar bērniem atbalsta palielināšanai ir minama 2022. gada ģimenes valsts pabalsta reforma, pabalstu izmaksājot atkarībā no ģimenē audzināmo bērnu skaita un ievērojami palielinot pabalsta apmērus ģimenēm ar bērniem, kuras audzina divus un vairāk bērnus. 

Laulātie var saņemt ģimenes valsts pabalstu par visiem kopīgi audzināmajiem bērniem, ne tikai par saviem, tādējādi mazinot nabadzības risku un veicinot dzimstības palielināšanos." 

Jāpiemin, ka līdz 2021. gadam ģimenes pabalstu piešķīra par katru bērnu, kas ir vecumā no viena līdz 15 gadiem, savukārt no 2022. gada pabalsta izmaksas termiņš ir bērna 16 gadu vecums, un, ja bērns mācās – līdz 20 gadu vecumam.

Divu bērnu mamma Aiga skaidro, ka ar valsts pabalstu, kas viņas ģimenes gadījumā ir 50 eiro par katru bērnu (kopā 100 eiro), var apmaksāt, piemēram, vienu interešu izglītības pulciņu vai ēdināšanu izglītības iestādē: "Protams, kopējās izmaksas par bērnu mēnesī ir daudz lielākas. 

Man ir pārliecība, ka par bērniem atbildība primāri jāuzņemas vecākiem, kuri izvēlējušies viņus radīt, – valsts un pašvaldības atbalsts ir sekundārs. 

Novērtēju, ja tāds ir, bet cenšos pati nodrošināt visu nepieciešamo."

Arī Monta Zavadska ir pateicīga, ka valsts atbalsta ģimenes ar bērniem, taču tāpat neuzskata atbalstu par pašsaprotamu: "Ir labi, ka ir visas 3+ kartes atlaides: tās arī izmantojam. Piemēram, atbalsts elektrības maksājumam, mazāks auto gada nodoklis. Ģimenes valsts pabalsts nosedz mazāk par ceturtdaļu no ikmēneša kopējiem izdevumiem, bet es neteiktu, ka pabalsts ir mazs. Mūsu gadījumā tas ir 400 eiro."

Bauskas novada pašvaldība, kuras teritorijā dzīvo Linda ar ģimeni, piešķir pabalstu skolas piederumu iegādei 1.–9. klašu skolēniem: "Vidusskolēniem šāds atbalsts nepienākas. Visu nepieciešamo pērku par akcijas cenām, sekoju līdzi atlaidēm." Arī Lindas ģimene vairāk paļaujas uz sevi, ne valsti vai pašvaldību: "Kad bērni bija mazi un es nestrādāju, un vīrs bija vienīgais pelnītājs ģimenē, mēs biežāk vērsāmies pēc palīdzības pašvaldībā. Bet tas bija minimāls atbalsts. Tieši tāpēc meklējām darbus un paši centāmies uzlabot ģimenes labklājību. Nu jau gadus vienpadsmit visu darām pašu spēkiem – izmantoju tikai pašvaldības sniegto atbalstu skolas lietu iegādei reizi gadā."

Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas speciālisti uzsver, ka šobrīd novada sociālajā dienestā pieaug pieprasījums pēc ēdināšanas un vienreizējā pabalsta, uzsākot mācību gadu: "Citās pozīcijās nav manāms pabalstu pieprasījuma pieaugums, jo vēl nav sākusies apkures sezona un daudzi iedzīvotāji strādā sezonas darbus lauksaimniecībā." 

Uzsākot jaunu mācību gadu, Bauskas novadā deklarētās daudzbērnu ģimenes saņem 55 eiro par katru bērnu, kurš mācās 1.–9. klasē. Pašvaldība apmaksā arī ēdināšanas izdevumus daudzbērnu ģimenēm, bērniem ar invaliditāti un bērniem, kuru vecākam piešķirta invaliditāte un viņš nestrādā algotu darbu, kā arī trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām. Pirmsskolas izglītības iestādēs šīm mērķa grupām tiek apmaksātas brokastis, pusdienas un launags, sākot no 1,5 līdz 6 gadu vecumam.

Reklāma
Monta un Mārtiņš audzina četrus bērnus. Viņi vairāk paļaujas paši uz sevi, tomēr ļoti novērtē arī valsts un pašvaldības atbalstu.

Nevaram atļauties vairāk

Gan Aiga, gan Monta minēja, ka ģimenes ienākumi palielinās, bet atļauties vairāk īsti joprojām nav iespējams.

 Latvijas Oficiālās statistikas portāls ziņo, ka 2023. gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa pieauga par 12% – par pilnas slodzes darbu tā ir 1462 eiro. 

"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa stāsta, ka, neraugoties uz vidējās darba algas pieaugumu, situācija Latvijas ģimenēm pašlaik ir ļoti izaicinoša – spēcīgo un teju vai neremdināmo cenu kāpumu jūt pilnīgi visi: "Inflācija nešķiro, vai tas ir pensionārs vai cilvēks, kas gūst lielus ienākumus, – ar šiem apstākļiem katram nākas cīnīties iespēju robežās. Šādos brīžos ļoti liela nozīme ir rūpīgai savu naudas lietu pārzināšanai un pārvaldīšanai. Ja līdz šim tas vēl nav īsti darīts, pavisam noteikti būtu vērts tam pieķerties! Budžeta plānošana ļauj izvirzīt prioritātes un krīzes brīžos reaģēt iespējami ātri." 

“Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa stāsta, ka, par spīti vidējās darba algas pieaugumam, situācija Latvijas ģimenēm pašlaik ir ļoti izaicinoša – spēcīgo un teju vai neremdināmo cenu kāpumu jūt pilnīgi visi.

Pēc "Swedbank" Finanšu institūta testa rezultātiem redzams, ka 46% Latvijas iedzīvotāju neveic budžeta plānošanu vai arī veic to tikai savā galvā: "Tā ir uzskatāma par ļoti nedrošu plānošanas metodi. Tai jābūt rūpīgi izstrādātai metodei, kam regulāri sekojam līdzi. Budžeta plānošanas procesā ir svarīgi izvērtēt prioritātes, sastrukturējot tēriņus trīs kategorijās – obligātie, vajadzīgie un vēlamie." 

Kropa skaidro, ka obligātie maksājumi ir tie, kurus nesamaksājot var būt nelāgs iznākums – komunālie maksājumi, kredīti, citi rēķini. Šie rēķini ir maksājami vispirms, un uz tiem arī ir visgrūtāk ietaupīt – ja nu vienīgi radikāli tiek mainīta dzīve. Vienlaikus der izvērtēt, kā iespējams kaut nedaudz mazināt komunālos maksājumus, pārliecinoties par elektrības, ūdens un siltuma efektīvu izmantošanu. 

Vajadzīgie maksājumi ir tie, bez kuriem neiztikt, bet uz kuriem var ietaupīt, piemēram, pārtika, apģērbs, transports. Ar šiem izdevumiem jārēķinās, jāsaprot, cik lielu summu mēnesī iespējams tiem atvēlēt: "Šie maksājumi ir elastīgi un paredz iespēju ietaupīt, ja, piemēram, pērkam preces vairumā, nenoniecinām radu vai draugu atdotās lietas, pārskatām pārvietošanās paradumus un citus elementus." 

Vēlamie maksājumi ir tie, uz kuriem ietaupīt ir visvieglāk, nemaz neļaujot tiem notikt, – kino vai kafejnīcas apmeklējums, izklaides brauciens. Šos tēriņus iespējams samazināt visvairāk, tomēr saglabājot veselīgu līdzsvaru.

"Swedbank" Finanšu institūta pētījumā vairums iedzīvotāju atzina, ka neatkarīgi no ienākumu līmeņa vismaz 10% savus ienākumus varētu tērēt prātīgāk: "Vienlaikus ir skaidrs, ka katras ģimenes budžets reiz var sa- sniegt to robežu, kad vairs nav ko optimizēt. Tad jāņem vērā abi finanšu labklājības formulas mainīgie, tas ir, izdevumi un ienākumi. Jālūko arī ienākumu palielināšanas virzienā, piemēram, meklējot papildu darba iespējas, apgūstot jaunas prasmes un piedāvājot tās darba tirgū, pieprasot pabalstus, kuri pienākas. Pabalstu jautājums īpaši aktuāls ir mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, kas ar šo cenu līmeni pašu spēkiem nespēs tikt galā. Šajā situācijā izšķirošs ir atbilstoši mērķēts valsts un pašvaldību atbalsts." 

Kropa piemin, ka finanšu ziņā sabiedrība nav viendabīga un situācija dažādās ģimenēs var krasi atšķirties. Tāpēc arī stratēģijas, kā tikt galā ar sadārdzinājumu, būs atšķirīgas. Pēc veiktās aptaujas var secināt, ka cilvēki savos paradumos ievieš dažādas izmaiņas: " Visbiežāk ar mērķi taupīt tiek pārskatīti un ierobežoti tēriņi (61%), kam tūdaļ seko rūpīgāka pievēršanās savu finanšu plānošanai, veicot ienākumu un izdevumu uzskaiti (55%). 

Pārējās aktivitātes tiek minētas krietni retāk – no jaunām kredītsaistībām, kuras citā situācijā cilvēki uzņemtos, ir atteikušies 24%. Ir cilvēki, kuri domā, kā papildināt savus ienākumus (18%). Katrs desmitais atzīst, ka ir bijis spiests ķerties pie iepriekš izveidotajiem uzkrājumiem, un vēl tikpat daudzi norāda, ka sāk veidot vai aktīvāk papildina jau iepriekš izveidotos uzkrājumus. Turklāt 7% spiesti atzīt, ka diemžēl ir nācies aizņemties naudu, lai tiktu galā ar straujo dzīves dārdzības pieaugumu."

Vai valsts atbalsts ir pietiekams?

Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Kristīne Venta-Kittele uzsver, ka gadījumā, ja ģimenei ir grūtības atrisināt materiāla vai sociāla rakstura problēmas, tai ir tiesības vērsties pašvaldības sociālajā dienestā, kura pienākums saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu ir sniegt personai psihosociālu un/vai materiālu palīdzību, lai sekmētu krīzes situācijas pārvarēšanu un veicinātu šīs personas iekļaušanos sabiedrībā. 

Reklāma

Atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajam pašvaldības savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tās nav citu institūciju kompetencē un šādu darbību neierobežo citi likumi: 

"Proti, pašvaldībai, sniedzot papildu sociālo atbalstu noteiktām iedzīvotāju kategorijām, tajā skaitā ģimenēm ar bērniem, ir autonomās funkcijas izvēlēties, kādus atbalsta veidus sniegt. Atbalsta veidi un apmēri dažādās pašvaldībās var atšķirties." Kā skaidro Labklājības ministrija – pašvaldība atrodas vistuvāk saviem iedzīvotājiem un vislabāk spēj identificēt aktuālās problēmas un attiecīgi rīkoties. Nepieciešamības gadījumā ģimenes tiek aicinātas interesēties par sev pieejamajiem atbalsta mehānismiem!

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka valsts atbalsts kaut kādā ziņā tomēr nav pietiekams – par to liecina tas, ka 

mūsu valstī pieaugošs bērnu skaits ir faktors, kas pastiprina nabadzības risku. 

"Ir bagātas daudzbērnu ģimenes, bet kopumā statistiskā sakarība ir šāda – jo vairāk bērnu, jo mazāk ienākumu uz ģimenes locekli."

“Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka valsts atbalsts kaut kādā ziņā tomēr nav pietiekams – par to liecina tas, ka mūsu valstī pieaugošs bērnu skaits ir faktors, kas pastiprina nabadzības risku.

Runājot par dzīves sadārdzinājumu, labāk skatīties uz algu un cenu kāpumu kopumā, to attiecību – tātad pirktspēju. Ekonomists skaidro, ka šajā ziņā tiešām ir neierasti lielas problēmas: laikā no 2011. līdz 2021. gadam reālās algas pieauga – bija 11 gadus ilgs progress, brīžiem lēns, bet kopumā šajā laikā pirktspēja auga apmēram par 2/3. Šis posms noslēdzās ar īpaši strauju reālās algas kāpumu 2021. gadā – par 8,1%. 

Nākamais gads bija īsts šoks: reālās algas samazinājās par 8,7%. Tātad patērētāji zaudēja tikpat, cik iepriekšējā gadā ieguva, un pat vairāk: "Taču kopumā tika zaudēta samērā neliela daļa no desmitgades kopējā labklājības pieauguma. Tāpēc nedomāju, ka ir notikusi krasa paradumu maiņa." 

Strautiņš informē, ka banku izsniegto patēriņa kredītu summa nepilnu divu gadu laikā no aptuveni 500 miljoniem eiro pieaugusi līdz 648 miljoniem eiro – pieaugums veidojās laika posmā no 2021. gada nogales līdz 2023. gada jūlijam."

"Tātad kāpums ir, bet ne ļoti dramatisks. Dati liecina, ka patēriņa kredīts galvenokārt tiek izmantots nevis kārtējo rēķinu segšanai, bet lieliem pirkumiem. Šo kredītu lielākoties izmanto auto iegādei, mājokļa remontdarbiem, lielākiem pirkumiem, ceļojumiem un citām vajadzībām, jo vidējā aizņēmuma summa, pēc "Luminor" datiem, ir virs 6000 eiro."

Nekur nav tik labi kā mājās

Astoņu bērnu mamma Linda atzīst, ka šajos laikos viņa vairs neizvēlētos kļūt par daudzbērnu mammu: "Nest daudzbērnu ģimenes statusu Latvijā ir smags darbs… Jā, ir dažādas atlaides ar ģimenes karti, bet viss kļūst tikai dārgāks. Es kā mamma ļoti uztraucos par savu bērnu nākotni. Zinu un saprotu, cik grūti Latvijā ir daudzbērnu ģimenēm."

Sociālantropologs Kārlis Lakševics raksturo mūsdienu ģimeņu tendences – galvenais nosacījums, lai cilvēki vēlētos radīt pēcnācējus, ir stabilitāte.

Sociālantropologs Kārlis Lakševics raksturo mūsdienu ģimeņu tendences – galvenais nosacījums, lai cilvēki vēlētos radīt pēcnācējus, ir stabilitāte.

"Daļu no tās veido arī ienākumi attiecībā pret dzīves dārdzību. Pēdējā laikā Latvijā ir tendence, ka jaunie vecāki lielāku uzsvaru liek uz investēto kvalitāti audzināšanā, nevis uz bērnu daudzumu. Tas skaidrojams ar pārliecību, ka bērna nākotnes iespējas ir atkarīgas no viņa izglītības. Globāli šis ir īpaši raksturīgi ģimenēm ar vidējiem un augstiem ienākumiem, kas vēlas šajā grupā noturēties. 

"Vienlaikus ir arī citi faktori, kas veido stabilitātes sajūtu, piemēram, darba devēju attieksme pret darbavietas saglabāšanu pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, bērnudārzu pieejamība, bērnu audzināšanas prasmes un iepriekšējās grūtniecības pieredzes. Būtiskāka tendence, kā skaidro Lakševics – cilvēki izvēlas kļūt par vecākiem vēlākā vecumā.

Līdzīgi kā pandēmijas laikā inflācija visvairāk ietekmē tās jaunās ģimenes, kuras ir zemāku ienākumu grupā: "Vairākos ekonomikas sektoros, piemēram, finansēs un informācijas tehnoloģijās, algu pieaugums ir bijis augsts, kamēr citos – relatīvi neliels. Pārtikas cenu pieaugums vislielāko ietekmi atstāj uz jaunajām ģimenēm ar zemākiem ienākumiem, kurām pārtikas iegāde veido līdz pat 50% no patēriņa.

Savukārt liela ietekme uz jaunajām ģimenēm vidējo ienākumu grupā ir mājokļu pieejamības jomā, kur procentu likmju pieaugums ir samazinājis daudzu ģimeņu iespējas piekļūt hipotekārajam kredītam. Ģimenēm ar augstiem ienākumiem joprojām ir iespējas gan iegādāties dzīvokli jaunajos projektos, gan domāt par māju Pierīgā. Tāpat ir aktivizējies īres tirgus, kas kombinācijā ar paaugstinātām komunālo rēķinu izmaksām daļai var veidot lielus izdevumus."

Divu bērnu mamma Aiga atklāj, ka ir bijušas reizes, kad gribas padoties un pārcelties uz citu valsti: "Bet vienmēr nonāku atpakaļ pie domas, ka nekur nav tik labi kā mājās. Es ļoti novērtēju mūsu valsts apmaksātā bērnu kopšanas atvaļinājuma ilgumu. Taču apbēdina rindas pie bērnu ārstiem, nodokļu politika un tas, ka valsts nenovērtē skolotāju darbu." 

Aiga uzskata, ka ģimenes jutīsies drošāk un vēlēsies radīt bērnus tad, ja tiks palielināts pabalstu apmērs par katru bērnu: "Bet svarīgāk – atbalstīt mazo uzņēmumu attīstību, mainot nodokļu politiku, jo tas palīdzētu radīt vairāk uzņēmumu, līdz ar to – vecākiem vairāk nopelnīt."

Monta Zavadska savukārt ir pārliecināta, ka, lai celtos valsts kopējā labklājība, katram sākotnēji pašam jārūpējas par savas ģimenes labklājību: "Latvija ir mūsu mājas, mēs neredzam sevi nekur citur. Radīt lielu ģimeni ir mūsu pašu lēmums un atbildība. Liela ģimene ir mūsu vērtība." Monta uzskata, ka audzināt četrus bērnus nozīmē ziedot sevi un savu laiku: "Manuprāt, veidot ģimeni katram ir jāgrib pašam, un to nevar ietekmēt ārēji faktori un pabalsti. Bet varu teikt, ka valsts atbalsts ir tikai audzis – tas vairs nav tāds, kāds bija pirms 30 gadiem. Protams, ir lietas, kas vēl būtu jāsakārto, bet redzu, ka arvien vairāk cilvēkiem, arī sabiedrībā zināmiem, ir trīs un vairāk bērni – tas tikai priecē!"

Uzziņai

  • Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2023. gada jūlijā, salīdzinot ar 2022. gada jūliju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+2,9 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+1,2 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,6 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti).
  • Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 5,9%. Gada laikā būtiskākais cenu pieaugums bija siltumenerģijai (+17,8%) un elektroenerģijai (+13,0%).

Centrālās statistikas pārvaldes dati

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
MĀJA ĢIMENE
Reklāma