Aizkrauklē dara vairāk nekā vajadzētu
Aizkraukles klīnikas valdes priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško uzskata, ka nedrīkst ārstniecības iestāžu darbu vērtēt tikai pēc ekseļu tabulām. VK savā revīzijas aktā par slimnīcu darbu norāda, ka tas, kā šobrīd strādā Aizkrauklē, nav pietiekami labi. Taču laikrakstam "Staburags" klīnikas vadītāja stāsta, ka 2024. gadā uzņemšanas nodaļā esot ieradušies pieci tūkstoši pacientu un šogad viņu skaits būšot vēl lielāks – gada beigās tie būšot vairāk nekā 5,5 tūkstoši pacientu. Vidēji dienā tie esot piecpadsmit cilvēki. "Protams, var pateikt šiem piecpadsmit cilvēkiem, ka valstij šis pakalpojums izmaksā ļoti dārgi. Taču, ja uz to paraugās no otras puses – pacients jau nekur nepazudīs. Ja viņš nesaņems palīdzību Aizkrauklē, viņš to meklēs citur, piemēram, Jēkabpilī. Tas ir zaudēts laiks, un izmaksas nebūs mazākas. No cilvēciskā viedokļa šis jautājums vispār netiek skatīts. Pacientu no Aizkraukles vēlā vakarā nogādā Jēkabpilī, uzņemšanas nodaļā viņam sniedz palīdzību, bet stacionēšana nav nepieciešama, un viņu palaiž mājās. Kur lai viņš iet, un kā lai nokļūst mājās?" vaicā Daina Mūrmane-Umbraško. Viņu aizskarot tas, ka 1. līmeņa slimnīcas tiekot parādītas negatīvā gaismā – "ka mēs neko īsti nedarām un pacienti pie mums izmaksā ļoti dārgi". Viņa laikrakstā "Staburags" uzsver, ka Aizkraukles klīnika darot daudz vairāk, nekā būtu jādara 1. līmeņa slimnīcai, un arī tas viens pacients uzņemšanas nodaļā nemaz tik dārgi neizmaksājot, kā to publiski paužot Veselības ministrija.
Aizkraukles klīnika līdzīgi kā Bauskas slimnīca uzskata, ka tā ir stabila ārstniecības iestāde nestabilā veselības aprūpes sistēmā. Kaut gan arī šajā slimnīcā ir jūtams finansējuma trūkums – dienas stacionārā veiktajām plānveida operāciju valsts kvotas vēdera dobuma ķirurģijā esot izmantotas jau pirmajos trijos gada mēnešos, un daudzi pakalpojumi pacientiem ir pieejami tikai par maksu, tomēr klīnika meklējot risinājumus, lai nodrošinātu kvalitatīvu veselības aprūpi novada iedzīvotājiem. Šogad darbu sācis oftolaringologs, dermatoloģe, podoloģe un ergoterapeite. Laboratorijā ir pieejami vairāki jauni pakalpojumi. Pavasarī atklāts proktoloģijas un fleboloģijas centrs, kurā strādājot labi un zināmi speciālisti.
Slimnīcā esot diskutēts par to, ka vajadzētu izvēlēties noteiktu novirzienu, ko attīstīt, un tā varētu būt tieši ķirurģija un traumatoloģija. Otrs virziens varētu būt vai nu dermatoloģija, vai acu veselības.
Ministrs: Reformu paredzēts īstenot līdz 2029. gadam
Hosams Abu Meri, veselības ministrs: "Veselības ministrijas speciālisti ir iepazinušies ar visiem iebildumiem par slimnīcu tīkla attīstības informatīvo ziņojumu. Ziņojuma mērķis ir uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un efektivitāti visā Latvijā. Tas nozīmē skaidrāk definēt katra slimnīcu līmeņa funkcijas, nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību visās slimnīcās neatkarīgi no līmeņa, kā arī stiprināt sadarbību ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Paredzēts ieviest vienotus kvalitātes rādītājus un pārskatīt finansēšanas modeli, lai slimnīcu tīkls būtu drošs un ilgtspējīgs.
Ziņojums pēc būtības ir stratēģisks redzējums par slimnīcu tīkla attīstības un pārmaiņu risināšanas gaitu, iezīmēti galvenie rīcības virzieni. Tajā nav ietverti konkrēti jautājumi un detalizēti aprēķini. Plānotos pasākumus paredzēts īstenot pakāpeniski līdz 2029. gadam, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un kvalitatīvu, uz pacientu vērstu veselības aprūpi visā valstī. Ziņojumā plānotie pasākumi atbilst Valsts kontroles revīzijas ziņojuma rekomendācijām un ieteikumiem.
Vēlos uzsvērt, ka ziņojumā nav iekļauti lēmumi par konkrētu slimnīcu reorganizāciju vai profilu maiņu.
Ziņojums tiks precizēts un nodots atkārtotai saskaņošanai. Virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā plānots vēl šā gada decembrī."
Kā ir patlaban un kā plāno mainīt
- Kā slimnīcas dala tagad? Visas Latvijas slimnīcas kopš 2020. gada iedalītas piecos līmeņos, balstoties uz Pasaules Bankas ieteikumiem.
• 1. līmenis – Līvānu slimnīca, Aizkraukles slimnīca, Bauskas slimnīca, Limbažu slimnīca, Ludzas medicīnas centrs.
• 2. līmenis – Alūksnes slimnīca, Preiļu slimnīca, Tukuma slimnīca, Krāslavas slimnīca.
• 3. līmenis – Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Kuldīgas slimnīca, Madonas slimnīca, Cēsu klīnika, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Jūrmalas slimnīca, Ogres rajona slimnīca.
• 4. līmenis – Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca.
• 5. līmenis – Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, kā arī specializētās slimnīcas.
- Ko paredz Veselības ministrijas plāns? Ministrija sola nelikvidēt nevienu slimnīcu, bet visas sadalīt trijos līmeņos.
Augstākais līmenis jeb daudzprofilu slimnīcas, kas nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzība un papildus stacionārajiem pamatprofiliem sniedz arī specializēto palīdzību – insultvienību, onkoloģiskos pakalpojumus, invazīvo kardioloģiju un citus. Visu diennakti būs pieejami funkcionālās, vizuālās diagnostikas un laboratoriskie pakalpojumi.
Vidējais līmenis jeb reģionālās slimnīcas, kuras sniegs diennakts akūto un neatliekamo medicīnisko palīdzību uzņemšanas nodaļās, kurās strādās internists un ķirurgs, bet nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīts anesteziologs reanimatologs un citi dežūrārsti. Radiologa konsultācijas tiks nodrošinātas attālināti. Tiks nodrošināta terapija un ķirurģija, bet pārējie profili – atbilstoši nepieciešamībai un resursu pieejamībai. Vienlaikus šajās slimnīcās visu diennakti būs jābūt pieejamiem funkcionālās, vizuālās diagnostikas un laboratoriskajiem pakalpojumiem.
Pamatlīmenis jeb lokālās slimnīcas tiks iedalītas divās grupās: ārstniecības iestādes, kurās būs neatliekamās palīdzības uzņemšanas nodaļa (NMPUN) un kurās darbosies steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļa (SMPN). Pirmajās visu diennakti būs pieejams terapeits vai ķirurgs, laboratoriskie izmeklējumi un rentgena izmeklējumi, radiologam konsultējot attālināti. NMPUN saglabāšana ir aktuāla attālākajos novados, kur būtiski ir saglabāt iespēju NMPD brigādei pacientus ievest tuvākajā ārstniecības iestādē, lai stabilizētu veselības stāvokli un, ja nepieciešams, pārvestu uz augstāka līmeņa slimnīcu. Tiks nodrošināta arī hroniski slimo pacientu aprūpe, kā arī turpināta pacientu ārstēšana un rehabilitācija pēc ārstēšanas augstāka līmeņa slimnīcās.
Slimnīcās, kurās būs steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļa, nepieciešamo medicīnisko palīdzību nodrošinās ārsts terapeits vai ķirurgs. Radiologa asistents, medicīnas māsas vai ārsta palīgi un māsas palīgi steidzamās medicīnas palīdzības nodaļā būs pieejami visu diennakti septiņas dienas nedēļā.
Specializētās slimnīcas veidos atsevišķu specializēto slimnīcu tīklu.
"Latvijas Avīzes" rītdienas numurā lasiet temata turpinājumu – kāda situācija ir Smiltenes, Valkas, Alūksnes, Jēkabpils novadā un kā risināt terapeitu trūkumu slimnīcās.
Publikācija tapusi projektā "Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikāciju saturu atbild "Latvijas Avīze".
-10 °C
