Vai gandrīz puse nācijas ir slima? Invalīdu skaits turpina augt

Nesen Latvijas sociālajos tīklos raisījās izbrīna pilnas diskusijas par Eiropas Savienības statistikas pārvaldes "Eurostat" informāciju, kas rādīja, ka Latvijā no visiem iedzīvotājiem 41,2% it kā ir invalīdi (angliski grafikā minēts "people with a disability") – sievietes 44,1%, vīrieši 37,6%. 

Grafikā bija dati par cilvēkiem (kuri ir vecāki par 16 gadiem) ar invaliditāti Eiropas valstīs 2024. gadā. Latvija šajā grafikā bija pirmajā vietā. Piemēram, sociālo tīklu lietotājs Rolands Ozoliņš sociālajā platformā "X" raksta: "Latvijā ir lielākais invalīdu skaits ES: 41,2% (!). Kā tā var būt? Ja šo saliek kopā ar [cilvēku] īso dzīves ilgumu, tad mēs veselības ziņā esam ārkārtīgā krīzē. Cik cilvēkiem Eiropas Savienībā ir invaliditāte?"

Neiedziļinoties pamatīgāk "Eurostat" mājaslapā internetā publicētajā grafikā, pirmajā brīdī patiešām rodas dīvaina sajūta, redzot skaitļus, ka gandrīz puse mūsu valsts iedzīvotāju ir personas ar invaliditāti. Aiz Latvijas šajā rādītājā seko Somija ar 34,9 procentiem (valsts, kura astoto gadu pēc kārtas Apvienoto Nāciju ziņojumā ir atzīta par pasaulē laimīgāko). Tad tiešām vietā ir jautājums: kā tas var būt? Turklāt grafiku papildina "Eurostat" skaidrojums: "2024. gadā 24% Eiropas Savienības iedzīvotāju, kas vecāki par 16 gadiem, bija kāda veida invaliditāte. Saskaņā ar "Eurostat" aplēsēm tie ir 107 miljoni cilvēku jeb viens no četriem pieaugušajiem ES."

Tā ir aptauja

Taču izrādās, ka šos datus nevar uzskatīt par valstu oficiālo statistiku. Pēc "Latvijas Avīzes" lūguma, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktore Aiga Lukašenoka skaidro – šie "Eurostat" dati nav administratīvie dati, proti, tie nesniedz informāciju par valstīs oficiāli noteikto invaliditātes statusu. Tie esot aptauju rezultātā iegūti dati, pamatojoties uz personas subjektīvu pašnovērtējumu par savu veselības stāvokli pēdējā pusgadā. Attiecīgi, ja aptaujas veikšanas brīdī cilvēkam ir īslaicīgāki vai ilglaicīgāki veselības traucējumi, sarežģīta sociālekonomiskā situācija vai negatīva veselības aprūpes pieredze, šie rezultāti atspoguļojoties aptaujā.