Bērnības garša! Rupjmaizes pīrāgs ar speķi un biezpienu

Katram no mums ir atmiņas no bērnības, kas ļoti spilgtas saglabājas visu mūžu. Viena no tām ir bērnības garša. 11. maijā svinam Mātes dienu, un arī mēs, žurnāla "Praktiskais Latvietis" veidotāji, nolēmām padalīties ar savām bērnības atmiņām un ēdienu receptēm. Dažkārt šie ēdieni ir ļoti vienkārši, jo arī laiki bija citādi, bet tā ir garša, ko paņemam līdzi savā dzīvē un mēģinām atdarināt. Turklāt atmiņas nesastāv tikai no ēdiena garšas, bet arī sajūtām, kādas tās bija tolaik – bērnībā.

Mana un māsas bērnība pagāja laukos pie vecmāmiņas jeb mīļāsmammas, kā mēs viņu saucām, un viņa mūs lutināja ar dažādiem ēdieniem. Tie bija laiki, kad veikalos nekādu kārumu nebija. 

Sandra Ruska.

Foto: Matīss Markovskis / Latvijas Mediji

Atceros, visgaršīgākie bija cūkām vārītie kartupeļi, kurus leksēju iekšā turpat no katla. Arī cūkām domātā grūbu putra bija varen garda, atlika vien piešaut pienu. Bet visgaršīgākā bija vecmāmiņas gatavotā zivju piena zupa, ko vārīja no upē ķertām zivīm, jaunajiem kartupelīšiem, burkāniņiem un daudz dillēm.

Vislielākā vērtība mūsmājās bija maizes krāsns – ik pa laikam tika cepta gan rupjmaize, gan saldskābmaize. Lielākā problēma bija sarūpēt miltus maizītei, jo veikalos tādus nevarēja nopirkt. Man vislabāk garšoja rupjmaize. To varēju ēst tāpat, bez sviesta un zaptes, jo bija tik garda kā kūka. Vecmāmiņa arī man iemācīja cept maizi. Tas nebija nekāds vieglais darbiņš, jo maizes tapšanas process ir vairākas dienas garš. Mīklas mīcīšana, ko vajadzēja veikt divas reizes, bija fiziski smaga. No viena jaukuma parasti iznāca 5–6 vairākus kilogramus smagi klaipi. Ik pa laikam, cepot maizi, vecmāmiņa uzcepa arī rupjmaizes pīrāgu. Lai gan viņa to dēvēja par nabagu pīrāgu, tas bija varen sātīgs.

Rupjmaizes pīrāgs ar speķi un biezpienu

Pildījumam:

• 300–400 g žāvēta speķa
• 1 kg biezpiena
• 1 ļoti liels sīpols
• sāls, pipari
• eļļa cepšanai

Lai pagatavotu rupjmaizes pīrāgu, vajag rupjmaizes mīklu.

Diemžēl man nebija sakasnīša, kas parasti paliek no iepriekšējām maizes cepšanas reizēm, tāpēc ieraudziņu gatavoju trīs dienas iepriekš, izmantojot rudzu miltus un ūdeni. Kad ieraudziņš gatavs, tam pievienoju sāli, brūno cukuru, ķimenes, iesala ekstraktu un ūdeni. Rupjmaizes mīklu, kā bērnībā, gatavoju vairākas dienas.

Speķi un sīpolu sagriež mazos gabaliņos. Pannā vispirms apcep sīpolu, līdz tas zeltaini caurspīdīgs. Pievieno sagriezto speķi un cep, līdz tas kļuvis caurspīdīgs. 

Saceptos sīpolus ar speķi nedaudz padzesē un liek sadrupinātā biezpienā un masu ar roku samīca.

Pēc garšas piešauj sāli un piparus (lieku diezgan daudz, jo rupjmaizes mīkla ir samērā salda).

Uz pannas liek kārtu rupjmaizes mīklas un izlīdzina, veidojot gar malām nelielas maliņas. Tad liek pildījumu un pavirsu mīklu, visu izlīdzina un liek cepties. Cep malkas krāsnī ap 200 oC temperatūrā aptuveni 1,5 stundas.