Mode audzēt garšaugus puķpodos uz palodzes nākusi no Vācijas, kur taupīgās mājsaimnieces izrēķināja, ka izdevīgāk garšauga stādiņu kopt un lolot pašai nekā ik reizi tirgū pirkt svaigu garšaugu saišķīti. Garšaugi izaug kā dekoratīvi krūmiņi un rotā virtuves palodzi. Var audzēt garšaugus arī uz lodžijas un balkona, bet tad jāņem vērā, ka ārējā vide (kaimiņi, kas purina segas; blakusesošā iela ar automašīnām) ietekmēs zaļumu tīrību. Tie pirms lietošanas noteikti rūpīgi jānomazgā, bet – līdz ar katru ūdens pili gaist aromāts un vērtīgās eļļas.

Raudene.
Garšaugi virtuves palodzei
Reklāma

Dizainiski kā telpaugi

Uzturā lietojamie dārzeņi un citi augi ir ne tikai veselīgi, bet arī dekoratīvi. Tieši šādā kontekstā der padomāt, ka kāds zaļš garšaugs noderēs ne tikai gastronomiskiem nolūkiem, bet pirms nokļūšanas katlā būs kā jauks akcents virtuves interjerā, īpaši, ja iestādīts dekoratīvā puķpodā.

Ātri augošos viengadīgos garšaugus (kressalātus, lapu sinepes, dilles) var sēt paliekošā vietā jebkurā laikā. Divgadīgos un daudzgadīgos pēc sadīgšanas pārpiķē. Daudzgadīgos, ja izdodas, podos var audzēt pat trīs četrus gadus, pēc tam gan tos vajadzētu atjaunot, lai būtu aromātiskāki.

Ja garšaugus sēj, sēklām vajag siltumu un mitrumu. Dīgšanas procesā sēklām papildu barības vielas nav vajadzīgas, toties svarīga ir tīra vide, brīva no mikroorganismiem, baktērijām un nevēlamas sāļu koncentrācijas. Kad sēklas sadīgušas, galvenais augšanas stimulators ir gaisma. Ja augus pārpiķē, vislabāk izmantot veikalos nopērkamās kasetes, jo no tām augu varēs izcelt, netraumējot tā sakņu sistēmu, un pārstādot tiks ietaupītas vismaz divas nedēļas tā veģetācijā.

Viselementārākais garšaugs, kas gadu gadiem tradicionāli dīgst uz palodzes, ir zaļais lociņš. To var audzēt visu gadu. Mazprasīgs un pieticīgs. Tam pietiek, ja ieliek traukā ar ūdeni. 

Bet, nedod dievs, aizmirst ūdeni apmainīt! Sīkās, mazās mušiņas būs grūti iznīdējamas...

Lokus gan nevajag raut pa vienam, bet visus nogriezt, pretējā gadījumā to augšanas ātrums nebūs pārāk iepriecinošs. Vislabāk nogrieztos lociņus uzreiz arī izlietot. Ja lokus glabā, tie sāk vīst un zaudē labās īpašības.

Gatavi pērkami

Sēšana prasa pacietību. Sīkās sēkliņas jākaisa augsnē, tā jānoblietē, sējums nedrīkst būt ne par dziļu, ne par seklu. Tas regulāri jālaista, neizskalojot sējumu. Jāgaida, kad un kas, un vai vispār izdīgs. Nepacietīgie nopērk jau gatavus garšaugu stādus.

Veikalā nopirkto garšaugu mājās var pārstādīt lielākā puķpodā. Papildu mēslošana viengadīgam augam nav vajadzīga, jo pamats jau ir bagātinātajā kūdras augsnē, kur tas tiek iestādīts. Arī rozmarīns aug kā telpaugs. Ja to grib audzēt arī ziemā, vajadzīgs papildu apgaismojums. Baziliku var sēt visu sezonu, kaut vai katru nedēļu, jo tas apēdas visātrāk. Turklāt baziliku nevajag piķēt – pirmie tiek apēsti garākie stiebriņi, un tikmēr mazākie jau pagūst paaugties. Un kur vēl bazilika krāsas: zaļš, sārts, violets!...

Garšaugiem, kad tos nogriež/nokniebj, atstāj padusīti – tad tie dzen nākamo atvasīti un krūmiņš sakuplo. Garšaugiem visizteiktākā garša ir pirms ziedēšanas. Ja tos lieto svaigā veidā, tas nenozīmē, ka jānorauj garšaugam visas lapas uzreiz. Pietiek ar pāris lapiņām.

Ja nokniebj galvenā kāta galotni, garšauga stāds vairāk sakuplos.

Padoms

Izvēloties stādiņu, nav jāskatās pēc lētākā un vārgākā ar domu, ka tas izaugs, bet jāņem spēcīgs garšauga krūmiņš, tad varēs zariņus pa saujai šķīt jau tuvākā mēneša laikā.