Kultūrzīmju izvēle: 27. nedēļa kultūrā — izstādes, koncerti, aktualitātes

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

Dažādas mākslas formas

Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas (RLMT) Lielajā zālē no 2. jūlija, līdz 13. septembrim apskatāma multimediāla pētnieciska izstāde "Kā tu šodien jūties? Emociju pratība", kas veltīta pagājušajā gadā mūžībā aizgājušajai ārstei Ilzei Aizsilniecei (1966–2025). Bet Mazajā zālē skatāma Jeļenas Glazovas personālizstāde "Cilvēks, uzvārdā Visums". 

Izstāde "Kā tu šodien jūties? Emociju pratība" turpinās Ilzes Aizsilnieces aizsākto sarunu par emociju nozīmi cilvēka dzīvē, aicinot uz tām paraudzīties caur mākslas, zinātnes, medicīnas un personiskās pieredzes prizmu (kuratores Una Meistere un Daiga Rudzāte). Ekspozīcijas stāstu veidos 28 Latvijas mākslinieku darbi, un tās uzmanības fokusā ir sešas tā dēvētās pamatemocijas – bailes, dusmas, prieks, skumjas, riebums un pārsteigums –, kuras, balstoties pasaulē pazīstamā amerikāņu psihologa Pola Ekmana teorijā, tiek uzskatītas par universālām un nozīmīgām cilvēka evolūcijas gaitā. Izstādē piedalās dažādu paaudžu Latvijas mākslinieki: Kristaps Ancāns, Ēriks Apaļais, Kristiāns Brekte, Andris Breže, Aleksandrs Breže, Anna Ceipe, Kristiāna Dimitere, Reinis Dzudzilo, Miķelis Fišers, Indriķis Ģelzis, Helēna Heinrihsone, Brenda Jansone, Marks Halsons, Frančeska Kirke, Maija Kurševa, Katrīna Lipšāne, Laimdota Malle, Sarmīte Māliņa, MAREUNROL’S, Ģirts Muižnieks u. c.

Savukārt RLMT Mazajā zālē no 2. jūlija līdz 23. augustam būs skatāma Jeļenas Glazovas personālizstāde "Cilvēks, uzvārdā Visums", kas tiek dēvēta par mākslinieces feministiska partizānisma aktu mūsdienu fallokrātijas simboliskajā teritorijā. Uzburti pusceļā starp glezniecību un grafiku, Glazovas akvareļu suģestējošie tēli apgāž mītu par vīrieša bioloģisko pārākumu. Izstādes kurators ir filozofs un kurators Igors Gubenko.

LSO vasaras dēkas

Sestdien, 4. jūlijā, Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Gunta Kuzmas vadībā uz koncertdārza "Pūt, vējiņi!" skatuves satiksies ar latviešu vijolnieci Kristīni Balanas un franču pianistu Likā Debargu. Koncerta programmā iekļautas Žila Masnē, Žorža Bizē, Pablo Sarasates, Džordža Gēršvina un Morisa Ravēla skaņu partitūras. Par vakara centrālo notikumu kļūs Pablo Sarasates "Karmenas fantāzija" vijolnieces Kristīnes Balanas interpretācijā.

Laikapstākļu pētniecība

Mākslinieču apvienības "BEDRE" izstāde "0. laika tips – nenosakāms" pētīs laikapstākļus kā domāšanas veidu un metaforu pārmaiņām.

Foto: Publicitātes

Piektdien, 3. jūlijā, Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē atklās mākslinieču apvienības "BEDRE" izstādi "0. laika tips – nenosakāms", kas būs apskatāma līdz 27. septembrim. Jauktu mediju instalācijā mākslinieces Patrīcija Krūmiņa un Marija Slaidiņa pētīs laikapstākļus kā domāšanas veidu un metaforu pārmaiņām, spriedzei un cilvēka iekšējiem procesiem. Patrīcija Krūmiņa absolvējusi Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas Reklāmas dizaina nodaļu un Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu. Lai gan dzimusi Rīgā, māksliniece par savām mājām sauc Liepāju un Bernātus. Marija Slaidiņa absolvējusi Āgenskalna Valsts ģimnāzijas fizikas un matemātikas novirzienu, bet vēlāk ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā.

Sveicot Gaidi Graudiņu simtgadē

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā atklāta izstāde "Gaidim Graudiņam – 100", kas vēsta par Vācijā dzīvojošā latviešu kultūras mecenāta un kolekcionāra ieguldījumu Latvijas kultūrā. Ar šo izstādi Latvijas Nacionālais vēstures muzejs arī sveic Gaidi Graudiņu lielajā jubilejā, sakot paldies par ieinteresētību, līdzdalību un finansiālo atbalstu Dauderu muzeja tapšanā, sadarbību daudzu gadu garumā un dāsnajiem dāvinājumiem muzeja pilnveidei. Gaidis Graudiņš ir viens no redzamākajiem latviešu trimdas sabiedriskajiem darbiniekiem, kurš pārstāv to paaudzi, kas, dzīvojot ārpus Latvijas, nezaudēja saikni ar dzimteni un veltīja savu dzīvi latviskās identitātes uzturēšanai un kultūras mantojuma saglabāšanai nākamībai. Ieguldījums latviešu kultūras saglabāšanā 1997. gadā novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes goda zīmi.

Kolekcionāra gaitas Gaidis Graudiņš savulaik sāka ar grāmatām. Pakāpeniski interešu loks paplašinājās, un viņš arvien vairāk pievērsās ar Latvijas armijas vēsturi un latviešu kultūru saistītu kultūrvēsturisku priekšmetu apzinātai iegādei un kolekcijas veidošanai. Šīs relikvijas tika rūpīgi vāktas, sadarbojoties ar apmēram 50 kolekcionāriem dažādās pasaules valstīs.

Jāņa Krieva darbnīcas keramika

Jāņa Krieva darbnīcas keramika pazīstama ar daudzveidīgu priekšmetu formu, spilgtu un krāsainu glazūru.

Foto: Publicitātes

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja (LEBM) izstāžu zālē līdz 16. augustam apskatāma izstāde "Uzmanīgi! Māla trauki. Jāņa Krieva keramikas darbnīcai 100", kas tapusi sadarbībā ar Tukuma muzeju un Latvijas Nacionālo vēstures muzeju. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Tukuma muzejā un Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā glabājas lielākās Tukuma keramikas kolekcijas. Izstādē kopumā apskatāmi vairāk nekā 450 Jāņa Krieva keramikas darbnīcas un kombināta "Māksla" Tukuma darbnīcas priekšmetu, pēc iespējas pilnīgāk atklājot to veidu, formu, glazūru un ornamentu daudzveidību.

Leldes Kalmītes mākslas orbītā 

Foto: Publicitātes

Pasaules latviešu mākslas centrā apskatāma Leldes Kalmītes retrospekcija "Šis nav Mēness, un es joprojām esmu", kas aptver ražīgās mākslinieces un kuratores radošo ceļu, izgaismojot viņas nozīmīgo vietu Latvijas diasporas mākslas ainavā. Lelde Kalmīte (Vācija, 1946) ir arī idejas ierosinātāja dibināt Pasaules latviešu mākslas centru un tā ilggadēja kuratore.

Skaistākās somiņas – Jūrmalā 

Aspazijas mājā Dubultos līdz 19. septembrim apskatāma izstāde "Sieviešu pavadone – rokassomiņa" (autors un kurators – Jūrmalas muzeja pētnieks Mārtiņš Vesperis, māksliniece – Ieva Lapiņa), kas vēsta par rokassomiņu kā sava laikmeta stila, elegances un personības simbolu. Izstādē redzamās rokassomiņas pārstāv laiku no 19. gadsimta 80. gadiem līdz Otrā pasaules kara laikam un piederējušas ievērojamām Latvijas kultūras personībām.