Zelenskis diezgan labi tiek galā ar Krieviju, paziņo Tramps

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim diezgan labi sokas karā pret iebrukušajiem Krievijas spēkiem.

"Viņam klājas diezgan labi. Vismaz viņš turas. Abās pusēs mirst daudz cilvēku, bet es domāju, ka viņam klājas diezgan labi," teica Tramps par Zelenski, uzrunājot žurnālistus Ovālajā kabinetā.

"Jāatzīst, ka viņš ir drosmīgs, viņam ir lielisks aprīkojums, bet viņam ir arī lieliski vīri, viņam ir cīnītāji," sacīja Tramps.

Analītiķi norāda, ka Ukraina arvien labāk turas kaujas laukā, taču tās pilsētas joprojām ir pakļautas postošiem Krievijas triecieniem.

Tramps un Zelenskis nesen tikās G7 samitā Francijā, kur līderi vienojās pastiprināt spiedienu uz Krieviju, lai izbeigtu vairāk nekā četrus gadus ilgstošo karu ar Ukrainu.

Pēc tam Zelenskis pavēstīja, ka ir pateicīgs prezidentam Trampam par viņa uzmanību Ukrainai un gatavību palīdzēt tuvināt mieru.

Pēc tikšanās Tramps pauda atjaunotu interesi par sankciju atjaunošanu pret Krievijas naftu.

Tramps lūdz Kongresu piešķirt papildu finansējumu 88 miljardu dolāru apmērā, galvenokārt saistībā ar karu pret Irānu

Donalds Tramps trešdien lūdza Kongresam piešķirt papildu finansējumu gandrīz 88 miljardu dolāru apmērā, no kuriem lielākā daļa paredzēta Irānas kara izmaksu segšanai.

Baltā nama pieprasījums par 87,6 miljardu dolāru papildu finansējumu ietver desmitiem miljardu dolāru Pentagona vajadzībām, kā arī līdzekļus ASV lauksaimniekiem, Ebolas vīrusa apkarošanas pasākumiem Centrālāfrikas Republikā (CĀR) un vietējiem infrastruktūras projektiem.

Priekšlikums tika iesniegts dienu pēc tam, kad Kongress pieņēma simbolisku rezolūciju, aicinot Trampu izbeigt ASV karadarbību pret Irānu, ja vien likumdevēji skaidri neapstiprinās militāru rīcību.

Baltā nama budžeta direktors Rasels Vots izteica šo lūgumu vēstulē Pārstāvju palātas priekšsēdētājam Maikam Džonsonam, mudinot Kongresu ātri rīkoties saistībā ar "svarīgiem un steidzamiem lūgumiem".

Lielākā daļa no šī finansējuma tiktu novirzīta militārajiem izdevumiem, kas saistīti ar konfliktu ar Irānu.

Administrācija pieprasīja aptuveni 67 miljardus dolāru Pentagona vajadzībām, tostarp 21 miljardu dolāru munīcijai un citām militārām spējām, 17,3 miljardus dolāru operatīvajām izmaksām un 12,1 miljardu dolāru slepenām programmām.

Tāpat tika pieprasīti gandrīz 768 miljoni dolāru Enerģētikas ministrijai, lai nodrošinātu ar Irānu saistīto kodolenerģētikas un enerģētikas drošību, kā arī 300 miljoni dolāru Valsts departamentam, lai nodrošinātu vēstniecību drošību un būvniecību valstīs ap Irānu.