"Latviešu raķetes" – tā sauc režisora Regnāra Vaivara jauno iestudējumu Liepājas teātrī, kuram pirmizrāde jau sestdien, 17. februārī. Dokumentālais varoņeposs, kuram viņš pats ir arī autors, stāstīs par Latvijas bobsleja pirmsākumiem, taču, protams, tas būs arī režisora skatījums uz tā laika notikumiem.

Latvijas bobsleja pirmsākumi meklējami 20. gs. 80. gados, kad inženieris un kamaniņu sporta treneris Rolands Upatnieks pilnīgi tukšā vietā (Latvijā šāda sporta veida vēl nebija) radīja PSRS izlasi, kurā 95% bija latvieši. Četru gadu laikā viņi kļuva par olimpiskajiem medaļniekiem. "Es gan nekad netaisu izrādes par cilvēku nodarbošanos, mani interesē pats cilvēks," saka R. Vaivars. "Man šķiet būtiski runāt par tiem, kas ir paveikuši kaut ko unikālu gan Latvijas, gan, šajā gadījumā, arī pasaules vēsturē." "Sajūta, atrodoties trasē bobā, ir tāda, it kā atrodies kādā laika cilpā. Nevaru iedomāties, kā tas ir sacensībās. Režisora un trenera darbam ir kaut kas līdzīgs – no tevis prasa rezultātu," teic galvenās – Rolanda Upatnieka – lomas atveidotājs Mārtiņš Kalita, kurš ir arī režisora asistents šajā izrādē. Pārējās lomās – Sandis Pēcis, Kaspars Kārkliņš, Armands Kaušelis, Valts Skuja, Kārlis Artejevs, Artūrs Irbe, Kārlis Ērglis, Hugo Puriņš.

Reinis Zariņš un Vecumnieka jaundarbs

Reinis Zariņš ir viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem, spožs solists un prasmīgs kamermūziķis.

Sestdien, 17. februārī, koncertzālē "Lielais dzintars" pianists Reinis Zariņš kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri atskaņos Ludviga van Bēthovena Ceturto klavierkoncertu. Pirmatskaņojumu šajā vakarā piedzīvos Andra Vecumnieka Piektā simfonija "Sinfonia E" ar pašu komponistu pie diriģenta pults. "Tāpat kā Sinfonia C, arī Sinfonia E tapusi pēc Liepājas Simfoniskā orķestra ierosmes un šoreiz iecerēta kā topošais manu 60 gadu pašveltījums," stāsta skaņradis. "Jūras un Kurzemes tematiskais koncepts kontekstā ar pasaules mūzikas šedevru paralēlo skatījumu un sazobi iezīmē latviešu mūzikas nozīmību un vietu mūzikas kultūrā. Pirms tās skanēs organiski iederošā Jāzepa Vītola Viļņu dziesmas versija Gaita Jāņa Pujāta instrumentācijā."

Virzas dievišķīgās rotaļas

Svētdien, 18. februārī, pulksten 16 Rīgas Latviešu biedrības Līgo zālē notiks koncerts "Dievišķīgās rotaļas". Edvartam Virzam – 140"". Programmā Ārija Šķepasta vadītā RLB kamerkora "Austrums" dziedātās dziesmas ar Edvarta Virzas, Elzas Stērstes un Veronikas Strēlertes vārdiem. Koncerta noslēgumā Virzas poēmas "Straumēni" jubilejas izdevuma (apgāds "Zvaigzne ABC") atvēršana. 2023. gada decembra beigās, atzīmējot 140. dzimšanas dienu, pieminējām latviešu dzejnieku Edvartu Virzu (27.12.1883.–1.03.1940.) un 90 gadus, kopš klajā nāca viņa slavenākais darbs, poēma "Straumēni" (1933). "Viņu pamatoti dēvē par vienu no latviešu visu laiku izjustāko un skaistāko mīlas dzeju radītājiem. Dzejnieka pirmais mīlas dzeju krājums "Biķeris" (1907) savu laiku gan apsteidza, Virzam tika pārmesta pārāk atklāta erotika, krājumu sauca pat par pornogrāfisku, Rīgas Latviešu biedrības sēdē tika aicināts visus tā eksemplārus izpirkt un tūlīt pēc tam arī sadedzināt. Krājums "Dievišķīgās rotaļas" (1919) vairs tik asu sabiedrības reakciju neizsauca, bet arī starp tā lapaspusēm rodams kāds dzejolis, par kuru Virzam draudēts ar tiesu un cietumu…" atklāj koncerta scenārija autore un režisore, dzejnieka Virzas mazmazmeita Diāna Jance.

Gaidot izcilu saspēli

Par britu vijolnieku Tomasu Gūldu raksta, ka "viņš ir satriecošs virtuozs" un "reti izsmalcināts solists". No 2005. līdz 2016. gadam viņš darbojās kamerorķestrī "Aurora Orchestra", bet šobrīd ir britu vadošā kamerorķestra "Britten Sinfonia" pirmā vijole. Sestdien, 17. februārī, viņu varēs dzirdēt Lielajā ģildē, uzstājoties kopā ar Bernhardu Šimpelsbergeru – vienu no tehniski apdāvinātākajiem Eiropas sitaminstrumentālistiem – un orķestri "Sinfonietta Rīga". Skanēs Ludviga van Bēthovena 6. simfonija – "Pastorālā simfonija jeb atmiņas par dzīvi laukos", Jozefa Haidna 22. – "Filozofu" – simfonija un Johannesa Berauera žilbinošais dubultkoncerts "NoWhere NowHere".

"Vīnes klasika" iezvana pavasari

Šovakar Dzintaru koncertzālē festivālu atklās koncertprogramma "Johannesa Brāmsa "Mīlas valši"", ko Latvijas Radio koris un diriģents Sigvards Kļava dēvē par ideālas mīlestības meklējumu ceļu. Koncertā mājas muzicēšanas atmosfērā skanēs arī skaņdarbi Agneses Egliņas un Riharda Plešanova izpildījumā. Piektdien, 16. februārī, Dzintaru koncertzālē festivālu turpinās Johannesa Brāmsa vijoļsonātes Vinetas Sareikas un Amandīnes Savarī sniegumā. Svētdien, 18. februārī, Lielajā ģildē uz skatuves kāps vijolnieks Daniils Bulajevs un kamerorķestris "Davinspiro Camerata". Programmā – Volfganga Amadeja Mocarta Piektais koncerts vijolei un orķestrim La mažorā, Jozefa Haidna Simfonija Do mažorā un Ludviga van Bēthovena 9. jeb "Kreicera" sonāte.

Ievas Ozoliņas sarunas par kino

Šodien plkst. 18 LKA Rīgas Kino muzejā notiks pirmā tikšanās sarunu ciklā "Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas", kurā režisore Ieva Ozoliņa sarunāsies ar kino cilvēkiem par kino. Pirms sarunas (plkst. 16.15) būs filmas "Mans tēvs baņķieris" (2015) seanss. Savukārt 28. februārī Ieva tiksies ar režisoru Juri Poškus, tad būs iespēja noskatīties režisora īsfilmu "Nāves eņģeļi" (1998), kā arī ieskatīties topošās filmas "Kalendārs mani sauc" fragmentos.

Aicina "Latvieši pasaulē"

Muzejā un pētniecības centrā "Latvieši pasaulē" (Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās Rīgā, Mūkusalas ielā 3) katra mēneša otrajā otrdienā pasākumā "Vakars muzeja krātuvē" būs iespēja apmeklēt muzeja krātuvi un iepazīt rūpīgi glabāto pasaules latviešu mantojumu. Muzeja kolekcija glabā liecības par latviešiem Sibīrijā, Brazīlijā, Amerikā un daudzās citās vietās. Krātuvi var apmeklēt ikviens interesents, iepriekš piesakoties "pasakumi@lapamuzejs.lv" vai pa tālruni 28066186. Dalība – bez maksas.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.