Kamēr ASV "nodarbojas ar pašiznīcināšanos", Ķīna demonstrē pacēlumu

Ķīnas galvaspilsētā Pe kinā šodien notiek Ķīnas–Japānas un Otrā pasaules kara noslēguma 80. gadadienai veltīta grandioza karaspēka parāde, par kuru novērotāji teic, ka tai, tāpat kā iepriekšējās dienās sarīkotajam un reģiona valstu kupli apmeklētajam Šanhajas Sadarbības organizācijas (SCO) samitam ostas pilsētā Tiaņdzjiņā, ir skaidri jādemonstrē: spēku samērs un kārtība pasaulē mainās, bet jaunais pasaules līderis ir Ķīna, nevis vairs ASV.

Reizē parādei jārada respekts Pekinas politisko pretinieku rindās. Vispirms jau Vašingtonā.

Augstie viesi

Pekinas Tjaņaņmeņas laukuma parādē Ķīnas vadītāja Sji Dzjiņpina viesi būs vairāk vai mazāk Rietumiem nedraudzīgu valstu līderi kopumā no 26 valstīm, tostarp Irānas, Mjanmas, Indonēzijas, Mongolijas, Zimbabves, Centrālāzijas valstīm, kā arī Krievijas diktators Vladimirs Putins un viņa Ziemeļkorejas kolēģis Kims Čenuns. Par lielu Ķīnas diplomātisko panākumu uzskata Indijas premjera Narendras Modi ierašanos aizvadītajā SCO sanāksmē. Komentētāju skatījumā Donalda Trampa lēmums noteikt eksportam no Indijas 50% muitas ir bijusi milzīga kļūda, jo valsts, kuru iepriekš uzskatīja par ASV sabiedroto cīņā pret Ķīnu, tagad vairs neuzticas Vašingtonai. Tiesa, šodien parādes tribīnē Modi nebūs, jo Indijas–Ķīnas attiecības pastāvīgi atradušās uz militāra konflikta robežas. ANO šajā pasākumā personificēs organizācijas ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša vietnieks, agrākais Ķīnas diplomāts Lī Džuņhua. No Eiropas paredzēts tikai Slovākijas premjerministrs Roberts Fico un Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs. Fico apgalvo, ka Eiropas Savienības (ES) vadību informējis par braucienu, un tā esot "zaudēta iespēja", ka citu ES dalībvalstu amatpersonas ignorē Pekinas sarīkojumu. "Tur būs klāt valstu vadītāji, kas pārstāv miljardiem cilvēku. Rodas jauna pasaules kārtība, jauni noteikumi daudzpolārai pasaulei, jauns varas līdzsvars, kas ir ļoti svarīgs globālajai stabilitātei," sociālās saziņas platformā "Facebook" skaidroja Slovākijas premjers. Fico Ķīnā vakar tikās ar Putinu un ceturtdien viņu pieņemšot Ķīnas prezidents Sji. Slovākijas vadība pozicionē sevi kā Ukrainas un Krievijas samierinātāju, taču šajā misijā tai līdz šim nav nekādu panākumu.

Vairums Pekinas viesu pārstāv tā saukto "apvērsuma asi". 

Tās piekritēji Ķīnā saskata jauno alternatīvu Rietumiem – pagaidām vēl tikai pasaules otro ekonomiku, taču ar strauji augošu militāro un ģeopolitisko potenciālu. "Ķīna atrodas diplomātijas pacēlumā, kamēr ASV nodarbojas ar pašiznīcināšanos," medijos komentējis ASV Dienvidkarolīnas universitātes starptautisko attiecību profesors Dereks Grosmans.

Izmaiņas vēsturē

Par svinamu "Uzvaras dienu" 3. septembri Ķīnā noteica tikai 2014. gadā, un pirmo parādi tai par godu sarīkoja 2015. gadā, kas arī līdz šai dienai bija pēdējā reize, kad Otrā pasaules kara noslēgumu atzīmē ar ko tādu. Šodienas pasākumam jāpārspēj pirms desmit gadiem parādīto. Nav šaubu, ka viss tajā demonstrētais militārais spēks, militārrūpnieciskā kompleksa pašpietiekamības izrādīšana, adresēti ne tikai ASV un Rietumiem, bet pat vēl lielākā mērā Taivānai, no kuras iegūšanas komunistiskā Ķīna nekad nav atteikusies. Tāpēc arī Tjaņaņmeņas laukumā un debesīs virs tā demonstrējami jaunākie un modernākie pašmāju uzbrukuma ieroči, piemēram, jaunākās tāla darbības rādiusa raķetes un iznīcinātājlidmašīnas "J10" un "J20". "Taivāna ir vārdā nenosaukta parādes svarīga daļa. Parādot militāro spēku, Pekina sūta vēstījumu taivāniešiem, ka pretošanās ir bezcerīga," uz britu domnīcas RUSI ("Royal United Services Institute") eksperta Čārlza Pārtona sacīto atsaucas laikraksts "The Guardian".

Analītiķi vērš uzmanību uz to, kā pēdējos gados un jo sevišķi pēdējos mēnešos mainījies Ķīnas propagandas vēstījums par Otro pasaules karu. 

Oficiālajā historiogrāfijā uzvara pār Japānu tiek traktēta kā pagrieziens nācijas vēsturē, kad komunistiskās partijas vadībā ķīnieši izkļuvuši no dziļas krīzes un sākusies nācijas atdzimšana. Tagad vairāk uzsver PSRS un Ķīnas lomu nacistiskās Vācijas un Japānas sakāvē, pēc iespējas noniecinot Rietumu sabiedroto valstu devumu, kaut Japānas sakaušanā tas bija izšķirošs. Kompartijas prese sūdzas, ka Ķīnas nozīme karā ar Japānu ilgu laiku "no dažu puses apzināti ignorēta un nenovērtēta". Bet, kad Ķīnas prezidents gatavojās ierasties Maskavā uz 9. maija Uzvaras dienas parādi un tam par godu Krievijas presē parādījās viņa parakstīta publikācija, tajā ne ar vārdu nebija pieminēts, ka pret nacistisko Vāciju karoja arī ASV, Lielbritānija un citu rietumvalstu karavīri. "Valdošās Ķīnas Komunistiskās partijas leģitimitāte daļēji balstās uz tās dalību Japānas sakāvē pirms 80 gadiem, kas vēstures naratīvus padara īpaši svarīgus brīdī, kad Pekina saskaras ar ekonomikas izaicinājumiem, un tirdzniecības karš ar ASV apdraud Ķīnas ierindas pilsoņu labklājību," šā brīža vēsturisko kontekstu aģentūrai AP skaidrojis Londonā bāzētās domnīcas "Chatham House" līdzstrādnieks Ju Dzje.