2.2 °C
Ar pārliecību, ka mazapdzīvota vieta nav sinonīms nolemtībai, AS "Latvijas Mediji" izdevumi "Latvijas Avīze" un žurnāls "Mājas Viesis" sāk jaunu pētniecisko projektu "Apdzīvota vieta", kurā izzināsim dzīves kvalitāti Latvijas mazāk apdzīvotajās vietās: kāda bijusi to attīstība, kopš Latvija ir pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts? Kas mainījies šajos 20 gados? Un ko sola nākotne?
Sākam ar Auci, vienīgo mūsu valsts pilsētu, kurai kalendārā ir vārda diena, turklāt šogad tai ir arī 100. jubileja kopš pilsētas tiesību saņemšanas, kas apstiprinātas 1924. gada 11. septembrī. Par godu tam šogad Aucē, Raiņa ielā 30, novietots vides objekts "Vēzis" – simbols, kas ir pilsētas karogā un ģerbonī. Vēzis bija arī Kurzemes hercogistes flotes, saimnieciskās rosības zīme. Kā Auce saimnieko mūsdienās – reformu iespaidā, kas zaudēts, kas iegūts? Iztaujāju vietvaras pārstāvjus, centos gūt priekšstatu par vietējo iedzīvotāju ikdienu, viņu rūpēm, izjūtām un nākotnes redzējum
Cik zaļa dzīvošana?
Iebraucot Aucē, uzreiz var pamanīt, ka mazpilsētiņa ir tīkami sakopta, daudzviet puķu stādījumi, saglabājušās vairākas senas ēkas.
Auces vēsture saistāma ar Vecauces muižu, no kuras 19. gs. 80. gadu beigās atdalīja pirmos gruntsgabalus apbūvei ap 1873. gadā izbūvēto dzelzceļa līnijas Jelgava–Mažeiķi pieturvietu, kas ieguva Auces vārdu. Tieši dzelzceļa iespaidā pilsēta strauji attīstījās, veidojās apbūve, uzņēmumi un tirgotavas.
Aucē tobrīd bija 3000 iedzīvotāju (mūsdienās nedaudz virs 2100). Avīzēs tolaik rakstīja, ka miests pārvērties par prāvu tirdzniecības un rūpniecības centru ar vairākām fabrikām un lielāku skaitu tirdzniecības uzņēmumu. 20.– 30. gados te darbojās Jankeļa Kleina uzņēmums – vesels tvaika dzirnavu komplekss, kas ar jaudu 25 tonnas labības dienā bija viens no lielākajiem Latvijā, vilnas vērpšanas, krāsošanas un aušanas rūpals, gateris un ar to visu saistītas elektrostacijas, kas nodrošināja gaismu pilsētiņai.
Auce joprojām saglabājusi sev raksturīgo šarmu – piemēram, namu fasādēs redzama tās apbūvei raksturīgā ķieģeļu apdare, Vecauces pils parks vilina ar skaistiem skatiem, krāšņi iekopts Aspazijas laukums...
Ielās gan cilvēkus redzēju pamaz, acīmredzot aizņemti savos ikdienas darbos. Kopā ar Gitu Šēferi-Šteinbergu, Dobeles novada Centrālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālisti, pilsētas iepazīšanu iesāku ar pilsētas pārvaldes namu, kurā darbojas iedzīvotājiem svarīgas iestādes, piemēram, Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs, Sociālais dienests, Bāriņtiesa... Auces pilsētas pārvaldes vadītājs Guntis Šēfers uzsver, ka vietvaras prioritātes ir ērta dzīves vide iedzīvotājiem, nodrošinot kvalitatīvus pašvaldības sniegtos pakalpojumus.
"Ja runājam par pēdējo gadu nozīmīgākajiem projektiem, tad, protams, viens no finanšu ziņā apjomīgākajiem divos iepriekšējos gados bijis Auces vidusskolas siltināšanas un ventilācijas sistēmas izbūves projekts, veicot energoefektivitātes paaugstinošos pasākumus, tāpēc būtiski uzlabojušies Auces vidusskolas audzēkņu sadzīves apstākļi. Turklāt iegūts ne tikai siltumenerģijas ietaupījums un finanšu resursu ekonomija pašvaldībai, bet uzlabots arī ēkas ārējais izskats – ēka labāk iekļaujas kopainā, palielināsies tās kalpošanas laiks. Tieši izglītības iestādēm Aucē ik gadu tiek atvēlētas gana lielas finanses, lai tās uzturētu, uzlabotu un modernizētu. Tāpat pašvaldība ne tikai Aucē, bet visā novada teritorijā ieguldījusi lielus finanšu līdzekļus, lai veco ielu apgaismojumu nomainītu pret LED gaismekļiem, tā ietaupot elektroenerģiju. Finanšu iespēju robežās turpināsim iesākto ar cerību, ka nākotnē situācija uzlabosies, lai domātu par pilsētas attīstību ilgtermiņā. Šobrīd Aucē tiek nodrošināta kvalitatīva izglītība, ir sakārtota pilsētas infrastruktūra, nodrošināta kvalitatīva centralizētā ūdens apgāde un kanalizācija, turklāt tagad Aucē uz visām ielām ir uzklāts melnais segums."
Kas jauns pēc reformas?
Kādas vēl pārvērtības pilsēta pieredzējusi laikā, kopš Latvija iestājusies Eiropas Savienībā un teritoriālās reformas īstenošanas?
"Auces novads apvienots ar Tērvetes un Dobeles novadu. Aiz cēla tābrīža valdības deklarētā reformas mērķa – izveidot ekonomiski spēcīgākas un attīstītākas pašvaldības, kas spētu piesaistīt investīcijas, nodrošinot līdzsvarotāku attīstību, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem, – patiesībā slēpās pavisam cits mērķis – izveidot lielākas pašvaldības, kas ar būtiski samazinātu finansējumu pašvaldībām (iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdale no proporcijas 80% pašvaldībām, 20% valstij uz proporciju 75% pašvaldībām, 25% valstij, šobrīd nākamā valsts budžeta sarunās gan panākts kompromiss, ka pašvaldībām paliks 78% ienākumu nodokļa, kā arī šā nodokļa pārmaksa. – Aut. piez.) varbūt spēs pilnvērtīgi izpildīt tām deleģētās funkcijas," uzskata Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis.
Viņaprāt, skaidri redzams, ka sakarā ar šo – patieso mērķi – visām, ne tikai Dobeles novada pašvaldībai, izaicinājumu ir bijis daudz, ko vēl vairāk ir pastiprinājušas dažādas krīzes un satricinājumi – Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā un ar to saistītais bēgļu pieplūdums, energokrīze, dabas stihiju radītie postījumi, valdības un tiesu pieņemtie lēmumi, nerēķinoties ar pašvaldībām pieejamo finanšu līdzekļu apjomu u. c. Tāpat arī šobrīd ir redzams, ka, nepalielinot finansējumu pašvaldībām iepriekšējā līmenī, izveidotās lielākās pašvaldības diemžēl nespēj darboties pienācīgā līmenī, pilnvērtīgi veikt savas funkcijas.
