6.4 °C
"Kamēr medicīnā kopumā trūkst naudas, dažs ārsts saņem 41 000 eiro mēnesī – "Puaro.lv" publicē TOP 300 lielākās algas Latvijas medicīnā", ar šādu virsrakstu kādreizējais polittehnologs Jurģis Liepnieks publicējis sarakstu, kurā lasāms, ka mūsu valstī ir desmit ārsti, radiologi, ķirurgi, ortodonti, zobārsts, kuru mēneša ienākumi (bruto jeb uz papīra) ir no 20 līdz gandrīz 30 tūkstošiem eiro, bet topa pašā augšgalā ir radiologs, kura ienākumi (bruto) 2024. gadā bija 490 419 eiro (no tā kā darba devējs 7160 eiro maksājusi valsts, 483 259 eiro – privātais), tātad mēnesī vidēji gandrīz 41 tūkstotis eiro.
Otrajā vietā šajā sarakstā kāds plastiskais ķirurgs, kura kopējie ienākumi 2024. gadā bijuši 304 945 eiro, no kuriem 154 330 eiro izmaksājis privātais darba devējs, bet 150 615 eiro – pašvaldības. Diezgan daudz ir tādu, kuru atalgojums svārstās ap desmit tūkstošiem eiro mēnesī.
Saraksts veidots pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtās informācijas – VID pēc portāla "Puaro.lv" pieprasījuma apkopojis datus par 300 lielākajām algām ārstniecības personām Latvijā 2024. gadā. Saraksts ir anonimizēts – personu uzvārdi un konkrēta darbavieta nav minēta, nosaukta tikai personas profesija un gadā kopējie gūtie ienākumi. Reti kurš no šiem ārstiem tūkstošus ir nopelnījis tikai vienā ārstniecības iestādē – redzams, ka lielākā daļa ienākumus guvuši privātajās struktūrās, kā arī no valsts slimnīcām devušies strādāt uz pašvaldību ārstniecības iestādēm. Ienākumu avotos nav arī redzams, vai ārsts strādā arī akadēmisko darbu, izglītojot topošos mediķus, vai piedalās zinātniski pētnieciskajā darbā un cik par to saņem no Eiropas Savienības fondiem vai kādiem citiem ienākumu avotiem.
"Ne visai smuka provokācija"
Daļā sabiedrības šis saraksts, kurā redzamas milzīgas algas, raisījis neizpratni un tos pašus jautājumus, ko publikācijas autoram, proti, kā tas nākas, ka Latvijas veselības aprūpes nozarē visu laiku tiek runāts par naudas trūkumu, bet daļa mediķu naudā vai peldas.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) radiologs un Veselības ministrijas galvenais speciālists radioloģijā Atis Svare uzskata, ka publicētais materiāls bez sīkāka skaidrojuma ir "ne visai smuka provokācija". Sarunā ar "Latvijas Avīzi" A. Svare saka: "Ja mēs runājam par radiologu, kurš gadā spēj nopelnīt pusmiljonu, tad, visticamāk, viņš varētu būt ārsts, kurš strādā gan Latvijā, gan arī ārzemēs, bet šeit maksā nodokļus. Zinu, ka ir radiologi, kuri ir saņēmuši tiesības piestrādāt Skandināvijā, Lielbritānijā un citur. Piemēram, man ir kolēģis, kurš pusi mēneša strādā Latvijā, bet otru pusi – Zviedrijā. Zināms, ka radiologi ir vieni no "top desmit" atalgotajām specialitātēm pasaulē. Tiesa, Latvijā var brīnīties, kā var maksāt tik lielas algas, ja medicīnai trūkst naudas. Taču jāņem vērā, ka radiologu trūkst un viņi jebkurā brīdī var pārcelties darbā uz privātajām ārstniecības iestādēm. Jāņem vērā arī tas, ka šiem speciālistiem ir dažāda jauda – viens dienā spēj aprakstīt piecus un desmit izmeklējumus, cits – divdesmit un trīsdesmit. Es diemžēl nespēju nopelnīt divdesmit un trīsdesmit tūkstošus, neraugoties uz to, ka strādāju daudz."
Daži radiologi, kuri vēlējās palikt anonīmi, man sarunā apgalvoja, ka Latvijā radiologa atalgojums mēnesī ir aptuveni deviņi līdz desmit tūkstoši eiro.
Profesoram sešas algas
Taču atklāti ir iespējams apskatīties viena radiologa – Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas institūta vadītāja profesora Kārļa Kupča – deklarāciju, kas iesniegta Valsts ieņēmumu dienestā par 2024. gadu, jo viņš ir arī Rīgas Stradiņa universitātes padomes pārstāvis un viņam tāpēc jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija. Tajā redzams, ka profesors saņem sešas algas, kas gadā kopā ir gandrīz 245 tūkstoši eiro. Lielākais atalgojums Diagnostiskās radioloģijas vadītājam tiek maksāts Stradiņa slimnīcā – tie ir 114 088 eiro gadā (vidēji 9507 eiro mēnesī), Rīgas Stradiņa universitātē – 42 033 eiro gadā (3502 eiro mēnesī), privātajā klīnikā "Diamed" – 56 424 eiro gadā (4702 eiro mēnesī), un vēl alga trijās privātajās ārstniecības iestādēs. Profesora deklarācijā vēl uzrādītas arī citas mazākas summas ar atzīmi "citi ienākumi", kas gūti ārstniecības iestādēs.
VID datubāzē katrs var iepazīties arī ar profesora, ķirurga un zinātnieka Jāņa Gardovska 2024. gada ienākumu deklarāciju, jo viņš ir arī amatpersona, proti, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas padomes loceklis. Arī Gardovskis ir to skaitā, kam vidējie ienākumi mēnesī pārsniedz 21 tūkstoti eiro, gadā – 254 794 eiro. Tātad viņš varētu būt viens no valstī visvairāk atalgoto ārstu topa. Deklarācijā var izlasīt, ka profesors Gardovskis saņem četras algas, no kurām lielākā – vidēji 12 889 eiro mēnesī (154 670 eiro gadā) – ir Rīgas Stradiņa universitātē, kur viņš ir Senāta priekšsēdētājs, ķirurģijas katedras vadītājs un vadošais pētnieks, kā arī Stradiņa slimnīcā, kur Gardovskis ir Ķirurģijas klīnikas vadītājs un arī ārsts ķirurgs. Tur viņa atalgojums ir 6,6 tūkstoši eiro mēnesī, bet gadā 79 584 eiro. Pārējos ienākumus veido Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā un privātajā ārstniecības iestādē nopelnītais.
