-0.8 °C
Pēc šā gadsimta 20. gadu sākumā vērojamā entuziasma viļņa par Zaļo kursu, zaļo pāreju un to piedāvātajām iespējām šobrīd iestājušies atplūdi un daudzi Zaļā kursa aspekti tiek apšaubīti un koriģēti. "Latvijas Avīze" centās noskaidrot, kā šāds klimata skepticisma vilnis ietekmē Latvijas plānus atjaunojamās enerģētikas attīstībā?
2024. gada jūnija Eiroparlamenta vēlēšanās zaļo partiju mandātu skaits parlamentā samazinājās no 71 līdz 53, savukārt klimatam skeptiskās partijas guva ievērojamus panākumus. Labējie populisti, tostarp Žerārs Vilders Nīderlandē un Marīna Lepēna Francijā, arvien aktīvāk iebilda pret ES klimata politiku, padarot to par savu platformu pamatelementu. Šis ir bijis pagaidām nozīmīgākais punkts Eiropā klimata skepticisma pieaugumā.
Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs uzskata, ka šobrīd ES notiek Zaļā kursa korekcija. "2019.–2021. gada periodā Eiropas Savienības politiskie uzstādījumi bija ļoti zaļi un tos varētu saukt par tā laika nozīmīgāko ES politisko virzienu. Taču tad savu vārdu teica pasaules ģeopolitiskās problēmas, konkrēti – Krievijas iebrukums Ukrainā. Līdz 2022. gadam katru reizi, kad Baltijas deputāti brīdināja par gaidāmajām ģeopolitiskajām problēmām, mēs pretī dzirdējām frāzes "liecieties taču mierā, mums tagad jādomā par oglekļa izmešiem un klimatu". Taču 2022. gads ieviesa izmaiņas, un sākās Zaļā kursa korekcija lielāka reālisma virzienā. Jautājums varētu būt par to, ar kādām metodēm šīs korekcijas notiek. Pagaidām nozīmīgākie ES dokumentos fiksētie mērķi, piemēram, tie, kas izvirzīti 2030. gadam, nav mainīti, taču tiek mainītas dažādas nianses, kas būtiski ietekmēs, vai šos mērķus vispār būs iespējams sasniegt. Piemēram, šobrīd visspēcīgākais ir dažādu prasību vienkāršošanas, samazināšanas vai pat atcelšanas vilnis. Tā mērķis ir atjaunot Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, taču šis vilnis skar arī zaļo politiku. Mainījušās arī ES prioritātes – šobrīd zaļos mērķus lielā mērā ir aizstājušas drošības prioritātes. Zaļā kursa turpmākajā īstenošanā šobrīd svarīgākais jautājums ir, vai ETS2 sistēma, kas attiecinās oglekļa emisiju kvotu sistēmu uz dzīvojamām mājām un transportu, tiešām sāks darboties paredzētajā laikā – 2027.–2028. gadā. Jāatgādina, ka Latvijas Klimata un enerģētikas ministrija vēl nesen izteicās, ka Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm strādā pie šīs sistēmas darbības sākuma atlikšanas uz vēlāku termiņu.
Citas raksturīgas šā procesa pazīmes – tika vājināta ES Dabas atjaunošanas direktīva, kas būtiski ietekmēja zemnieku, un, ļoti iespējams, tiks atcelts aizliegums no 2035. gada Eiropā pārdot automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem.
Vēl varētu minēt to, ka tika samazinātas vides un klimata ziņošanas prasības uzņēmumiem – tās tagad attiecas tikai uz lielām korporācijām.
Taču, pat ņemot vērā to visu, Zaļais kurss nav tikai dažu politiķu plika iedoma, kā to dažkārt iztēlo. Daudzi Zaļā kursa aspekti ir balstīti ekonomiskajā realitātē un objektīvā nepieciešamībā pēc Eiropas enerģētiskās neatkarības un energoapgādes drošības u. c. pilnīgi objektīvos apsvērumos. Tādēļ Zaļais kurss tiks turpināts," uzskata I. Ījabs.
Fakti – par labu zaļajai enerģētikai
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis atzīst, ka klimata skepticismu Latvija izjūt un tas būtiski ietekmē zaļās enerģijas projektu attīstību – gan tā, ka palielinās to īstenošanas termiņi dēļ nesaskaņām ar vietējām pašvaldībām, gan tā, ka daži projekti netiek īstenoti un pamet Latviju.
"Diemžēl liela daļa no šī skepticisma balstās puspatiesībās, bet daļa arī klajos melos. Un šādos apstākļos jājautā – kas ir ieguvējs no šādu viedokļu publiskošanas," uzskata K. Melnis. Fakti, pēc ministra domām, liecina par pretējo, nekā apgalvo atjaunīgās enerģijas projektu kritiķi. Piemēram, elektrības cena martā, kad ražošanu nodrošināja atjaunīgie resursi – upju ūdens un saules enerģija –, samazinājās par 52% salīdzinājumā ar šā gada janvāri un februāri, kad elektroenerģijas ražošanu nodrošināja galvenokārt dabasgāze. Tāpat 2025. gadā Latvijā bija 184 stundas, kad elektroenerģija bija nopērkama par nulles vai pat negatīvu cenu. "Tie, kas pieslēgušies biržas tarifiem un seko šīm izmaiņām, varēja izmantot šīs stundas. Vai kaut ko tamlīdzīgu jebkad ir spējuši piedāvāt fosilie resursi?" jautā ministrs un uzsver, ka šīs izmaiņas ir tiešas zaļās enerģētikas – saules un vēja parku – attīstības sekas. Bez tam 2050. gadam Nacionālajā Enerģētikas un klimata plānā (NEKP) izvirzītais mērķis elektrības cenu samazināšanā no pašreizējiem 0,86 eiro/kWh līdz 0,59 eiro/kWh nav sasniedzams nekā citādi kā ar saules un vēja parku attīstību," saka K. Melnis.
"Elwind" un sauszemes parki kavējas
Šobrīd stāvoklis zaļajā enerģētikā vērtējams divējādi. No vienas puses, saules parki attīstījušies strauji un šobrīd sasniegts tirgus piesātinājums – tieši šobrīd Latvijai vairāk saules parku nevajag. Taču ar vēja enerģētiku iet kā pa celmiem – ministrs atzīst, ka projekts, uz kuru tika liktas lielas cerības – atkrastes vēja parks "Elwind" ar pirmās kārtas jaudu 500 MW apmērā sākotnēji paredzētajā laikā –, līdz 2030. gadam uzbūvēts netiks. Tas saistīts gan ar to, ka līdz pat 2028. gadam ilgs ietekmes uz vidi novērtējuma process "Elwind" projektam, kādēļ iepirkumus varēs izsludināt tikai 2029. gadā. Taču otrs iemesls ir tas, ka atkrastes vēja parku ražotās elektroenerģijas cena šobrīd ir pārāk augsta, un, lai tā būtu konkurētspējīga, tā būtu jāsubsidē. Teiktais gan nenozīmē, ka "Elwind" netiks uzbūvēts vispār, taču tā īstenošanas termiņi, visticamāk, tiks pārbīdīti uz 30. gadu vidu.
