Medaļas olimpiskajās spēlēs nevar kalpot par valsts politikas pašmērķi, taču, ja paliekam bez tām, turklāt jau otro reizi trīs vasaras spēļu laikā, rodas jautājums: kāpēc tā, kur ir problēma, un vai kaut kas jādara lietas labā?
Uzrunājām nozares ekspertus, uzdodot viņiem septiņus jautājumus:
1. Kā skalā no 1 līdz 10 vērtē Latvijas sportistu startu Parīzes olimpiskajās spēlēs?
2. Medaļas neiegūšana un tikai četras vietas TOP 10 – neveiksme vai likumsakarība?
3. Latvijas sporta stāvoklis kopumā – labs, normāls, slikts vai katastrofāls?
4. Kas jādara, lai Losandželosā 2028. gadā būtu medaļas?
5. Vai visu problēmu sakne ir naudas trūkums?
6. Agrīnā sporta specializācija Latvijā – cik būtiska ir šī problēma? Vai tas ir jāmaina, un vai tas jādara valstij ar likumu palīdzību?
7. Vai atbalsti, ka lidostā un/vai pie Brīvības pieminekļa tiek rīkota sagaidīšana arī tad, ja nav iegūta medaļa vai krietni pārspētas komandas/sabiedrības cerības (kā pērn basketbola piektā vieta Pasaules kausā)?
Edgars Šneps, basketbola kluba "Garkalne" dibinātājs:
1. 8. Būt olimpiskajās spēlēs nozīmē piederēt elitei. Ceturtie vai trešie – tas neko nepasaka par sporta veida attīstību, visu izšķir simtdaļas, viens metiens vai viena kļūda, pēc tā nevar uzstādīt diagnozi. Visi, kas piedalījās cīņā par medaļām, ir augsta līmeņa atlēti, novērtēju viņu cīņu.
2. Par neveiksmi es to nesaucu, bet maza delegācija gan ir likumsakarība un liecina par sistēmu. Medaļas nevar būt pašmērķis, mums nav valsts pasūtījums godalgu skaitam, nedzīvojam sabiedrībā, kur ar medaļu skaitu mēra sporta sistēmas veselīgumu. Medaļas ir iespēja atsevišķiem atlētiem sevi pierādīt.
3. Slikts ar katastrofālām iezīmēm. Sportu Latvijā neviens neuztver kā preventīvās veselības līdzekli, tāpēc ir dramatiski rādītāji – dzīvildze, priekšlaicīga nāve, slimības. Katastrofāls arī no iesaistes rādītājiem, cik daudz iedzīvotāju, bērnu un cik bieži nodarbojas ar sportu, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Situāciju uz augšu pavelk atsevišķi sporta veidi vai individuāli augsta līmeņa atlēti, bet lielā mērā tas balstās uz šo federāciju labo darbu vai cilvēku fanātismu.
4. Iespējams, ja mērķtiecīgi finansētu divus trīs vai astoņus sportistus, medaļas var dabūt, bet jāskatās uz sistēmu kopumā. Gribētos, lai trijos olimpiskajos ciklos valstī veiktu izmaiņas, kas nodrošinātu daudz lielāku iedzīvotāju iesaisti sportā un tā radītu daudz lielāku bāzi augsta līmeņa sportistiem.
5. Naudas trūkums bieži ir rezultāts izpratnes trūkumam, kā un kāpēc vajadzētu nozarēm apvienot spēkus, investēt infrastruktūrā, īpaši Rīgā.
21 °C
