Overcast 4.3 °C
O. 03.12
Evija, Jogita, Raita
SEKO MUMS
Reklāma
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: Valdis Semjonovs

Šogad deviņos mēnešos veikti 5450 darījumi ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi un meža īpašumiem, kas ir par 1% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informēja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

Reklāma

Vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa Latvijā deviņos mēnešos bija 188 eiro par hektāru gadā, kas ir par 1,6% lielāka nekā pērn.

Augstākā reģistrētā lauksaimniecības zemes pirkuma cena šī gada trešajā ceturksnī bija 13 000 eiro par hektāru, darījums par 27 hektāru iegādi veikts jūlijā Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.

Savukārt lauksaimniecības zemes vidējā cena par hektāru šogad bija 5240 eiro un tā ir augusi par 3%, salīdzinot ar 2023. gada pirmajiem trim ceturkšņiem, liecina "Latio" dati.

Kompānijas pārstāvji informē, ka pieauguša skujkoku meža cena ir 23 000 eiro par hektāru, pieauguša lapu koku (pamatsuga - bērzs) meža cena - 16 800 eiro par hektāru, bet vidējā meža īpašumu cena lielāko investoru darījumos trešajā ceturksnī bija 3672 eiro par hektāru, kas ir pieaugums par 9%, salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni).

"Latio" eksperti secinājuši, ka meža un lauksaimniecībā izmantojamo zemju tirgus stagnē - neliels darījumu skaita kritums šogad novērots visos reģionos. 

Trūkst augstvērtīgas aramzemes piedāvājuma. Īpašnieki turpina turēt savā īpašumā kvalitatīvu lauksaimniecībā izmantojamo zemi kā kapitālu, savukārt par pļavām un ganību platībām šobrīd interese ir maza.

Dinamiski mainījies arī pircēja "portrets" - šogad aktīvākais lauksaimniecības zemju iegādē ir "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") pārvaldītais Zemes fonds, kas pirmajos trīs ceturkšņos iegādājies vairāk nekā 4000 hektārus par kopsummā 18,6 miljoniem eiro. Salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, "Altum" iegādāto platību apjoms ir pieckāršojies.

Meža īpašumu segmentā trešajā ceturksnī vidējā cena lielāko investoru darījumos sasniedza 3672 eiro par hektāru, savukārt lielāko investoru ar ārvalstu kapitālu zemju pirkumos - 4200 eiro par hektāru. Šobrīd meža zemju tirgū pieprasījums saglabājas stabils, vērtē "Latio", bet prognozes ir piesardzīgas - būtisks cenu kritums nav gaidāms, un šā gada beigās iespējams pat neliels cenu kāpums.

"Latio" mežu vērtēšanas eksperts Antons Seļezņovs paredz, ka tuvākajos gados tirgū varētu palielināties piedāvāto izcirtumu skaits - īpašnieki veic kailcirti saskaņā ar jaunajiem normatīvajiem aktiem, kas paredz šo teritoriju atjaunošanu ar sertificētiem stādījumiem.

Visvairāk darījumi ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi reģistrēti Zemgalē (151) un Pierīgā (149). Kurzemē reģistrēts 121 darījums, Latgalē 116 un Vidzemē 96. "Latio" norāda, ka reālais darījumu skaits varētu būt nedaudz lielāks, ņemot vērā viena līdz trīs mēnešu nobīdi datu reģistrācijā Zemesgrāmatā.

Reklāma
Reklāma

Augstākā vidējā cena bijusi Zemgalē, sasniedzot nepilnus 7000 eiro par hektāru. Kurzemē hektārs zemes maksā 5600 eiro, Vidzemē 4200 eiro, bet Latgalē 3200 eiro. Savukārt pēc vidējā zemes kvalitātes novērtējuma jeb ballēm, kas raksturo augsnes auglību, mitruma līmeni, erozijas risku, akmeņainību un citus tās kvalitāti ietekmējošus faktorus, 30-39 ballēm atbilst 4327 eiro par hektāru, 40-49 ballēm 5100 eiro par hektāru, 50-59 ballēm 7200 eiro par hektāru, bet 60-69 ballēm - 10 200 eiro par hektāru. Kvalitatīvākās lauksaimniecības zemes atrodas Zemgalē, kas atspoguļojas arī augstākā vidējā cenā.

No kopējās lauksaimniecībā izmantojamo zemju darījumu summas 50,2 miljoniem eiro lielāko pīrāga daļu šogad iegādājies "Altum" pārvaldītais Zemes fonds, nopērkot zemes par kopsummā 18,6 miljoniem eiro, Salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem trim ceturkšņiem iegādāto platību skaits pieckāršojies. Otri aktīvākie lauksaimniecībā izmantojamo zemju pircēji bijuši lauksaimniecības uzņēmumi un citi komersanti, iegādājoties zemes par 14,8 miljoniem eiro, bet zemnieku saimniecības iegādājušās lauksaimniecībā izmantojamo zemi 9,4 miljonu eiro vērtībā. Mazāk nekā desmito daļu no darījumu kopsummas zemi iegādājušās fiziskas personas.

Ņemot vērā, ka Zemes fonda nekustamo īpašumu portfelis pēdējo gadu laikā turpinājis augt, gada sākumā sasniedzot 100 miljonus eiro, jūlijā valsts veikusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par darījumiem ar lauksaimniecības zemi, nosakot, ka valsts "Altum" var aizdot līdz 100 miljoniem eiro darījumu ar lauksaimniecības zemi nodrošināšanai. Iespēja saņemt valsts finansējumu kredītlīnijas vai aizdevuma veidā visticamāk veicinās Zemes fonda iesaisti darījumos ar lauksaimniecības zemi arī turpmāk, prognozē "Latio".

Tāpat likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos iekļauta vēl viena būtiska nianse, proti, Zemes fonda pārvaldītājam turpmāk būs pirmpirkuma tiesības uz jebkuru zemi vai zemes vienību, kuras sastāvā ir lauksaimniecības zeme, tostarp arī mežiem ar daļējām lauksaimniecībā izmantojamo zemju platībām un citiem īpašumiem. "Latio" skaidro, ka izmaiņas rosinātas, domājot par ģeopolitisko situāciju un paredzot valstij pirmpirkuma tiesības arī uz pierobežas zemēm, ja tas būs vajadzīgs nacionālās drošības nodrošināšanai.

"Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Jānis Vēbers norāda arī uz potenciāliem riskiem, kas rodas valsts pārvaldībā esošai institūcijai palielinot savu ietekmi lauksaimniecībā izmantojamo zemju tirgū. Vēbers norāda, ka valstij svarīgi piedalīties tirgus atbalsta funkcijās, lai veicinātu lauksaimnieku darbību un resursu pieejamību, tomēr jāatceras, ka pārlieku liela loma lauksaimniecības zemju iegādē aktīvajā darījumu segmentā var būtiski ietekmēt brīvā tirgus darbību. Tirgus attīstās veselīgāk, ja valsts darbojas kā atbalsta elements, neradot ilgtermiņa pārākumu zemju darījumu struktūrā.

Vienlaikus zemniekus no lēmuma par zemes iegādi attur bažas saistībā ar kredītu saņemšanas iespējām un Eiropas fondu atbalsta maksājumiem, kuru apgūšanu traucē birokrātiski šķēršļi, skaidro "Latio" pārstāvji. Pēdējo četru gadu laikā atbalsta instrumentu skaits ir gandrīz dubultojies, daļēji pateicoties zaļajam kursam - šobrīd pieejami vairāk nekā 60 dažādi atbalsta pasākumi. Lai izpildītu Eiropas Savienības noteiktās prasības, lauksaimniekiem nākas pārvarēt ievērojamus administratīvos šķēršļus, atzīst "Latio" pārstāvji. Lielākais risks skar lopkopjus - izpildot klimatneitralitātes noteikumus, var nākties samazināt ganāmpulku skaitu, ja līdzīgi kā Dānijā tiks ieviests metāna emisiju nodoklis. Nenoteiktā perspektīva par izaugsmes iespējām zemniekus attur iegādāties papildus platības - pat tās, ko pašlaik nomā.

Arī "Altum" pārvaldītā Zemes fonda pārvaldes daļas vadītāja Ina Alksne akcentē, ka pēdējos gados lauksaimnieki saskārušies ar sarežģījumiem laikapstākļu dēļ, kas būtiski ietekmē finansiālās iespējas iegādāties jaunus īpašumus, tomēr uzsver - Zemes fonda iesaiste lauksaimniecības zemes tirgus darījumos ir salīdzinoši neliela. Pēc "Altum" aprēķiniem, tikai katrs desmitais lauksaimniecībā izmantojamo zemju darījums notiek ar Zemes fonda līdzdalību, taču šeit būtiski ņemt vērā atšķirības metodoloģijā. Proti, "Latio" apskata darījumus ar neapbūvētām zemju platībām virs trīs hektārie, un 80% lauksaimniecībā izmantojamo zemju sastāvu, turpretī "Altum" savā statistikā iekļauj visus notikušos darījumus ar zemēm (arī mazākas platības).

Alksne informē, ka Zemes fondam šis gads ir ļoti aktīvs, jo 2024. gada deviņos mēnešos notikuši vairāk nekā 300 darījumi un šis apjoms ievērojami pārsniedz 2023.gada darījumu apjomu. Tas skaidrojams ar pēdējo gadu izaicinājumiem, kad lauksaimniekiem bija dažādi sarežģījumi laikapstākļu dēļ, kas būtiski ietekmē finansiālās iespējas pašiem lauksaimniekiem jaunu īpašumu iegādē.

Šobrīd Zemes fonda portfelī ir zemes īpašumi par kopējo platību ap 28 000 hektāru. Šā gada sākumā tika realizēts viens no lielākajiem darījumiem Zemes fonda pastāvēšanas vēsturē, kad tas iegādājās vairāk nekā 2000 hektārus zemes, ko veidoja 63 īpašumi, kas savukārt radīja iespēju 27 lauksaimniekiem iegūt nomā sev nepieciešamās platības attīstības nodrošināšanai, piebilst Alksne.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LASI.LV galvenais redaktors Jānis Žilde.

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

Pieraksties šeit

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

Pieraksties šeit
SAIMNIEKS UZŅĒMĒJS
Reklāma