Eiropā sarūk plastmasas pārstrādes jaudas, nozare piedzīvo kritumu, vērtē Aizbalts

Eiropā pēdējo trīs gadu laikā ir būtiski sarukušas jaudas plastmasas pārstrādē, intervijā aģentūrai LETA pauda vides apsaimniekošanas uzņēmuma "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Komentējot Eiropas Savienības (ES) regulu, kas pastiprina prasības iepakojuma pārstrādājamībai, marķējumam un atkārtotai lietošanai, Aizbalts norādīja, ka patlaban no Eiropas nāk ļoti daudz regulējumu par to, kas būtu jādara attiecībā uz pārstrādājamību, marķējumiem un daudzām citām lietām. Operatori atkritumus var savākt, pārstrādātāji — pārstrādāt, taču patlaban Eiropā nav daudz mehānismu, kas liktu šo pārstrādāto materiālu kādam arī iegādāties.

"Lai saprastu, kāds ir rezultāts, tad Eiropā pēdējo trīs gadu laikā plastmasas pārstrādē ir pazudušas jaudas, kas ir līdzvērtīgas visam atkritumu apjomam, kāds gada laikā tiek savākts Baltijas valstīs. Pārstrādes rūpnīcas vienkārši ir bankrotējušas," viņš minēja.

Aizbalts atzīmēja, ka cēloņus var meklēt pandēmijas laikā un saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Vienlaikus Aizbalts pauda, ka patlaban lielākā problēma nav tajā, ka ražotāji saražo daudzslāņainus iepakojumus, kas nav pārstrādājami, jo gan šķirošanas, gan pārstrādes tehnoloģijas ir attīstījušās. Drīzāk jautājums ir, vai nenonāks tādā situācijā kā Itālijas dienvidos, kur

plastmasas atkritumus vairs nevāc, jo tos nav kur pārstrādāt.

Eiropā pārstrādātās plastmasas granulas nav pieprasītas.

"Būsim atklāti, visa Eiropa pašlaik "sēž" uz Ķīnā ražotām plastmasas granulām, kuru ražošanā izmanto Krievijas naftu, un iedomājamies, ka mēs neatbalstām Krievijas kara mašīnu. Teju viss plastmasas iepakojums, ko mēs pašlaik Eiropā pērkam, ir tapis no Ķīnas granulām un Krievijas naftas," norādīja Aizbalts.

Viņš skaidroja, tā kā Krievijas nafta daudz kur ir aizliegta, no tās ražotās granulas ir lētas, tādēļ no atkritumiem pārstrādātās granulas nevienu neinteresē un Eiropas rūpnīcas bankrotē. Tādēļ šī problēma ir jāskata dziļāk.

Aizbalts pauda, ka labā lieta no jaunās regulas ir tā, ka cilvēkiem šķirošanas "ābece" tiek padarīta vienkāršāka. Jau no šī gada uz atkritumu konteineriem ievieš piktogrammas, bet pēc pāris gadiem tādas pašas piktogrammas būs redzamas uz preču iepakojumiem, jo ražotājiem ir dots divu gadu sagatavošanās posms.

"Ja turpināsies Krievijas naftas atbalsts, tad šīs visas iniciatīvas nomirs, jo nebūs pēdējā soļa — pārstrādes.

Mēs varēsim savākt šķirotos atkritumus, kraut tos kaudzītē un priecāties, cik mēs esam "zaļi"," norādīja Aizbalts.

Jautāts par "Eco Baltia" grupā esošo pārstrādes uzņēmumu darbību, Aizbalts atzīmēja, ja šie uzņēmumi nebūtu grupas sastāvdaļa, tie būtu bankrotējušo sarakstā.

Aizbalts minēja, ka lielākā daļa pārstrādes uzņēmumu, kas Eiropā ir izdzīvojuši, to ir spējuši tādēļ, ka ir kādas lielākas grupas sastāvdaļa un tādēļ viņu darbību var atbalstīt, šķērssubsidēt, iedot vairāk materiālu, neskatoties uz kopējām tendencēm tirgū. Savukārt uzņēmumi, kas bija paši par sevi, lielākoties tagad 

beiguši darbu.

Viņš norādīja, ka arī Lietuvā un Polijā ir vairāki uzņēmumi, kas ir aizvērti. Tādi ir arī Latvijā, bet to darbības apmēri iepriekš bija salīdzinoši mazi.

Aizbalts atzīmēja, ka par problēmu uzņēmumā cenšas runāt, tostarp ar Eiropas vides komisāri, kad viņa bija Latvijā.

Viņš izteica cerību, ka jautājums Eiropas līmenī pamazām sāks kustēties un Eiropas Komisijā par to sāk domāt. Tas gan nemaina pēdējos trīs gadus, jo atkritumu pārstrādes nozare Eiropā ir gandrīz mirusi.