Pagājušā gada maija vidū smiltsērkšķu ziedēšanas beigās (AS 69) vairākos reģionos tika novēroti gan tinēju kāpuru bojājumi, gan lapblusiņu izplatība ar invāzijas pakāpi vidēji 4%.

Jūlija pirmajās dienās Zemgalē smiltsērkšķu stādījumos (AS 77) uz līmes vairoga tika konstatētas pirmās smiltsērkšķu raibspārnmušas, un dažas dienas vēlāk Dienvidkurzemē – jau 25 mušas uz līmes vairoga. 

15. jūlijā augļu gatavošanās sākuma stadijā (AS 81) tika konstatēta mušu masveida izlidošana – 140 mušas uz līmes vairoga nedēļas laikā. Šis kaitēklis var būt nozīmīgs, ja dārzā savairojas masveidā. Kaitīgā stadija ir kāpurs, kas barojas ar ogas mīkstumu, tādējādi ogas lēnām deformējas, kļūst mīkstas, sažūst, brūnē un pārtikā vairs nav izmantojamas. Viens kāpurs var sabojāt pat līdz piecām ogām. Smiltsērkšķu raibspārnmušai ir arī dabiskie ienaidnieki – zirnekļi, mārītes, zeltactiņas. 

Dienvidkurzemes dārzā, kur uz līmes vairoga tika konstatēts rekordliels mušu skaits, ražas vākšanas laikā bija reģistrēti 22% bojātu ogu. Šogad ir īpaša uzmanība jāpievērš dārziem, kur pērn ir konstatēts daudz bojātu ogu, un smiltsērkšķu raibspārnmušas izlidošanas laika noteikšanai ziedaizmetņu nosedzošo lapu atvirzīšanās stadijā (AS 57) jāizliek dzeltenie līmes vairogi un tie jāapskata reizi nedēļā.