Autopārvadātāju asociācija iebilst pret "Pāternieku" slēgšanu un brīdina par sekām

Slēdzot Latvijas-Baltkrievijas autoceļa robežšķērsošanas vietu "Pāternieki", autokravu plūsmas pārvirzīsies uz Lietuvas un Polijas robežpunktiem, Latvijai zaudējot tranzīta ieņēmumus, darbavietas Latgalē un tirgus pozīcijas par labu kaimiņvalstu pārvadātājiem, pauda autopārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" pārstāvji.

Autopārvadātāju asociācija "Latvijas auto" iesniegusi Ministru kabinetam (MK) oficiālus iebildumus pret Iekšlietu ministrijas (IeM) virzīto rīkojuma projektu, kas paredz pilnībā apturēt vienīgās Latvijas-Baltkrievijas autoceļa robežšķērsošanas vietas "Pāternieki" darbību. Asociācija atbalsta stingru rīcību pret Baltkrievijas īstenoto hibrīduzbrukumu, taču uzskata, ka pilnīga robežpunkta slēgšana ir nesamērīgs līdzeklis, kas sodīs likumīgos Latvijas komersantus, nevis apturēs nelegālo migrāciju.

Asociācijā norāda, ka nelegālā migrantu plūsma pārsvarā notiek "zaļās robežas" posmos ārpus oficiālajiem kontroles punktiem. Oficiālais robežpunkts ar pilnu robežkontroli un muitas kontroli ir tieši tā vieta, kur valsts personu un kravu kustību kontrolē visefektīvāk. To slēdzot, likumīgā kravu plūsma nepazudīs, tā pārvirzīsies uz Lietuvas un Polijas robežpunktiem, Latvijai zaudējot tranzīta ieņēmumus, darbavietas Latgalē un tirgus pozīcijas par labu kaimiņvalstu pārvadātājiem.

"Latvijas auto" vērš uzmanību arī uz būtiskiem procesa trūkumiem — projekta anotācijā pašā norādīts, ka alternatīvie risinājumi un samērīgums nav izvērtēti, bet ietekme uz tautsaimniecību noliegta, lai gan tiek slēgta vienīgā autoceļa robežšķērsošanas vieta uz šīs robežas. Apturēšanai nav noteikts ne termiņš, ne pārskatīšanas kārtība, un steidzamības kārtības dēļ sabiedrības līdzdalība ir pilnībā izslēgta. Turklāt punkts jau kopš 31. jūlija faktiski nedarbojas "tehnisku traucējumu" dēļ, un pie robežas vairākas dienas ir iestrēgušas daudzas kravas automašīnas.

"Latvijas auto" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko norāda, ka asociācija neaicina izvēlēties starp drošību un ekonomiku, jo pasaules prakse rāda, ka var nodrošināt abas. "ASV uz robežas ar Meksiku pat pie miljoniem aizturēšanu gadā neslēdz kravu kontroles punktus, bet izmanto skenerus, riska analīzi un tehnoloģisko uzraudzību starp punktiem. Polija hibrīdkrīzes kulminācijā saglabāja kravu kustību caur Korošcinu.

Latvija var rīkoties tikpat gudri — pastiprināt kontroli, nevis izslēgt sevi no tranzīta kartes,"

uzsver Pociluiko.

Asociācija aicina MK pirms lēmuma pieņemšanas veikt ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu, izstrādāt mērķētu pastiprinātas kontroles režīmu, kas ietver pilnu kravu skenēšanu, riska analīzi, pārvadātāju iepriekšēju reģistrāciju, noteikt iespējamai apturēšanai konkrētu termiņu ar regulāru pārvērtēšanu, kā arī paredzēt pārejas periodu ceļā esošajām kravām un atbalsta mehānismus skartajiem komersantiem. "Latvijas auto" ir lūgusi iespēju piedalīties MK sēdē, kurā tiks skatīts projekts, un ir gatava nekavējoties iesaistīties konsultācijās ar IeM, Satiksmes ministriju un Valsts robežsardzi.

Jau vēstīts, ka IeM rosinās valdību apturēt Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietas "Pāternieki" darbību, liecina publiski pieejamais ministrijas valdības lēmuma projekts.

Valdībai atbalstot ministrijas ierosinājumu, tas faktiski nozīmētu, ka

iedzīvotāji un kravas autotransports nokļūt Baltkrievijā no Latvijas vairs nevarēs.

"Pāternieki" patlaban ir vienīgā oficiālā uz autoceļa izveidotā sauszemes robežšķērsošanas vieta uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Vienlaikus joprojām pastāv Indras dzelzceļa robežšķērsošanas vieta, kuru izmanto tikai kravas vilcieni. Pasažieri ar lidmašīnām uz Baltkrieviju nevar nokļūt jau vairākus gadus.

Patlaban valdības lēmuma projekts iesniegts saskaņošanai. Projekts ir iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā steidzamības kārtībā.

Tas nepieciešams, lai garantētu valsts neaizskaramību, novērstu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, radītu labvēlīgākus apstākļus Valsts robežsardzes un citu iesaistīto dienestu pienākumu izpildei nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas novēršanā, kā arī optimizētu Valsts robežsardzes rīcībā esošos resursus krīzes apstākļos, norāda IeM.

IeM norāda, ka Baltkrievija ilgstoši turpina pieļaut un veicināt nekontrolētu trešo personu valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, tādējādi apzināti radot savas kaimiņvalsts — Latvijas drošības apdraudējumu, kas tostarp izpaužas kā nepamatota administratīvās slodzes radīšana valsts resursiem.

Vienlaikus aģentūra LETA iepriekš ziņoja, ka Pāternieku robežkontroles punktā novēroti tehniski traucējumi informācijas sistēmu darbībā, kā rezultātā robežkontroles veikšana no 31. jūlija nav iespējama.

Valsts robežsardzē aģentūrai LETA teica, ka patlaban nav skaidri iemesli un arī iespējamais problēmu novēršanas laiks. Robežsardze aicina robežšķērsotājus nepieciešamības gadījumā izmantot Medininku vai Šalčininku robežšķērsošanas punktus uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas.

Latvijas valdība līdz šī gada beigām pagarinājusi pastiprinātās robežapsardzības režīmu Baltkrievijas pierobežā. Tas noteikts Baltkrievijas radītās paaugstinātās nelegālo migrantu plūsmas dēļ. Pastiprinātās kontroles režīms noteikts Ludzā un Ludzas novada pagastos, Krāslavā un novada pagastos, Augšdaugavas novadā, Daugavpilī un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.

Valsts drošības dienests vairākkārt publiski ieteicis Latvijas iedzīvotājiem nedoties uz Krieviju vai Baltkrieviju, jo tur ir augsti izlūkošanas, vervēšanas un provokāciju riski.