SM: "airBaltic" biznesa plāns jāapstiprina uzņēmuma padomei, nevis valdībai

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" biznesa plāns ir jāapstiprina aviokompānijas padomei, savukārt valdība par to ceturtdien tika informēta un notika diskusijas, norādīja Satiksmes ministrijā (SM), komentējot ceturtdien ārkārtas valdības sēdē pieņemtos lēmumus un pretrunīgos vēstījumus, kas pēc tam izskanēja no satiksmes ministra Riharda Kozlovska (JV) un premjera Andra Kulberga (AS).

Ministrijā skaidroja, ka ceturtdien valdība ārkārtas sēdē diskutēja par jaunā biznesa plāna īstenošanas ietvaros sagatavoto stratēģisko plānu "airBaltic" visaptverošas kapitāla struktūras pārskatīšanai.

Jauno stratēģisko biznesa plānu "airBaltic" vadība izstrādājusi sadarbībā ar starptautiskajiem aviācijas nozares konsultantiem "Seabury", ievērojot akcionāra gaidu vēstulē noteiktos uzņēmuma stratēģiskās attīstības virzienus un nosacījumus.

Ministrijā uzsvēra, ka atbilstoši normatīviem biznesa plānu izstrādā valde un apstiprina padome. Attiecībā uz valstij piederošām kapitālsabiedrībām papildus par vidēja termiņa darbības stratēģiju, kas neatraujami saistīta ar biznesa plānu, ir nepieciešams saņemt Valsts kancelejas un nozares ministrijas atzinumu.

Ministrijā uzsvēra, ka valdības apstiprinājums nav nepieciešams, bet, ņemot vērā, ka biznesa plāns ietver arī darbības, kur nepieciešami arī valdības lēmumi, piemēram, kā akcionāram vai arī attiecībā uz izsniegtajām obligācijām, tad valdība tika informēta par jauno biznesa plānu un par to notika diskusijas.

Ņemot vērā, ka biznesa plāns satur komercnoslēpumu, SM papildu detaļas neatklāja.

Savukārt Kulbergs aģentūrai LETA papildināja, ka valdība ceturtdienas sēdē skatīja Kozlovska iesniegto stratēģisko plānu, nevis biznesa plānu. Biznesa plāns ir dokuments starp "airBaltic" padomi un valdi tā izpildei, bet SM kā kapitāldaļu turētāja un valdība lemj par "airBaltic" stratēģisko vīziju.

Viņš piebilda, ka sēdē valdība skatīja arī "airBaltic" finansiālo stāvokli un plānus tā uzlabošanai, lai uzņēmums varētu nodrošināt stabilu pakalpojumu sniegšanu patlaban, sezonas "karstumā", kā arī valdība apstiprināja Valsts kases pārstāvniecību obligacionāru kreditoru sapulcē.

Premjers norādīja, ka biznesa plānu izskata padome un SM. Patlaban padome to vēl nav apstiprinājusi, savukārt SM ceturtdien iesniedza savus komentārus, lai padome plānu varētu apstiprināt tuvākās nedēļas vai divu laikā.

Kulbergs uzsvēra, ka

iepriekšējo valdību lēmumi ir noveduši pie situācijas, kad jāveic pārrunas ar naudas devējiem.

Viņš sacīja, ka uzņēmuma nākotne galvenokārt ir atkarīga no satiksmes ministra stratēģiskā plāna un ka liela loma tajā būs kreditoriem, kā arī ir jānodrošina kapitāla piesaiste.

Tādējādi valdība nolēma uzticēt Kozlovskim "Seabury" stratēģiskā plāna iedarbināšanu, uzsvēra Kulbergs.

"airBaltic" obligāciju turētāji sanāksmē pirmdien, 3. augustā, plkst. 15 platformā "Zoom" lems par obligāciju procentu maksājumu atlikšanu un finansējuma piesaistes iespējām, liecina publiskotais obligāciju turētāju kopsapulces paziņojums.

Atbildīgās amatpersonas patlaban neatklāj, kāds tieši būs "airBaltic" piedāvājums finansējuma piesaistei, kā arī potenciālais finansējuma apmērs. Latviju sapulcē pārstāvēs Valsts kase.

2024. gadā "airBaltic" emitēja obligācijas 380 miljonu eiro apmērā ar 14,5% procentu likmi gadā, tostarp valsts iegādājās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā.

"airBaltic" jau ilgāku laiku meklē iespējas stabilizēt finanšu situāciju uzņēmumā, pārskatot biznesa plānu un piesaistot investorus un jaunu finansējumu.

Tāpat ziņots, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" — 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, "airBaltic" gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts "airBaltic" gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.