8 °C
Grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija turpinās skatīt maijā, otrdien deputāti nolēma komisijā.
Komisija noteica līdz 10. maijam Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un tās padotības iestādēm nonākt pie kompromisa par Latvijā ieviešamo invazīvo augu sarakstu.
Saeima 15. februārī konceptuāli atbalstīja grozījumus Augu aizsardzības likumā un Sugu un biotopu aizsardzības likumā, kas paredz Latvijā pilnveidot normatīvo regulējumu attiecībā uz invazīvajām sugām.
Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija likumprojektu noraidīja.
Debatēs vairāki deputāti kritizēja ieceri izveidot nacionālu invazīvo sugu sarakstu, norādot, ka saraksta veidošana ir ekonomiski nepamatota un pastāv risks palielināt birokrātisko slogu.
Kā norāda VARAM, invazīvās sugas ir dzīvnieku, augu un sēņu sugas, kas nav raksturīgas konkrētajai teritorijai, tās izplatās ļoti strauji, tām nav dabisko ienaidnieku, tās dominē un izkonkurē vietējās sugas.
Invazīvās sugas ir nopietns drauds gan bioloģiskajai daudzveidībai un dabiskajām ekosistēmām, kas nodrošina, kā dabiskos regulējošos pakalpojumus - gaisa kvalitāti, ūdens noteces regulāciju, novēršot plūdus, un daudzus citus, tā arī resursus tautsaimniecības nozarēm - auglīgu augsni, augstvērtīgus mežus, gan var radīt būtisku kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību un ekonomiku.
Pašlaik nacionālais normatīvais regulējums par invazīvajām sugām ir noteikts tikai attiecībā uz augiem - Augu aizsardzības likumā, kā arī uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos.
Regulējums par invazīvām dzīvnieku sugām normatīvajos aktos ir iekļauts pastarpināti, piemēram, nosakot, ka nelimitēti medījamas ir "Latvijas faunai neraksturīgās vai invazīvās sugas - Amerikas ūdeles, jenotsuņi, dambrieži, mufloni, Sika brieži, jenoti, nutrijas, baibaki - visu gadu, bet zeltainie šakāļi - no 15. jūlija līdz 31. martam".
Savukārt saskaņā ar Eiropas regulām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir daudz plašāki pienākumi attiecībā uz augu un dzīvnieku sugām, kuri esošajā normatīvajā regulējumā nav iekļauti, kā arī nav noteiktas kompetentās iestādes.
Šobrīd kopējā ES valstu sarakstā ir iekļautas 88 invazīvu augu un dzīvnieku sugas, no kurām Latvijā savvaļā sastopamas aptuveni desmit, bet astoņas pieejamas tirdzniecībā vai sastopamas privātās kolekcijās.
Regulējums paredz visām sarakstā iekļautajām invazīvajām sugām veikt uzraudzību, analizēt un kontrolēt izplatīšanās ceļus, kā arī piemērot ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumus.
Ņemot vērā minēto, VARAM uzsver, ka normatīvo regulējumu nepieciešams sakārtot pēc iespējas ātrāk, jo daudzas regulās paredzētās darbības nav paveiktas paredzētajos termiņos. Pret Latviju ir sākta pārkāpumu procedūra.
Lai Latvija pildītu savus pienākumus, sagatavoti minēto likumu grozījumi, kas paredz papildināt likumā lietotos terminus ar terminoloģiju par invazīvām sugām un to, kas tiek uzskatīts par invazīvas sugas indivīdu.
Paredzēts noteikt, ka Ministru kabinets izdos invazīvo sugu introdukcijas un izplatīšanās profilakses un pārvaldības noteikumus.
Tajos paredzēts iekļaut sugu pārvaldības pasākumu izvēlei nepieciešamo sugas riska novērtējumu, atļauju sistēmas izveidi darbībām ar invazīvām sugām, noteikt uzraudzību, informācijas sniegšanu, pieejamību un apriti par sugām, to izplatību u.c. pasākumus.
Augu aizsardzības likumā plānots noteikt Valsts augu aizsardzības dienesta kompetenci invazīvo augu sugu jomā un pilnveidotu esošo normatīvo regulējumu.
Kā informēja VARAM, likumprojektos iekļauta prasība invazīvo sugu kontrolei uz robežas, par ko atbild Pārtikas un veterinārais dienests, augu tirdzniecībai un turēšanai, par ko atbild Valsts augu aizsardzības dienests, kā arī dzīvnieku tirdzniecībai un turēšanai, par ko atbild Dabas aizsardzības pārvalde.
