2.2 °C
Saeima pieņēmusi vienu no vispretrunīgāk vērtētajiem likumiem pēdējā laikā – Ekonomiskās ilgtspējas likumu.
Ar to plānots veicināt valsts ekonomikas ilgtspēju, sekmējot konkurētspēju un valsts virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību.
Ekonomiskās ilgtspējas likuma būtība ir sasaistīt Latvijas ekonomikas konkurētspēju ar pāreju uz klimatneitralitāti un klimata noturību, izveidojot tiesisko ietvaru klimata finanšu mehānismiem, emisiju mērķiem un ilgtspējas prasībām uzņēmumiem un publiskajām institūcijām. Bet pretrunīgs tas ir tāpēc, ka varētu šķist, ka pasaule ASV prezidenta Donalda Trampa veidotās politikas ietekmē ir sākusi atteikties no cīņas par klimata pārmaiņu apturēšanu, to aizstājot ar pakāpeniskas pielāgošanās šīm pārmaiņām procesu – vismaz tādus secinājumus varēja izdarīt no caurkritušā COP-30 klimata foruma Brazīlijā, kas pat nepietuvinājās sākotnēji paziņotajiem mērķiem. Taču šī pārliecība vismaz Eiropas Savienības līmenī ir daļēji vai pilnībā kļūdaina – Eiropā virzība uz klimata pārmaiņu apturēšanu turpinās, neskatoties uz to, ka bez lielāko piesārņotāju – Ķīnas, ASV un Indijas – iesaistes šī cīņa ir pilnīgi bezcerīga. Daļēji šāds donkihotisms saistīts ar Eiropas Savienības pārliecību, ka cīņā ar klimata pārmaiņām meklējama ES nākotnes konkurētspējas atslēga un tehnoloģisks izrāviens, bet daļēji tā atspoguļo ES valstu vēlētāju viedokli, kuriem vides un klimata prioritātes šķiet ļoti svarīgas. Pagaidām vēl nebūt nav skaidrs, vai situācijā, kad starptautiskais noskaņojums attiecībā uz klimata pārmaiņu ierobežošanu mainās, arī Eiropas Savienība mainīs savas prioritātes – no vienas puses, arī Eiropā tiek atzīts, ka, piemēram, enerģētiskās apgādes drošības apsvērumi šobrīd dominē pār klimata apsvērumiem, bet, no otras – vismaz pagaidām būtiskas atkāpes no svarīgākajiem Zaļā kursa uzstādījumiem ES nav notikušas, neskatoties uz to, ka šādas gaidas pēc pēdējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām bija izteiktas.
Otrs iemesls, kādēļ pieņemtais likums tiek neviennozīmīgi plānots, ir tas, ka tas nav vienādi izdevīgs visiem. Galvenās ieinteresētās grupas Ekonomiskās ilgtspējas likuma pieņemšanā ir valsts un pašvaldību iestādes, jo tas iepūtīs jaunu vēju ES fondu apguves burās, kā arī klimata politikas plānošanā un tās veicināšanas un kontroles pasākumu veidošanā. Otra šajā likumā ieinteresētā grupa ir lielie uzņēmumi un investori, kuri saņems regulatīvu skaidrību un prognozējamību, kas samazinās politiskos riskus ieguldījumiem Latvijā un atvieglos piekļuvi zaļajam finansējumam – ne velti Ārvalstu investoru padome Latvijā bija viena no tām organizācijām, kas aicināja nekavēties ar šī likuma pieņemšanu, jo tas pavērs ceļu piekļuvei vairākiem simtiem miljonu eiro, kas paredzēti dažādiem klimata pārmaiņu ierobežošanas aspektiem. Piemēram, šī likuma apstiprināšana ir priekšnosacījums Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) ieviešanai un piekļuvei sociālā klimata fondu līdzekļiem 426,7 miljonu eiro apmērā. Šie līdzekļi izmantojami, lai atbalstītu mazaizsargātās iedzīvotāju grupas cīņas ar klimatu kontekstā, īstenotu ēku siltināšanas projektus, nodrošinātu transporta pieejamību un sociālos pakalpojumus, piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta iegādi. Trešā pozitīvi ieinteresētā grupa ir finanšu tirgi un zaļie investori – tādēļ, ka ilgtspējas informācijas atklāšana, ko paredz šis likums, palielina tirgus pārredzamību un ļauj efektīvāk novērtēt klimata riskus akciju un obligāciju portfeļos.
Taču diemžēl visi nebūs ieguvēji no šī likuma.
Piemēram, mazie un vidējie uzņēmumi likuma pieņemšanas rezultātā var saskarties ar augstām atskaišu sagatavošanas un atbilstības nodrošināšanas izmaksām, ja piekļuve atbalsta līdzekļiem tiks saistīta ar ilgtspējas prasību izpildi.
Tāpat energoietilpīgie un ar augstu emisiju līmeni saistītie ekonomikas sektori var ciest no papildu izmaksām, nodokļu vai oglekļa kvotu sistēmas paplašināšanas, kā arī no nepieciešamības veikt straujas investīcijas emisiju samazināšanā. Visbeidzot pašvaldībām un pakalpojumu sniedzējiem ar ierobežotu budžetu pielāgošanās prasības var radīt papildu slogu budžetā – ne velti Klimata un enerģētikas ministrija jau šobrīd ir iesniegusi projekta pieteikumu ES, kura mērķis ir palīdzēt Latvijas reģionu pašvaldībām ar ekonomiski pamatotu enerģētikas un klimata plānu izstrādi un īstenošanu. Īsi sakot – ne jau velti Ekonomiskās ilgtspējas likumu izdevās pieņemt tikai ar trešo piegājienu, jo ne visi par to ir stāvā sajūsmā.
Protams, jebkura likuma piemērošana lielā mērā atkarīga no valsts, kas to dara. Skatīsimies, cik saprātīgi un pārdomāti ar to tiks galā Latvija.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
