Valsts varēs segt līdz 90% izdevumu vētras postījumu novēršanai

Pagājušajā nedēļā valdība ir atbalstījusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas". Šo izmaiņu rezultātā turpmāk valsts varēs sniegt palīdzību līdz 90% izdevumu vētras postījumu novēršanai pašvaldībās.

Ņemot vērā ierobežotos pašvaldībām pieejamos finanšu līdzekļus un nepieciešamību pēc iespējas ātrāk nodrošināt finansiālu atbalstu dabas stihijas radīto zaudējumu novēršanai dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašniekiem, un nodrošināt finanšu līdzekļus iedzīvotājiem dabas katastrofas radīto seku novēršanai, finanšu ministrs ir rosinājis valstij nodrošināt lielāku finansiālo atbalstu tām pašvaldībām, kuru teritorijās negaiss ir nodarījis lielākos postījumus. Tāpēc grozījumi noteikumos paredz, ka lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz 2% no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, MK varēs pieņemt lēmumu par citu pašvaldības līdzfinansējuma apmēru, ne mazāk kā 10% apmērā. 

Respektīvi, valsts varētu sniegt palīdzību līdz 90% no izdevumu apjoma.

Pašvaldība līdzekļus varēs pieprasīt to izdevumu, tajā skaitā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto pabalstu krīzes situācijā, kompensēšanai, kas izmaksāti atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem vai lielu stihisku nelaimju gadījumā ar pašvaldības domes lēmumu, dzīvojamās mājas īpašniekam (īpašniekiem), dzīvokļu īpašniekiem vai to tiesiskajiem valdītājiem dzīvojamās mājas renovācijai, lai likvidētu terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

Pagājušajā nedēļā finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar pašvaldību vadītājiem, kuru teritorijas visvairāk ir skārusi pirmdienas vētra. Puses vienojās par vienoto pieeju primārās palīdzības sniegšanā cietušajām mājsaimniecībām un iedzīvotājiem, kas pašvaldībām būtu jānodrošina nekavējoties. Pašvaldības varēs saviem iedzīvotājiem vispirms izmaksāt primāro atbalstu mājas jumta un logu atjaunošanai vai nomaiņai. Tas tiks piešķirts visiem iedzīvotājiem, kuru īpašumus, proti, dzīvojamās mājas, ir skārusi vētra. Individuālām dzīvojamām mājām vienreizējais atbalsts varētu tikt nodrošināts, piešķirot atbalstu līdz 3000 eiro, nepārsniedzot 20 eiro par kvadrātmetru. Savukārt daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem atbalsts būtu nodrošināts 20 eiro par kvadrātmetru. 

Papildus šīm iniciatīvām pašvaldības varēs lemt arī par lielāku atbalstu saviem iedzīvotājiem, izskatot katru gadījumu atsevišķi.

Tāpat pašvaldība līdzekļus var pieprasīt to pašvaldības izdevumu kompensēšanai, kas izmaksāti atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem dzīvojamās mājas īpašniekam (īpašniekiem) vai dzīvokļu īpašniekiem dzīvojamās mājas renovācijai, lai likvidētu terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". Pašvaldība pieprasījumā minētajam infrastruktūras objektam nodrošina līdzfinansējumu ne mazāk kā 50% apmērā. Patlaban pašvaldības apkopo informāciju un nepieciešamos līdzekļus pieprasa VARAM.

Pašvaldības līdzekļus arī var pieprasīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem. Pašvaldībai tikai jānodrošina līdzfinansējums radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 30% apmērā.

Jāpiebilst, ka vētras radīto zaudējumu sakarā izskanējusi arī cita informācija. Tā "Zemnieku saeima" ziņojusi, ka 

tikai 20% graudu sējumu Latvijā ir apdrošināti, tiesa gan, visvairāk ir apdrošināti tieši Zemgales zemnieki, kuru sējumus smagi skāra vētra. 

Savukārt apdrošināšanas sabiedrības "Balta" jau līdz 10. augustam bija rezervējusi vētras nodarīto zaudējumu kompensēšanai 1,42 miljonus eiro. Šī summa vairāk nekā divas reizes pārsniedz visu pēdējo četru gadu laikā reģistrēto vētru zaudējumus kopā.