Turcija paplašina dārzeņu ģeotermālās siltumnīcas


Tiek lēsts, ka jaunā ģeotermālā siltumnīca W Agropark 40 000 m2 platībā Kaiseri pilsētā Turcijā saražos aptuveni 2500 tonnu svaigu tomātu gadā, kas galvenokārt paredzēti Eiropas eksporta tirgiem.

Projekta dibinātājs Mehmets Kabaks teic, ka projekts ievēro stingru, uz eksportu orientētu stratēģiju: "Ar mūsu augstajiem kvalitātes standartiem un uz izsekojamību orientēto ražošanas modeli cenšamies vēl vairāk stiprināt Turcijas svaigo produktu konkurētspēju Eiropas tirgos." 


Lai gan Kaiseri nav tradicionāls siltumnīcu reģions, tam ir vairākas priekšrocības. Šajā apgabalā pastāvīgi ir saulains laiks, kas veicina augļu kvalitāti, krāsu un Brix rādītājus. Centrālā atrašanās vieta nodrošina arī loģistikas piekļuvi gan Eiropas, gan Tuvo Austrumu tirgiem pa autoceļiem un gaisu, ļaujot izveidot uzticamas piegādes ķēdes un paredzamu eksportu. Turklāt reģiona ģeotermālie resursi nodrošina ilgtspējīgu ilgtermiņa apkuri. 

Ģeotermālā siltumnīca Turcijā.

Foto: Publicitātes / Latvijas Mediji

"Ar kontrolētu izmantošanu un pareizu atkārtotu iesmidzināšanu šos resursus var izmantot ilgtspējīgi gadu desmitiem," norāda Mehmets un piebilst, ka ģeotermālā apkure ir kļuvusi īpaši aktuāla Eiropas enerģētikas krīzes laikā. 


Turcija jau patlaban ir viena no pasaulē lielākajām tomātu ražotājām, kas vēsturiski koncentrējas uz iekšzemes patēriņu un tuvējiem eksporta tirgiem, piemēram, Krieviju, Austrumeiropu un Tuvajiem Austrumiem. Tomēr eksports uz ES nesen ir pieaudzis, un izaugsme vērojama tādās valstīs kā Rumānija, Polija, Vācija un Nīderlande. Pieaugošās enerģijas cenas siltumnīcām Ziemeļeiropā un Rietumeiropā, kā arī klimata pārmaiņas, kas ietekmē Dienvideiropu, ir pavērušas iespējas Turcijas ražošanai kontrolētos apstākļos, ar stabiliem apjomiem un pagarinātām sezonām. 


Piekļuve ES tirgiem joprojām ļoti atkarīga no sertifikācijas, atlieku standartiem un pircēju prasībām, tas nozīmē, ka ražotājiem, kas nodrošina nemainīgu kvalitāti un dokumentētu atbilstību, ir priekšrocības. Tajā pašā laikā Turcijas siltumnīcu nozare joprojām ir piesardzīga attiecībā uz inovācijām izmaksu spiediena, valūtas svārstību, atkarības no eksporta un ierobežotā iekšzemes pieprasījuma dēļ. Siltumnīcas ar plastmasas pārklājumu joprojām ir dominējošas, un normatīvie ierobežojumi, subsīdiju un ūdens pieejamība var palēnināt modernizāciju. Neraugoties uz šīm problēmām, Turcijas ražotāji strauji uzlabojas, pateicoties modernām investīcijām. 


Mehmets saskata konkurenci no Nīderlandes, Spānijas un vadošajiem Turcijas ražotājiem, taču uzskata, ka W Agropark izceļas ar savu kvalitāti, uzticamību, paredzamām enerģijas izmaksām un ilgtspējību. Pilnīga izsekojamība tiek nodrošināta no siltumnīcas zonas līdz novāktajai ražai, ko veicina integrēta kaitēkļu apkarošana, kontrolēta ķīmisko vielu lietošana un regulāras laboratoriskās pārbaudes. Siltumnīca integrē starptautiskas tehnoloģijas un uz datiem balstītas vadības sistēmas, kas atbilst Eiropas siltumnīcu audzēšanas standartiem. Automatizācija nav samazinājusi darbaspēka izmaksas, bet ir tās pārveidojusi, mainot darbinieku lomu uz uzraudzību, plānošanu un lēmumu pieņemšanu. Ar piesardzīgu ražas mērķi 55–60 kg/m2 pirmajā gadā uzmanība tiek pievērsta konsekvencei, kvalitātei un atbilstībai eksporta standartiem. 


Kopumā projekts atspoguļo Turcijas siltumnīcu nozares plašāku pāreju uz augstajām tehnoloģijām un uz eksportu orientētu ražošanu.