6.1 °C
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) īpaši jutīgajās teritorijās – Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Mārupes, Olaines un Siguldas novadā – veic augsnes minerālā slāpekļa monitoringu.
Šogad, atjaunojoties kultūraugu veģetācijai, 27. un 28. martā monitoringa vajadzībām augsnes paraugi tika ievākti 46 laukos. Monitoringa punktu granulometriskais sastāvs: 4 – smilts (S), 19 – mālsmilts (mS), 20 – smilšmāls (sM) un 3 – māls (M).
Nitrātu slāpeklis (NO3-N) augsnē 0–30 cm slānī
Veģetācijas sezonas sākumā, kad augu sakņu sistēma vēl nav pietiekami attīstījusies, galvenais slāpekļa (N) avots augiem ir nitrātu slāpeklis augsnes virsējā 0–30 cm slānī. Nitrātu slāpekļa daudzums līdz 10 kg/ha šajā slānī ir uzskatāms par zemu.
2023. gada pavasarī (1. tab.) visos monitoringa laukos ar smilts (S) granulometrisko sastāvu konstatēts mazs nitrātu slāpekļa daudzums (NO3-N) – līdz 10 kg/ha. Mālsmilts (mS) un smilšmāla (sM) augsnēs lielākajā daļā monitoringa punktu arī bija maz nitrātu slāpekļa – attiecīgi 72% un 86% lauku. Savukārt lielākajā daļā (67%) māla (M) augšņu konstatēts nedaudz vairāk nitrātu – 10–20 kg/ha. Nevienā monitoringa punktā nav konstatēts nitrātu slāpekļa daudzums (NO3-N) virs 20 kg/ha. Tas nozīmē, ka faktiski visās augsnēs, izņemot smagas māla augsnes, 2023. gada pavasarī nepieciešams agrs N papildmēslojums ziemājiem.
Minerālais slāpeklis (NO3-N un NH4-N) 0–60 cm augsnes slānī
Palielinoties gaisa un augsnes temperatūrai, augsnē sākas nitrifikācijas procesi (sasniedzot 10 °C, tās intensitāte jau vērtējama kā augsta), un labvēlīgos mitruma un augsnes reakcijas apstākļos amonija formā esošais slāpeklis tiek pārveidots nitrātu formā. Tas nozīmē, ka augiem kļūst pieejams praktiski viss minerālais slāpeklis 0–30 cm dziļumā, bet vēlākajās attīstības fāzēs arī 30–60 cm dziļumā, tāpēc, koriģējot slāpekļa normas, ņem vērā augsnes minerālā slāpekļa daudzumu 0–60 cm dziļumā.
Minerālā slāpekļa nodrošinājums monitoringa laukos 0–60 cm slānī 2023. gada pavasara sezonā ir salīdzinoši plašā intervālā atkarībā no augsnes granulometriskā sastāva un rudens mēslojuma:
- Bauskas novadā – no 18 līdz 50 kg/ha, vidēji – 28 kg/ha;
- Dobeles novadā – no 17 līdz 21 kg/ha, vidēji – 18 kg/ha;
- Jelgavas novadā – no 13 līdz 42 kg/ha, vidēji – 23 kg/ha;
- Mārupes novadā – no 10 līdz 83 kg/ha, vidēji – 46 kg/ha;
- Olaines novadā – 17 kg/ha;
- Siguldas novadā – no 11 līdz 33 kg/ha, vidēji – 18 kg/ha;
- Dobeles novadā (Augstkalnes pagastā) – no 17 līdz 40 kg/ha, vidēji – 24 kg/ha.
Tomēr 2023. gada pavasarī lielāko monitoringa lauku īpatsvaru veido lauki ar minerālo slāpekli (N min) 0–60 cm slānī līdz 30 kg/ha (2. tab.), kas vērtējams kā ļoti zems.
Rekomendācijas N vajadzības korekcijai saskaņā ar zinātnieku pētījumiem
Ņemot vērā, ka lielākajā daļā monitoringa lauku 2023. gada pavasarī ir konstatēts ļoti mazs minerālā slāpekļa daudzums, īpaši jutīgajās teritorijās atkarībā no augsnes granulometriskā sastāva ir rekomendējams palielināt N normu par 15–30 kg/ha.
Procentuāli mazāk ir lauku, kuros rekomendējamais N normas palielinājums ir 10–20 kg/ha (atsevišķi lauki Bauskas, Dobeles (Augstkalnes pagasts), Jelgavas un Siguldas novadā) vai 5–10 kg/ha (atsevišķi lauki Bauskas un Jelgavas novadā).
2023. gada pavasarī tikai vienā monitoringa punktā ar granulometrisko sastāvu smilts (S) 0–60 cm slānī konstatēts Nmin virs 80 kg/ha, kur saskaņā ar 3. tabulu rekomendējams veikt korekciju un slāpekļa vajadzību samazināt par 15 kg.
Uzmanību!
Ieteikumiem ir vispārīgi rekomendējošs raksturs. Lai veiktu precīzu slāpekļa vajadzības korekciju, jāņem vērā konkrēta lauka dati.
