Pirmās kultivētās dabisko pļavu sēklas nodotas zemniekiem

Latvijas dabas fonds (LDF), īstenojot projektu "GrassLIFE2", šoruden sācis Latvijas zālāju atjaunošanu un pirmās zinātniski kultivētās Latvijas dabisko zālāju sēklas nonākušas pie LDF zemniekiem, informē Vides risinājumu institūta (VRI) sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Raupe.

Pirmajās piegādātajās sēklās ir dzirkstelīte, lielziedu vīgrieze, kamolainā pulkstenīte, gaiļbiksīte, klinšu noraga, īstā madara, matainā vēlpiene, parastais vizulis, vidējā ceļteka un daudzi citi augi.

Kā skaidro Raupe, šādu zinātnes un praktiskas pieredzes apvienojošu projektu var īstenot tikai tad, ja komandā apvienojas zālāju eksperti, biologi, botāniķi, agronomi un lauku darbu speciālisti.

VRI vadošais agronoms Artūrs Miltiņš norāda, ka ilggadīgo zālāju sugu sēklu audzēšana un ievākšana ir būtiski trauslāks process - pietiek nokavēt vienu dienu, lai nobriedušās sēklas jau atrastos uz zemes. Līdz pilnīgas sēklu gatavības fāzei, nezāļu klātbūtne ir neizbēgama, tādēļ to ierobežošana ir prioritārs pasākums.

Projektā tiek audzētas 25 ilggadīgo zālāju sugas, katra ar savām specifiskajām audzēšanas un nogatavošanās īpatnībām.

Vasaras periodā aktīvi sekots līdzi katras sugas augšanas fāzei un šī sezona izcēlās ar straujām un neprognozējamām pārmaiņām - daļa sugu nogatavojās agrāk mitrās vasaras ietekmē, savukārt citas zālāju sugu sēklas bija iespējams ievākt tikai oktobra sākumā, sezonas īpatnības atklāj Miltiņš.

Viens no galvenajiem panākumiem šajā sezonā VRI eksperimentālajos sēklu dārzos bija zvaguļa audzēšana. Kā stāsta agronoms, atsevišķi jāizceļ zvaguļa (Rhinanthus spp.) audzēšana. Suga līdz šim sagādājusi vislielākos izaicinājumus, tomēr šogad ir izdevies iegūt pirmos pozitīvos rezultātus, kas ļauj plānot precīzākus un efektīvākus sēklu pavairošanas darbus nākamajai sezonai.

Kamēr zinātnieki veic izpēti un augu atlasi, tieši zemnieki ir stratēģiskie projekta partneri, kas šos jaunos risinājumus realizē un iedzīvina Latvijas ainavā, atzīmē Raupa.

Viņa uzsver, ka šiem zemniekiem kopīga ir augsta apziņa un motivācija rūpēties par dabas resursu saglabāšanu ilgtermiņā.

LDF atgādina, ka dabisko zālāju platības pēdējās simtgades laikā strauji sarukušas no 30% 19. gadsimta beigās līdz nieka 0,9% Latvijas teritorijas mūsdienās. Šāda tendence ir nopietns apdraudējums bioloģiskajai daudzveidībai, uzsver fondā.

LDF skaidro, ka dabisku pļavu izzušana rada krīzi ar dārgām sekām visai sabiedrībai, apdraudot ekosistēmas stabilitāti un pārtikas drošību, veicinot jaunu slimību izplatības riskus, ietekmējot klimata regulāciju un ekonomisko kapitālu, zaudējot daļu kultūras un garīgā mantojuma.

Tāpat augu dažādība un to ārstnieciskās īpašības veido daļu Latvijas etniskās identitātes un tradīciju, piebilst Raupa.