Rekultivācijas darbi kūdras ieguves vietās pieaug

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apsaimniekotajās zemēs visā Latvijā kūdras ieguve notiek vairāk nekā 16 tūkstošu hektāru platībā.

Teritorijas tiek iznomātas nomniekiem, kuri iegūtos kūdras resursus izmanto tālākai pārstrādei. Kad kūdras ieguve ir daļēji vai pilnīgi pabeigta, LVM šajā vietā sāk platības rekultivāciju, lai teritoriju sagatavotu nākamajam lietderīgajam zemes izmantošanas mērķim, piemēram, mežsaimniecībai, lauksaimniecībai, purvu atjaunošanai vai purvam raksturīgas vides veidošanai un citiem mērķiem.

"Rekultivācijas veida izvēli ietekmē hidroģeoloģiskie apstākļi konkrētajā platībā, ūdens novadīšanas iespējas, piegulošās teritorijas un vēlamais stratēģiski sasniedzamais mērķis. Nozīmīgs faktors ir arī tas, vai ieguve noslēgusies visā iznomātajā teritorijā vai tikai tās daļā, jo, kamēr kūdras ieguves procesa nodrošināšanai tiek veikta mērķtiecīga ūdens atvade, tikmēr ir grūti realizēt purva vides izveidošanu. Tāpēc ieguves vietās primāri izvēlētais rekultivācijas veids ir mežsaimniecība, bet pēc kūdras ieguves pabeigšanas visā kūdras ieguves vietā (kas var ilgt pat 70 gadu), var atkārtoti izvērtēt piemērotāko rekultivācijas veidu visai kūdras ieguves vietai," skaidro LVM rekultivācijas speciāliste Dārta Amelija Pūliņa.

LVM norāda, ka kopējā dinamika iznomātajās kūdras ieguves vietās ir tāda, ka rekultivēto un rekultivējamo platību skaits pieaug. Piemēram, 2023. gadā rekultivēti 87,74 ha, kuriem nākamais apsaimniekošanas veids noteikts mežsaimniecība. Savukārt 2025. gadā rekultivācijas process noslēdzies 358,47 ha, no kuriem 87,49 ha mērķis ir purva vides izveidošana. 

2026. gadā darāmā ir vēl vairāk, jo rekultivācijas darbi sākti 615,56 ha, no kuriem 212 ha nākamais apsaimniekošanas mērķis ir noteikts – purva vides izveide.

Savukārt, lai pilnveidotu rekultivācijas risinājumus un efektīvāk sasniegtu rekultivētās teritorijas mērķi – mežsaimniecību, LVM 2026. gadā plāno īstenot pelnošanas pilotprojektu 20 hektāru platībā Skrebeļu–Skrūzmaņu un Saukas purvā. Šīs kūdras ieguves vietas izvēlētas, lai salīdzinātu pelnošanas pieejas efektivitāti divās atšķirīgās situācijās: teritorijā, kur kūdras ieguve noslēgusies salīdzinoši nesen, un teritorijā, kur ieguve pabeigta pirms aptuveni 10 gadiem, un mežaudzes patlaban dabiskā ceļā veidojas ar zemu ekoloģisko vērtību.