No purvāju inventarizācijas līdz rīcībai: Latvijas vēsturisko kūdras vietu revitalizācijas programma

Latvijā kopumā purvi aizņem apmēram desmito daļu valsts teritorijas, un daļa no tām ir vēsturiskās kūdras ieguves vietas – teritorijas, kurās ieguve pārtraukta, bet dabiskā atjaunošanās nav notikusi. Šajās platībās ir izjaukts hidroloģiskais režīms, tās turpina izdalīt ievērojamu daudzumu siltumnīcefekta gāzu un negatīvi ietekmē apkārtējās ekosistēmas.

Vēsturiskās kūdras ieguves vietas rada 153,5 tūkstošus tonnu CO₂ ekvivalenta emisiju gadā jeb 1,5% no valsts kopējām emisijām (neskaitot LULUCF – zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru).

Latvijai kā ANO Klimata konvencijas, Parīzes nolīguma un Eiropas Savienības dalībvalstij, kas līdz 2030. gadam apņēmusies būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un līdz 2050. gadam sasniegt  klimatneitralitāti, šo teritoriju sakārtošana ir nozīmīgs uzdevums.

Lai to risinātu un vienlaikus izmantotu teritoriju potenciālu ilgtspējīgai attīstībai, ar Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalstu Latvijā tiek īstenota vēsturisko kūdras vietu revitalizācijas programma.

Projekts “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai”

Projekta finansējumu nodrošina Taisnīgas pārkārtošanās fonds, kas ir daļa no ES kohēzijas politikas instrumentiem. Tas ir valsts politikas ietvaros apstiprināts pasākums (SAM 6.1.1.1.), ko vada Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), savukārt Vidzemes plānošanas reģions izvēlēts kā projekta vadošais partneris un finansējuma saņēmējs, kas projektu īsteno sadarbībā ar Kurzemes, Zemgales un Latgales plānošanas reģioniem.

Projekts ir tikai pasākuma pirmais posms, kas sagatavo pamatu turpmākām kārtām, kurās īpašniekiem būs pieejams finansējums konkrētu atjaunošanas darbu veikšanai.

Kā skaidro projektu vadītājaMaija Rieksta (Vidzemes plānošanasreģions), pirmais solis pilnvērtīgai vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai ir šo teritoriju inventarizācija. Līdz šim Latvijā trūka vienotas informācijas par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām un to faktisko stāvokli. Lai noskaidrotu situāciju, veikta plaša inventarizācija – apsekoti vairāk nekā 9500 hektāri Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē, lai pēc vienotas metodoloģijas apkopotu informāciju par teritoriju stāvokli un  noteiktu,  kuras platības joprojām ir degradētas un kuras jau dabiski atjaunojušās.

Inventarizācijas rezultāti un to analīze prezentēti projekta “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” darba sanāksmēs, sniedzot pārskatu par padarīto.

Inventarizācija ir veikta vēsturiskās kūdras ieguves vietās, kas ir uzskaitītas 3.pielikuma Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādņu dokumentā un kas atrodas Taisnīgas pārkārtošanās fonda teritorijā (tā neietver Rīgas plānošanas reģiona teritoriju, kā arī vairākus novadus citos plānošanas reģionos – Limbažu, Ogres, Saulkrastu, Tukuma novadus).

·       Projekta gaitā tika izvērtētas 132 atradnes, kas sastāv no 799 zemes vienībām vairāk nekā 9500 hektāru apmērā;

·       Rezultāti liecina, ka 68% no šīm teritorijām ir dabiski vai mērķtiecīgi jau revitalizētas, savukārt 25% gadījumu būtu veicama revitalizācija, bet atlikušās teritorijas nav uzskatāmas par revitalizācijai piemērotām (ceļi, elektrolīnijas u.c.);

·       Vēsturiskās kūdras ieguves vietas pieder gan privātpersonām, gan juridiskām personām, t.i., uzņēmējiem, Latvijas valsts mežiem un pašvaldībām;

·       Visvairāk vēsturisko kūdras ieguves vietu ir Latgales plānošanas reģionā, savukārt  revitalizējamu teritoriju – Kurzemes plānošanas reģionā.

Inventarizācija ļāvusi secināt, ka ievērojama daļa vēsturisko kūdras ieguves vietu jau ir revitalizētas – daudzas no tām ir dabiski atjaunojušās, citas ar cilvēka iesaisti apmežotas vai pārvērstas par ūdenstilpēm, tādējādi apturot CO2 emisiju izdali.

Īpašniekiem, kuru teritorijas pēc inventarizācijas atzītas kā revitalizējamas, projekts un Taisnīgas pārkārtošanās fonds nodrošina bez maksas sagatavotas detalizētas revitalizācijas stratēģijas. Tās tiek izstrādātas kopā ar ekspertiem, katrai teritorijai individuāli nosakot vispiemērotākos revitalizācijas veidus (apmežošana, purvam raksturīgo ogu ieaudzēšana, krūmmelleņu ieaudzēšana, paludikultūru audzēšana, renaturalizācija vai ūdenstilpju veidošana). Stratēģijā būs iekļauta informācija arī par soļiem, kā ieviešams izvēlētais revitalizācijas veids, kā arī, cik tas izmaksās un kāds būs potenciālais SEG emisiju samazinājums. Stratēģija kalpo kā praktisks pamats projekta pieteikuma sagatavošanai, lai nākamajās pasākuma kārtās pretendētu uz Eiropas Savienības finansējumu revitalizācijas aktivitāšu praktiskai īstenošanai.

Krūmmellenes.

Foto: Publicitātes

Revitalizācijas stratēģijas tiek sagatavotas tikai tiem īpašniekiem, kuri devuši piekrišanu un kuru teritorijas pēc inventarizācijas atzītas par revitalizējamām. Stratēģija neuzliek pienākumu nekavējoties veikt darbus, bet sniedz būtisku pamatu sava īpašuma potenciālās vērtības apzināšanai un lēmumu pieņemšanai par tā attīstības iespējām nākotnē.

VARAM publicētā informācija liecina, ka privātpersonām un juridiskajām personām finanšu atbalsts revitalizācijas aktivitāšu realizēšanai būs pieejams 2026. gada 2. ceturksnī, kad tiks atvērta projektu atlases kārta. Plašāka informācija šeit.

Nākamā gada nogalē plānots rīkot nacionāla līmeņa konferenci, kurā tiks prezentēti rezultāti un projekta gaitā iegūtie secinājumi

Zemju īpašnieki skaidro savu motivāciju iesaistīties projektā

Katrs zemes īpašnieks, kura  purva teritorija iekļauta inventarizācijas sarakstā, projektu vērtē atšķirīgi – vienam tā ir iespēja sakārtot īpašumu, citam – ieguldījums dabas atjaunošanā vai iespēja saprast, kā savu zemi izmantot nākotnē.

Daudziem īpašniekiem šis posms ļāvis pirmo reizi iegūt pilnīgu priekšstatu par sava īpašuma ekoloģisko stāvokli, hidroloģiskajiem apstākļiem un potenciālajām atjaunošanas iespējām.

Elmārs Švēde no Vidzemes uz projektu raugās ar ilgtermiņa skatījumu:

“Es piekritu, ka manā īpašumā tiek veikti izpētes darbi un tiek izstrādāta revitalizācijas stratēģija– varbūt tur sanāks kaut kas jēdzīgs. Man ir ap 170 hektāru meža, no kura puse ir ar kokiem saaudzis purvs, tas jau no 70. gadiem. Bet malās ir pļavas – bioloģiskas, bagātas ar dabas vērtībām. Bez tām es rēķinu, ka kādus 40 hektārus varētu apmežot.”

Elmārs uzskata, ka projekta ideja ir ļoti laba, taču daudzi īpašnieki vēl nogaida, līdz būs skaidrs turpmākais atbalsta mehānisms.

Īpašnieki vēl var pieteikties

Aicinām tos vēsturisko kūdras ieguves vietu īpašniekus, kuru teritorijas pēc inventarizācijas atzītas par revitalizējamām un kuri vēl nav pieteikušies, sazināties ar attiecīgā plānošanas reģiona pārstāvjiem, lai iesaistītos projekta aktivitātēs. Tāpat 2026. gada sākumā reģionos plānoti informatīvie semināri par vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijas iespējām, kuru laikā tiks sniegta arī papildu informācija par plānoto finanšu atbalstu revitalizācijas aktivitāšu ieviešanai.

Plašāka informācija šeit. 

Kontaktinformācija uzziņai: Vidzemes plānošanas reģionā – Maija Rieksta t. 26099521, Kurzemes plānošanas reģionā – Signe Bumbiere t. 27189990, Latgales plānošanas reģionā – Natālija Kurakina t. 64624300, Zemgales plānošanas reģionā – Anna Builo-Hoļme, t. 27000470. 

Projekta  “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” ieviešanas teritorija. Avots: Vidzemes plānošanas reģions.

Foto: Publicitātes

Raksts izstrādāts sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu Taisnīgas pārkārtošanās fonda līdzfinansētā projekta “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” vajadzībām. Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.1. pasākuma “Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā” ietvaros. Pasākuma ietvaros atbildīgā iestāde ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, finansējuma saņēmējs – Vidzemes plānošanas reģions.  Projekts tiek ieviests Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionos.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

• Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
• Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
• Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
• Gata Šļūkas karikatūru
• Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu