Vecumdienām vajag īpašu dizainu

Konferencē "Cilvēki ar demenci. Piekļūstamība, risinājumi, inovācijas. Starptautiskā pieredze" tika pārrunāti arī jautājumi, kā telpas iekārtojums, dizains var sniegt skaidrību un drošības sajūtu, kas īpaši svarīgi demences skartiem cilvēkiem.

"Būvējot mājas, iekārtojot telpas, kafejnīcas, aprūpes centrus, dzīvokļus, jau tagad jādomā, kas mūs visus sagaida nākotnē neatkarīgi no tā, vai mums būs demence. Gadu gaitā cilvēkam krāsu uztvere mazinās un kā pirmo mēs pārstāsim redzēt zilo krāsu, savukārt ilgāk redzēsim siltos brūnīgos toņus," stāsta dizainere, Latvijas Mākslas akadēmijas profesore un dizaina biroja "H2E" radošā direktore Ingūna Elere. "Ar gadiem attīstās redzes neskaidrība un paaugstināta jutība pret atspīdumiem – virsmas var izskatīties atšķirīgi, tāpēc jāizvairās no melnām vai spīdīgām apdarēm. Telpās jāizmanto lielāki kontrasti, augstāks apgaismojuma līmenis, tātad elementāras lietas, lai būtu vieglāk orientēties."

Dizainere skaidro: "Visur, kur mēs atrodamies, apkārt ir dizains – kāds ir pieņēmis lēmumu sienu, flīžu vai krēslu izvēlei telpā. Demences gadījumā cilvēkam kādā brīdī telpa, kas veido ikdienas pieredzi, pārstāj būt saprotama, tāpēc svarīgi, ka telpa atbalsta, nevis apgrūtina mūsu dzīvi. Demences diagnoze nav tikai medicīnas jautājums, tā norāda arī cilvēka uztveres sfēru attiecībās ar telpu. Slimības gadījumā palielinās kognitīvā slodze, telpa sabrūk, durvis pazūd, koridori šķiet bezgalīgi, zīmes kļūst nesaprotamas, tātad šīs attiecības ar realitāti izmainās, un, palielinoties dekoratīvai slodzei, vide var kļūt par sarežģītu. Taču vide cilvēkam var būt arī kā terapija bez zālēm, sniedzot drošības sajūtu, cieņu un atbalstu. Tai jānodrošina telpas atpazīstamība, kontrasts, sensorais līdzsvars, gaisma un jāpiedāvā identitātes enkuri, kas ir zuduši. To veidošana telpā iespējama, ņemot vērā personalizāciju, pazīstamību, kas palīdz uzlabot atmiņu. Ņemot vērā to, ka savas emocijas mēs atceramies ilgāk nekā faktus un gadskaitļus, austriešu kolēģis Martins Fosleitners radījis vienu šādu piemēru hospisā, kurā dzīvo seniori. Uz istabas durvīm ir redzams konkrētais cilvēks savos ziedu laikos, tā saucamajos viņa Holivudas gados, kad viņš bija visskaistākais. 

Projekta mērķis bija sniegt priekšstatu arī aprūpes personālam par to, kas ir šā cilvēka personība. Protams, arī pašam cilvēkam tiek atgādināti skaistākie un mīļākie notikumi, jaukākās emocijas, kas varbūt piemirsušās.

Amerikas Arhitektu institūts jau pirms daudziem gadiem ir sagatavojis vadlīnijas, lai veidotu novecošanai draudzīgāku pilsētvidi. Tas attiecas uz tausti, krāsām, gaismu un smaržu. Arī britiem ir brīnišķīgas vadlīnijas, kā iekārtot dzīvokli, piemēram, viņu standarta mājoklī. Ceru, ka arī Latvijā drīz būs paraugdzīvoklis, kurā būtu apskatāmi, aptaustāmi piemēri, kā mēs varam uzlabot telpu. Dzīvokļa iekārtojumā būtiskas ir arī nelielas lietas, piemēram, uz durvīm vainadziņš, ko var aptaustīt un kas noder motorikas trenēšanai vecumdienās, tāpat uzlīmes uz atvilktnēm, lai zinātu, kas katrā no tām atrodas."

Dizaina lēmums attiecas arī uz norādēm, kurām vecumdienās, īpaši slimajiem ar demenci, jābūt skaidrām, nepārprotamām. Piemēram, uz tualetes durvīm nevajadzētu būt trijstūrīšiem vai puisītim un meitenītei, bet apzīmējumam pēc lietojuma ar klozetpodu. Arī bērniem būs saprotami, kāda funkcija tiek veikta, nevis ka šajā telpā jāiet kopā divatā. Tāpat piktogrammas ir noderīgas uz virtuves vai citu telpu durvīm vai priekšmetiem. Arī burtus, piemēram, uz atvilktnēm, jāizvēlas viegli uztveramus, nevis grūti izlasāmus. Zināms pētījums, kad viens un tas pats bakalaura darbs, iesniegts trīs dažādos burtveidolos, saņem trīs dažādas atzīmes – nostrādā dizains, vieglāka salasāmība vai grūtāka uztveramība. Tātad varam izvēlēties burtveidolu, ko viegli uztvert demences slimniekiem.

Vides psiholoģiskā ietekme ir pierādīta – telpa var būt emocionālais atbalsts. Ne velti amerikāņu dizainers Viktors Papaneks norādījis, ka dizainam jābūt nevis skaistam, nevis funkcionālam, bet tam jābūt jēgpilnam. Līdz ar to dizainera atbildība ir veidot drošības sajūtu, ņemot vērā emocijas, nodrošinot vizuālo tīrību, sistēmu, hierarhiju, saprotamību, salasāmību. Risinot telpu dizainu vecākiem un slimiem cilvēkiem, mēs sarūpējam ērtu vidi arī sev nākotnē.