15 °C
Mākoņi, biezi un slapji, pārvilkušies pār ceļu, jau līst, brīžam gāž.
Es stūrēju automašīnu uz Jēkabpili, kur atrodas Zemessardzes 56. kaujas nodrošinājuma bataljons. Sākas mācību "Namejs 2025" aktīvā fāze, kam, pēc bataljona komandiera pulkvežleitnanta Venta Kodora vārdiem, gatavojušies ja ne gluži veselu gadu, tad daudzu mēnešu garumā gan. Jau esmu klāt, jāmeklē vieta, kur novietot automašīnu, – lielākā daļa zemessargu jau ieradušies, mašīnu daudz, tās novietotas vairākās rindās.
Ieeju bāzē, kur valda mierīga un lietišķa atmosfēra. Ieroči saņemti, mācību munīcija arī. Lielajās mugursomās vēl tiek ievietotas sausās uzturdevas. Kā vēlāk varu pārliecināties, sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti izstrādātās ēdiena pakas ir ne tikai kalorijām bagātas, bet arī garšīgas. Tāds ir dažu paku saturs: sausā uzturdeva Nr. 1 – lēcas ar vistu, dārzeņiem un šampinjoniem; Nr. 7 – rīsi ar maltās gaļas mērci"; Nr. 6 – makaroni ar Boloņas mērci. Bez pamatēdiena visās pakās ir īstas šokolādes batoniņš, divas rupjmaizes šķēles, rieksti, rozīnes, šķīstošā kafija, tēja un cukurs. Padomāts par to, lai pamatēdienu varētu uzsildīt. Vaicāju, cik smaga ir nokomplektēta mugursoma zemessargam, – visi trīsdesmit kilogrami. Tajā iekšā divi pāri formas, otrs zābaku pāris, guļammaiss, dažādas ekipējuma lietas, pončo, paklājiņš. Ar šādām mugursomām gan mūsu dienās, kā redzams no kara prakses Ukrainā, karavīri netiek nogurdināti garos pārgājienos. Ar tik smagu somu plecos parasti vienības dodas no savas bāzes uz operāciju rajonu, bet no turienes konkrētos uzdevumos aiziet vai aizbrauc vien ar pašu nepieciešamāko ekipējumu.
Pārsteigums braucējiem – robežkontroles postenis
Saskaņā ar Zemessardzes 3. Latgales brigādes izstrādāto mācību plānu bataljona vienībām bija jāizvietojas teritorijā starp Jēkabpili un Lietuvas robežu. Saprotams, ka katrai no tām tika noteikta sava atrašanās vieta. Kaujas rotām pēc ierašanās bija jāuzslej teltis. Katrā vietā vienai nodaļai. Viss noritējis raiti bez aizķeršanās, stāsta 1. rotas komandieris kapteinis Laimonis Osis, pieredzējis virsnieks. Nakts zemessargiem pagājusi, patrulējot mežā, bet komandieri plānojuši nākamās dienas darbības. Jau vēlāk viņš pastāstīja "Latvijas Avīzei", ka palicis gandarīts par savu zemessargu paveikto "Namejā".
"Teikšu, ka gāja labi, daudzus mērķus sasniedzām, sākot jau ar visu zemessargu apziņošanu.
Precīzāk par visiem mērķiem nevēlos runāt, tā tomēr ir sensitīva informācija, ko mūsu pretiniekam nevajadzētu zināt. Esam izgājuši mācības bez traumām, ievērojot visas drošības prasības," teica kapteinis.
Nākamajā dienā sadarbībā ar lietuviešu zemessargiem no Rokišķu rajona un Latvijas robežsargiem tika izveidots kontroles postenis, kur ikdienā jau sen vairs nevienu nekontrolē. Tas daudziem vietējiem braucējiem ir pārsteigums, jo kādam gluži vienkārši "aizmirsies" savs vai automašīnas dokuments mājās vai arī beidzies mašīnas tehniskās apskates termiņš. Darbs improvizētajā robežpunktā noritējis gludi, turklāt otrajā dienā zemessargi devušies patruļā Aknīstes pilsētas ielās un kādos desmit ciemos. Savu karavīru klātbūtne ir tikai normāla un parasta lieta.
Mācību scenārijs
Atsevišķi iekārtojies arī bataljona štābs, kam telpas uz mācību laiku piešķīrusi novada pašvaldība. Par mācībām "Latvijas Avīzei" laipni pastāsta bataljona štāba priekšnieks majors Guntars Rožlapa. Lai arī visiem it kā vajadzētu būt skaidram, cik nozīmīga ir drošība, var noprast, ka Zemessardze cenšas īpaši delikāti izturēties pret sabiedrības civilās daļas noskaņojumu. Labs piemērs – lai netraucētu vietējo iedzīvotāju ikdienas dzīvi, uzdevumu veikšana lielākoties paredzēta uz mazākas nozīmes ceļiem.
Saskaņā ar scenāriju bataljonam, kas atrodas aizmugurē aiz sabiedroto spēkiem, šajās mācībās galvenais pārbaudījums saistīts ar kādas pretinieka grupas uzveikšanu. Pēc majora teiktā, tie ir bruņoti ļaudis, grupa, kas iekļuvusi Latvijā no mums nedraudzīgas valsts. Tā apgādājusies ar strēlnieku ieročiem un izvietojusies sarežģītā apvidū, kam grūti piekļūt. Kopumā šajā teritorijā ir daudz purvu, un tas ir noteikts izaicinājums. Piemēram, šādā apvidū jārēķinās, ka vājāk darbosies sakari, jo tiek ietekmēti radio signāli. Virsnieki labi zina, ka tieši apvidus ar savām īpatnībām tradicionāli nosaka kauju vietas. Piemēram, Ukrainā – vietā, kur Zelta Orda karojusi ar Kijivas valsts karaspēku, daudzus gadsimtus vēlāk Otrā pasaules kara laikā arī norisinājusies vērā ņemama kauja.
