5.2 °C
Īstenojot ELFLA* projektu "Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai" trīs gadus pēc kārtas – pavasarī, atsākoties veģetācijai, un rudenī sezonas izskaņā –, Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) divas komandas veica augsnes blīvuma mērījumus astoņās saimniecībās.
Saimniecības pārstāvēja trīs Latvijas reģionus – Vidzemi, Kurzemi un Zemgali, tostarp bija gan bioloģiskās, gan konvencionālās, ar un bez lopu turēšanas. Ērtākai datu skaidrošanai tās tika iedalītas četrās grupās: 1. bioloģiskās; 2. augmaiņā tikai labības; 3. augmaiņā labības un kukurūza; 4. augmaiņā labības un pākšaugi (lauka pupas).
Pētījumu periodā ar trijiem dažādiem augsnes pamatapstrādes veidiem (aršana, minimālā apstrāde un tiešā sēja) apsaimniekotos laukos tika noteikta augsnes penetrometriskā pretestība**, relatīvais augsnes mitrums un noņemti paraugi augsnes tilpummasas*** noteikšanai.
Uzreiz jāuzsver, ka šim pētījumam atvēlētie trīs gadi ir par maz, lai augsne paspētu pilnībā reaģēt uz tās apstrādes paņēmienu maiņu. Par to liecina daudzi , tostarp ilggadīgi, pētījumi citās valstīs. Piemēram, Kuhwald u. c. (2020) veiktajā literatūras apskatā secināts, ka ir pārāk daudz konkrētai vietai specifisku apstākļu, kas var ietekmēt augsnē notiekošos procesus vairāk nekā augsnes apstrādes veids, un tāpēc bieži vien sastopamies ar pretrunīgiem rezultātiem. Un tas atspoguļojās arī mūsu pētījumu rezultātos.
Tilpummasa
Iegūtie dati liecina, ka visās saimniecību grupās izmēģinājumu laukā augsnes tilpummasas rādītāji mainās nebūtiski, sasniedzot 1.2–1.3 g/cm3 robežas. Tas nozīmē, ka augiem tiek nodrošināti optimāli augšanas apstākļi, jo ir noteikts, ka tilpummasa, kas optimāla augu augšanai smilts, putekļainās un māla augsnēs, attiecīgi nepārsniedz 1.60, 1.40 un 1.10 g/cm3.
Mūsu pētījumā tikai vienā no izmēģinājumu laukiem, kurā bija izteikta māla augsne, tilpummasas rādītājs pārsniedza ieteicamo.Vai apstrādes tehnoloģijas maiņa tilpummasas rādītāju uzlabos? Jāgaida. Ņemot vērā, ka šī saimniecība tikai līdz ar projekta uzsākšanu šajā laukā uzsāka bezaršanas tehnoloģiju ieviešanu, skaidrs, ka trīs sezonas ir par maz, lai augsnē notiktu būtiskas izmaiņas.
Augsnes penetrometriskā pretestība
Pavisam cita aina atspoguļojās, izvērtējot augsnes penetrometriskās pretestības rādītājus. Tos ietekmēja gan mērījumu veikšanas periods (pavasaris vai rudens), gan saimniecības sējumu struktūra. Pirmkārt, neatkarīgi no augsnes apstrādes veida rudens mērījumos pretestības rādītāji bija augstāki, sasniedzot pat līdz 306 N/cm2, kas ir pārmērīgi augsts, jo pētījumos balstītajā literatūrā (Stepanavičiene u. c., 2015) par augiem kritisku tiek minēts rādītājs virs 200 N/cm2.
Pārsteidzoši, bet gan artajā variantā, gan variantā ar minimālo apstrādi augstākais rādītājs fiksēts tieši bioloģisko saimniecību grupā. Savukārt zemākie pretestības rādītāji abos minētajos augsnes apstrādes veidos ir saimniecību laukos, kur augsekā iekļautas arī lauka pupas.
