24.3 °C
Ķiploku daiviņas brūnē un bojājas un tā esot ķiploku ērces vaina. Kā ar to tikt galā? Jautā Aina Iecavā.
"Lai ierobežotu ērces izplatību, jāmaina audzēšanas tehnoloģija vai arī jāsamierinās un ķiploki jāaudzē tāpat kā līdz šim – ar visu ērci, rēķinoties, ka daļa ražas ik gadu ies bojā," stāsta agronome Mārīte Gailīte.
Ērce dzīvo augsnē uz ķiploku, sīpolu, tulpju, gladiolu un citu sīpolaugu saknēm; kaitēkļi pārziemo to sīpolos aiz miziņas. Novācot ražu no inficēta lauka un glabājot siltā telpā, ērces to turpina bojāt. Kaitēkļi ir ļoti sīki, ar aci nesaskatāmi.
Bojājumus var pazīt pēc sūkumiem – brūniem plankumiem uz nolobītām ķiploku daiviņām.
Vēlāk daiviņas sakalst vai sapūst, jo sūkumu vietās ieviešas baktērijas un sēnes.
Stādmateriāls jāatjauno
Lai izvairītos no kaitēkļu postījumiem, komercaudzētāji regulāri ieved svaigu, sertificētu stādāmo materiālu no Ukrainas, Spānijas (šajās valstīs atļauts lietot augu aizsardzības līdzekļus, ko iestrādā augsnē, lai samazinātu kaitēkļu populāciju, bet Latvijā tie nav reģistrēti).
Pie mums nav pieejami arī insekticīdi akaricīdi, ar ko varētu kodināt vietējo stādāmo materiālu pret ērcēm.
Mazdārzniekiem labākais risinājums – regulāri pavairot ķiplokus ar gaisa sīpoliņiem, jo tajos nav infekcijas un kaitēkļu.
Gaisa sīpoliņus sēj tā paša gada rudenī dēstu kastītēs – ieklāj plēvi, tad ber kūdras substrātu, lai novērstu saskari ar dārza augsni. Ieziemo, ierokot zemē ar visu kasti.
Pavasarī augsnē izstāda dēstus, bet rudenī iegūst viendaivu ķiplokus 2,5 cm diametrā. Izvēloties vietu stādīšanai, jābūt pārliecinātam, ka augsni nav invadējusi ērce (gladiolu ērce parasti ir izplatīta vietās, kur agrāk audzēti sīpolaugi).
