10.1 °C
Norvēģijas "Moller Mobility Group" piederošā "Moller Auto" uzņēmumu grupa ir viens no lielākajiem auto tirdzniecības un servisa uzņēmumiem Baltijā. Ko autobraucēji pieprasa no auto dīleriem, cik tālu esam Eiropas Savienības noteikto zaļo mērķu sasniegšanā transporta jomā – par aktualitātēm auto pasaulē saruna ar "Moller Auto" uzņēmumu grupas izpilddirektori Baltijā Izīdu Gerkenu.
Kāda ir situācija auto tirdzniecībā – kādus auto klienti izvēlas šobrīd?
I. Gerkena: Lielāko aktivitāti joprojām novērojam mazlietoto auto segmentā. Šī tendence saglabājusies no pandēmijas perioda, taču ne tikai – tai ir daudz blakus apstākļu, sevišķi Latvijā. Taču vienlaikus izaugsme ir atgriezusies arī jauno auto tirgū. Lielākā daļa pērn pārdoto automašīnu bija ar iekšdedzes dzinējiem, taču arī pārdoto jauno elektroauto proporcija Baltijas mērogā palielinājās par nepilniem 10%.
Cik tas ir prātīgi šobrīd pirkt jaunu automašīnu ar iekšdedzes dzinēju, ja tas saskaņā ar Zaļā kursa mērķiem būtībā ir lemts utilizācijai, nevis tālākai pārdošanai?
Vēlme pēc personīgās mobilitātes un komforta nekur nav pazudusi, un nekas to tik labi nenodrošina kā personīgā automašīna. Jaunas automašīnas pērk gan fiziskas, gan juridiskas personas. "Moller Auto" gadījumā pašlaik aktīvākas ir privātpersonas. Piemēram, "Volkswagen" vēl pavisam nesen bija izteiktas uzņēmumu mašīnas, jo bija izveidotas speciālas programmas, ar kurām šis ražotājs stimulēja automašīnu pārdošanu uzņēmumiem.
Šobrīd rūpnīcu atbalsta programmu apmērs un ietekme uz pirktspēju ir mazinājusies. Taču privātpersonu segmentā, salīdzinot ar 2021. gadu, vērojam skaidri saskatāmu pārdošanas pieaugumu.
Man tomēr nav skaidrs, kādēļ tagad būtu jāpērk jauna mašīna ar iekšdedzes dzinēju, ja saskaņā ar politisko darbakārtību viss ar fosilo degvielu darbināmais ir jāierobežo un tuvākajā laikā jāizskauž.
Manuprāt, runas par iekšdedzes dzinēju straujo aizliegšanu ir pārspīlētas.
Ir taču noteikti konkrēti termiņi sasniedzamajiem mērķiem 2030. un 2050. gadam.
Ar pašreizējo valsts atbalstu un pārmaiņu tempiem bezizmešu mērķus transporta sektorā izpildīt nebūs vienkārši. Zaļais kurss ir atbalstāms, taču tā praktiska atdeve uzņēmējdarbībā pagaidām jūtama minimāli. Elektromašīnām pagaidām cena ir augstāka nekā iekšdedzes dzinēju spēkratiem, un brauciena kilometri ar tiem ir ierobežoti. Ja skaties uz šo jautājumu kā uzņēmējs un tava uzņēmuma autoparkam nepieciešami kādi 100 auto, ir skaidrs, ka šobrīd īstenot ilgtspējas iniciatīvas uzņēmējiem ir finansiāli krietni sarežģītāk.
Elektroauto tiek ražoti, mēs klientiem Baltijā varam piedāvāt visplašākās izvēles iespējas, taču arī cena šiem modeļiem ir augstāka.
Elektroauto iegāde pirmkārt ir ieradumu un domāšanas maiņa. Es pilnībā saprotu uzņēmumu neskaidrību saistībā ar šādu auto uzlādes iespējām.
Jārēķinās, ka šobrīd ierastie maršruti un grafiks, braucot ar elektroauto, būtu jāpielāgo uzlādes iespējām. Jāizveido un jāievieš pilnīgi jaunas metodes, kā uzņēmumā uzskaitīt un norēķināties par uzlādei patērēto elektroenerģiju, kā arī jāizstrādā procedūras, kā rīkoties situācijās, ja darba mašīnu uzlādē mājās. Savukārt, runājot par finansēm, Latvijā uzņēmumiem faktiski nav atbalsta. Norvēģijas piemērs demonstrē, ka nozīmīgus rādītājus transporta bezizmešu mērķu sasniegšanā var panākt tikai ar ļoti mērķtiecīgu nodokļu un atvieglojumu sistēmu e-auto pircējiem.
Savukārt, ja runājam par kravas transportu, vērā ņemamas, komerciāli īstenojamas alternatīvas fosilajiem dzinējiem pagaidām vispār nav. Par šīm lietām skaļāk sākuši runāt arī paši automašīnu ražotāji un tos pārstāvošās organizācijas. Iebildumus izsaka daudzi autoražotāji, tas liek domāt, ka Eiropas Komisija pievērsīs tam uzmanību.
