4 °C
Jaunos "Škoda Vagonka" elektrovilcienus ik pa brīdim var manīt dzelzceļa maršrutā Rīga–Aizkraukle. Latvijā šobrīd ir jau vismaz desmit jauno vilcienu sastāvu, tomēr tie joprojām dodas tikai testa braucienos, nevis pārvadā pasažierus. Kā izteicies arī satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs – dzelzceļa transporta sertificēšanas process ir garš un birokrātisks. Taču no visām iesaistītajām pusēm viņš esot saņēmis apliecinājumu, ka jaunie vilcieni pasažieru pārvadājumus noteikti uzsāks vasaras izskaņā – augustā.
Jauno vilcienu konstruktīvais ātrums paredzēts līdz 160 kilometriem stundā. Tagadējiem tas ir līdz 120 kilometriem stundā. Maksimālo ātrumu elektrificētajās dzelzceļa līnijās būšot iespējams attīstīt posmos, kur to atļauj dzelzceļa infrastruktūra. Kāda tā ir?
Infrastruktūra nebūšot šķērslis
Kā "Latvijas Avīzi" informēja VAS "Latvijas dzelzceļš" ("LDz") komunikācijas projektu vadītāja Agnese Līcīte, "LDz" esošās infrastruktūras pilnveidošanai noslēdzis līgumus par projektēšanas un būvniecības darbu veikšanu ar diviem būvniecības uzņēmumiem. Staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību piecās dzelzceļa līnijās (Rīga–Jelgava, Rīga–Tukums II, Rīga–Krustpils, Zemitāni–Skulte (Kalngale–Skulte), veic pilnsabiedrība "BMGS – FIMA", savukārt vienā dzelzceļa līnijā (Zemitāni–Skulte (Zemitāni–Vecāķi)) šos darbus veic "Leonhard Weiss" OÜ.
Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem pārbūves objekti ir 48 stacijā un pieturas punktā, kas jāpabeidz līdz 2023. gada beigām.
Paredzēts, ka pirmās ekspluatācijā būšot nodotas stacijas un pieturas punkti Jelgavas līnijā.
"LDz" pārstāve arī uzsver, ka arī tad, ja šā gada vasaras beigās, kad plānojas jauno vilcienu norīkošana reisos, visās 48 stacijās un pieturvietās modernizācijas darbi vēl nebūšot noslēgušies, jaunie elektrovilcieni visā elektrificētajā zonā kursēt varēšot. Jaunie elektrovilcieni esot pasūtīti jau esošajai "LDz" infrastruktūrai, līdz ar to apkalpot pasažierus visās pieturvietās virzienos uz Tukumu, Jelgavu, Krustpili un Skulti var jau tagad.
Līdz šim peroni paaugstināti jau 28 stacijās
"LDz" arī informēja, ka pasažieru infrastruktūras modernizācijas darbi jau ir notikuši līdz 2019. gadam, kad noslēdzies projekts par 28 pasažieru platformu jeb peronu paaugstināšanu 28 stacijās un pieturas punktos.
Ar pašreiz būvniecības etapā esošā projekta pabeigšanu praktiski visā dzelzceļa elektrificētajā zonā pasažieru platformas būšot paaugstinātas un piemērotas ērtai iekāpšanai/izkāpšanai jaunajos elektrovilcienos.
Izņēmums pagaidām palikšot vienīgi tās stacijas un pieturvietas, kas piedzīvos pārbūvi projekta "Rail Baltica" ietvaros.
Kā arī atsevišķas pieturvietas, kurās pašlaik pasažieru vilcieni nepietur vai plānojas to pārcelšana vai pat slēgšana.
Lai dzelzceļa stacijas un pieturas punkti kļūtu par mobilitātes punktiem (auto un citu mobilitātes rīku stāvvietas, reģionālo vai pilsētas autobusu pietura u. tml.), "LDz" cieši sadarbojoties ar pašvaldībām – identificējot iedzīvotāju un pašvaldības pašreizējās un nākotnes vajadzības, kā arī analizējot katras teritorijas turpmākās attīstības iespējas. Mobilitātes punktu izveide esot vietējās pašvaldības un "LDz" kopdarbs – dzelzceļa infrastruktūras īpašnieka pieredzē esot virkne pozitīvu piemēru, kad pašvaldības pārņem "LDz" piegulošās teritorijas, lai tur izveidotu autostāvvietas, velo novietnes un labiekārtotu vidi.
Pilnvērtīgam mobilitātes punktam, kura centrā atrodas dzelzceļa stacija vai pieturas punkts, jāietver arī ērti un integrēti dažādu transporta veidu savienojumi, lai pēc iespējas mazinātu nepieciešamību izmantot personiskos transporta līdzekļus, apmeklējot lielos apdzīvotos centrus, jo sevišķi – Rīgu.
Palielina ātruma iespējas
Lai arī jaunie elektrovilcieni ražoti ekspluatēšanai jau esošajā dzelzceļa infrastruktūrā, "LDz" paralēli pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektam realizējot arī citus, ne mazāk nozīmīgus projektus, kas uzlabošot vilcienu kustības ātrumu un drošības līmeni.
Piemēram, lai vilcienam samazinātu ceļā pavadāmo laiku starp gala stacijām un paaugstinātu satiksmes drošības līmeni uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, līdz 2023. gada beigām būšot realizēts arī projekts vilcienu kustības ātruma palielināšanai. Tā ietvaros veic būtiskus sliežu ceļa modernizācijas darbus posmos no Lielvārdes līdz Skrīveriem un no Rīgas līdz Jelgavai.
Dzelzceļa līnijās kopumā modernizēs dzelzceļa infrastruktūru vairāk nekā 100 kilometru garumā, aprīkojot dzelzceļa pārbrauktuves ar jaunām pārbrauktuvju signalizācijas sistēmām un automātiskajām barjerām, pārbūvējot dzelzceļa līkņu ģeometriju un elektrokontakttīklus, kā arī veicot citus darbus, lai noteiktās vietās nodrošinātu vilcienu kustības ātrumu līdz 140 km/h.
