Šovasar Somijas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka gada laikā Helsinkos satiksmes negadījumos nav gājis bojā neviens cilvēks.
Tomēr ironiskā kārtā jau pēc mēneša situācija bija mainījusies, un pilsētā bija notikušas veselas četras avārijas ar letālu iznākumu.
Somi gan to uzskata drīzāk par liktenīgu apstākļu pavērsienu, jo par drošību uz ceļiem Helsinkos tiek gādāts rūpīgi, turklāt arī sabiedrībā izveidojušies ieradumi, kas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem, piedaloties ceļu satiksmē, ļauj sajusties droši.
Helsinku pilsētvides satiksmes nodaļa par vienu no galvenajiem cēloņiem satiksmes drošības uzlabošanā uzskata konsekventi samazināto atļauto braukšanas ātrumu: jau vairāk nekā pusē Helsinku ielu atļautais ātrums ir 30 km/h. Arī tehnoloģiju attīstība satiksmi ir darījusi drošāku.
Vidēji gada laikā avārijās Helsinkos mirst 4–6 cilvēki. Savukārt visā Somijā bojā iet mazliet mazāk nekā četri cilvēki uz katru autosatiksmē nobraukto miljardu kilometru. Zinot, ka gadā vidēji Somijā tiek nobraukti mazliet zem 50 miljardiem kilometru, var aptuveni izrēķināt, ka vidēji tas ir 200 nonāvētu satiksmes dalībnieku. Uz ceļiem bojāgājušo cilvēku skaits pēdējo 25 gadu laikā gan ir samazinājies vairāk nekā uz pusi.
Kas sabojāja statistiku?
Helsinku policija uzskata: ja autovadītājs pārvietojas pilsētā, lietodams drošības jostu, ievēro ātruma ierobežojumus un nav lietojis alkoholu, risks aiziet bojā satiksmes negadījumā ir ļoti tuvs nullei. Šis apgalvojums paliek spēkā arī, ja sīkāk papēta vasaras izskaņā notikušās avārijas, kas pabojājušas Helsinku pēdējā gada nevainojamo satiksmes drošības statistiku. Vienā no avārijām, kura notika ātruma pārsniegšanas un reibuma dēļ, dzīvību zaudēja divi jaunieši. Tomēr daudz neaizsargātāki ir kājāmgājēji.
Statistika liecina, ka parasti apmēram puse satiksmē bojāgājušo ir tieši gājēji. Viens gājējs, kas zaudējis dzīvību, pakļūdams zem auto, papildina arī Helsinku vasaras izskaņas statistiku.
Visbeidzot bojāgājušo vidū bijis arī septiņdesmitgadīgs riteņbraucējs, kas miris pēc sadursmes ar astoņdesmitgadīgu riteņbraucēju. Abiem riteņbraucējiem bijušas gan ķiveres, gan arī pārējais obligātais drošības aprīkojums. Tomēr riteņbraucēji, tāpat kā motociklisti, satiksmes drošības riskus vētījot, avārijās ar bēdīgu iznākumu Somijā iekuļas ne retāk kā ātruma pārsniedzēji.
Uzaicina viesos amerikāņu eksperti
Jūlijā pēc Helsinku satiksmes un ielu plānošanas nodaļas vadītājas Rētas Putkonenas ielūguma pilsētā viesojās bijusī Ņujorkas satiksmes galvenā plānotāja Žanete Sadika-Hana un viņas kolēģis Sets Solomonovs. Sadika-Hana pirms 10 gadiem pārplānojusi Taimskvēru, slēdzot kustību automašīnām.
Pilsētplānotāja uzskata, ka scenārijs, pēc kāda notiek protesti pret jauninājumiem pilsētvidē, ir vienāds praktiski visur pasaulē: kad pilsētvide tiek mainīta, parasti piešķirot vairāk vietas gājējiem un riteņbraucējiem vai samazinot atļauto ātrumu, protestē gan autobraucēji, gan uzņēmumi. Protestētāji bieži pauž aizdomas, ka būs vairāk satiksmes sastrēgumu, cietīs gaisa kvalitāte, ja mašīnām nāksies gaidīt, satiksmes drošība tiks apdraudēta un pilsētvide kļūs neglītāka.