1925. gada 16. oktobrī. Pirms 100 gadiem meteorologi ziņoja, ka plāna sniega kārta pārklājusi visu Latviju, bet Latgalē un Ziemeļkurzemē sniegs sasnidzis pat 15–20 centimetru biezumā.

Reklāma

Koku lapas vēl nepaguva nobirt, kad vēstīja, ka Latgalē laucinieki jau braucot ragavās. Agra ziemas iestāšanās, slapja sniega puteņi, kurus pavadīja pa kādam pērkona negaisam, 1925. gada rudenī bija vērojama visā Eiropas austrumdaļā – tāpat citviet Baltijas valstīs, Polijā un Padomju Krievijā. Latvijā oktobra nogalē temperatūra svārstījās ap nulli, brīžiem paslīdot zem tās. Baltijas jūras piekrastē plosījās spēcīgas vētras, kas nodarīja postījumus Liepājas apkaimē. Pilsētnieku vairums vēl nebija sarūpējuši malkas krājumus ziemai un sala. Skanēji brīdinājumi par gripas epidēmijas briesmām.

Tādi laika apstākļi izrādījās katastrofa lauciniekiem, jo jau rudens sākums bija slapjš un lietains, kamdēļ kartupeļi pilnībā vēl nebija norakti un arī bietes vēl nebija novāktas. To nācās darīt slapjdraņķa apstākļos. Sasniga un sapuva pļavās palikušais, bet šķūņos vēl nesavestais vasaras beigu siens, kas īpaši Vidzemē radīja lopbarības problēmas. Pa pusei nenovākta palika linu raža un pat vasaras labība. Apsala nenolasītie āboli. Finanšu ministrs Jānis Blumbergs dažas dienas vēlāk preses pārstāvjiem atzina: "Pēdējās dienās uznākušais sals, kas dažās vietās sniedzas līdz mīnuss septiņiem grādiem, pilnīgi pārtraucis lauku darbus. Zeme stipri sasalusi. Liela daļa saimniecību, it sevišķi Vidzemē un Latgalē, ar sakņu novākšanu nebija pusceļā. Nenovāktie lauki tagad sasaluši un lauksaimnieki cieš lielus zaudējumus. Ļoti bēdīgi stāv ar lauku uzaršanu un sagatavošanu pavasara sējai. Pastāvīgi lietainais laiks un pārmērīgi slapjā zeme aršanu aizkavējusi. Ziemāju sējumu stāvoklis viscaur neapmierinošs. Sējumi izdarīti pārāk vēlu, nav iesakņojušies. 

Vidzemē un Latgalē daudzas saimniecības slapjuma dēļ nemaz nav varējušas rudzus iesēt. 

Stāvokli vēl pasliktina zemās labības cenas. Labības tirgū ārkārtīgs klusums, un pircēju nav gandrīz nemaz. Arī labības kvalitāte ir ļoti zema, sevišķi vasarājiem. Graudi sīki, pelēki, bez krāsas un bez svara." Tikai mazliet labāks stāvoklis bija vien Zemgalē un Kurzemē.

Palīdzības jautājums gada nogalē tika cilāts valdībā un Saeimā, taču valsts līmenī atbalsts varēja izpausties vien kā neliela iepirkuma cenu celšana un aizdevumu atmaksas termiņu pagarināšana smagāk cietušajiem. Ar lielāko daļu zaudējumu zemniekiem bija jātiek galā pašiem.

"Jēkabpils Vēstnesis", 1925. gada 16. oktobrī

"Jēkabpils Vēstneša" vakarā 10. oktobrī viesojās Daugavpils Latviešu dramatiskais teātris ar Džeroma komēdiju "Miss Hobs". Šai komēdijai bez veikli attēlotiem komiskiem momentiem viscauri iet arī dziļāka satura doma – sievietes un vīrieša attiecības, kas viņai piedod jo lielāku vērtību. Daugavpilieši izrādi bij labi sagatavojuši un viņu trupa tālu paceļas pāri mūsu vietējiem diletantiem. Ir cerības, ka teātra viesošanos Jēkabpilī uz priekšu varēs padarīt par sistemātisku, kāpēc arī trupas atsevišķu dalībnieku novērtēšanu atstāsim turpmākām dienām.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu