Romija Felka: Ir svarīgi rūpīgi pārdomāt nozieguma sižetu

Izdevniecība "Latvijas Mediji" laidusi klajā vācu rakstnieces Romijas Felkas (Romy Fölck) detektīvromānu “Sprostā”. Piedāvājam sarunu ar rakstnieci.

"Tā ir veiksme," saka Romija Felka par gleznaino māju, ko viņa ir atradusi savā adoptētajā mājā. Rakstniece no Leipcigas ir pārcēlusies uz Hamburgas vārtiem: uz pasakaino Elbmārša idilli. Uz dambja ganās aitas un, pateicoties biežajam lietum, visapkārt plešas elu aizraujošs zaļums. Netīrs laiks? Romijai Felkai tas ir ideāls noskaņojums tumšu ainu rakstīšanai. Pļāpājot ar kaimiņu – augļkopju ģimeni –, viņa ieguva precīzas atziņas savam jaunajam kriminālromānam – un sajūtu, ka Elbmārša atrodas brīnišķīgās rokās.

Jūs esat dzimusi Meisenā, Saksijā, studējusi jurisprudenci Drēzdenē, tagad atradusi savas mājas netālu no Hamburgas – precīzāk, Elbmāršā. Kā jūs nonācāt šajā gleznainajā vietā?

Es pārcēlos uz ziemeļiem mīlestības dēļ. Mēs ar vīru atradām idillisku īpašumu savai mājai Elbmāršā. Veiksmes stāsts!

Kas jums vislabāk patīk Elbmāršas ainavās un cilvēkos?

Man patīk lēzenā zeme pie Elbas ar tās aizsprostiem, salmu jumtu mājām un visdažādāko šķirņu putniem. Kā arī ziemeļvalstu dialekts ir manai sirdij īpaši tuvs, lai gan sākumā pagāja kāds laiks, lai es spētu pateikt: "Moin moin."

Agrākajos romānos tā bija Drēzdene, tagad Deichgrabena: pilsētas ar īpašu atmosfēru vienmēr ir īpaši spilgti atainotas jūsu kriminālromānos. Kas jūs iedvesmo?

Pirmā ideja par kriminālromānu man radās manā dzimtajā pilsētā Drēzdenē. Bet, kad es pārcēlos uz Elbmāršu, man uzreiz bija skaidrs, ka mana jaunā romāna darbība norisināsies šeit. Mani pārsteidza un iedvesmoja šī ainava!

Kas padara Elbmāršu par perfektu vietu romānam?

Rudens drūmais laiks purvā ar rudens vētrām, miglu un lietu – tie bija ideāli laikapstākļi noziegumam, kuru aprakstu romānā. Turklāt es gribēju izjaukt ciema idilli. Cilvēkiem, kuri viens otru pazīst jau gadiem ilgi, būtu jātur vienam otru aizdomās. Ļaunums esot slēpies starp mājām ar salmu jumtu. Brīnišķīgs pamats kriminālseriālam.

Kurā vietā jūs labprātāk rakstāt savus romānus? Kādai atmosfērai ir pozitīva ietekme uzjūsu radošumu?

Es rakstu pie ēdamistabas galda viesistabā, dārzā, kafejnīcā vai pat dažreiz gultā. Man ir nepieciešama fiziski ērta vide, lai rakstītu, tad manas domas plūst raitāk.

No jūsu pieredzes – kas vislabāk darbojas rakstīšanas laikā: precīza plānošana vai ātra rakstīšana?

Es paļaujos uz labu plānošanu. 

Man ir svarīgi rūpīgi pārdomāt nozieguma sižetu no sākuma līdz beigām. 

Pirms rakstīšanas sākuma tiek noteikti nozīmīgākie varoņi, virzieni un pagriezieni. Bet pat pēc rūpīgas plānošanas rakstīšanas procesā joprojām parādās neplānotas (labas) idejas, kuras es iekļauju romānā. Bet tad tās gan vairs nevar fundamentāli mainīt sižeta līkni.

Romijas Felkas (Romy Fölck) detektīvromānu “Sprostā”.

Foto: Publicitātes

Pēc mātes ieteikuma jūs studējāt jurisprudenci. Taču kā izvērtās tas, ka  kļuvāt par pilna laika rakstnieci?

Es vienmēr esmu gribējusi rakstīt. Tomēr man bija skaidrs, ka šis sapnis nenotiks vienas nakts laikā. Tāpēc es mācījos un meklēju darbu biznesā. Kad mans bijušais darba devējs 2012. gadā slēdza biroju un man bija jāpārceļas kopā ar uzņēmumu uz citu pilsētu, es aizgāju no darba un pārcēlos uz ziemeļiem. Kopš tā laika esmu ārštata rakstniece, esmu ļoti priecīga par šo lēmumu.

Jūsu svarīgākie padomi citiem rakstīšanas entuziastiem, kuri arī vēlas izmēģināt savu veiksmi?

Ļoti svarīgi nepadodies, ja lietas nesokas tik labi, cik sākumā likās. Neuztveriet kritiku kā apvainojumu, bet gan kā palīdzību. Jāseko izdevēja padomiem un norādījumiem.

Šajā kriminālromānu sērijā darbojas ļoti īpašs izmeklēšanas duets. Kā šie pretstati spēj sadarboties?

Frīda Paulsena ir trīsdesmit gadus veca un studē Policijas akadēmijā. Bjarne Hāverkorns, slepkavību detektīvs, gatavojas doties pensijā. Abu vecuma starpība ir gandrīz 30 gadu, kas pats par sevi rada kontrastus. Taču, no otras puses, tas piedāvā arī iespēju abiem strādāt kopā: Frīdas jaunības ambīcijas un Hāverkorna dzīves un profesionālā pieredze ir lieliska kombinācija.

Frīdai vairākkārt ir jāpierāda sevi. Kas ir lielākais izaicinājums?

Galvenais, viņai ir jāpārvar bērnības trauma un jāsastopas ar saviem vecajiem spokiem. 

Viņai ir jāglābj arī vecāku augļu dārzs, lai gan nav pieredzes augļkopībā. Arī jāizlemj, vai viņa vēlas zaudēt mantojumu vai cīnīties.

Izmeklēšanas laikā Bjarnem un Frīdai ir jāatrisina ne tikai pašreizējā lieta, bet arī kāda lieta no tālas pagātnes. Kas jūs interesē saistībā ar šīm iesaldētajām lietām?

Neatrisinātas slepkavības vai gadiem pazuduši cilvēki mani vienmēr ir fascinējuši. Šādi gadījumi mani motivē, rakstot kriminālromānus. Tāpēc šajā sērijā atkārtoti tiks aplūkotas iesaldētās lietas.

Jūsu darba rutīna ietver rūpīgu izpēti. Kādi bija jūsu svarīgākie un interesantākie informācijas avoti saistībā ar romānu “Sprostā”?

Protams, es runāju ar dažādiem policistiem. Taču tikšanās ar manu kaimiņu augļkopēju, kurš daudz stāstīja par savu darbu un dzīvi purvā, ir bijis īpaši aizraujoši.

Jūs sevi raksturojat kā bailīgu kaķi. Kāpēc tā?

Protams, es nebaidos iziet pa durvīm. Bet es vienmēr un visur domāju: "Kas būtu, ja..." Manā prātā uzreiz rodas priekšstats par plastmasas maisiņu, kas karājas kokā skrienot, kamēr citi nevērīgi turpina. Tāpēc es skrienu pa dienu, nevis tumsā pa purvu. Mana iztēle mani neliktu mierā.

Dzīvojot šeit, jums ir iekopts pašai savs dārzs, kurā aug ļoti daudz dažādu augļu koku un dārzeņu. Vai jums ir kāds iemīļots ēdiens, ko patīk pasniegt saviem viesiem?

Man patīk gatavot un cept no svaigām sastāvdaļām. Šeit lauksaimniecības veikalos ir liela to izvēle. Neatkarīgi no tā, vai tie ir svaigi salāti vai makaroni, sulīgi steiki vai ābolu pīrāgs, mani viesi nekad nedodas mājās izsalkuši.