Airēšana kopā ar krokodiliem

Austrālijā notiek diskusijas, vai ļaut olimpisko spēļu airēšanas sacensības rīkot upē, kurā mīt krokodili?

Lai arī līdz 2032. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Austrālijas pilsētā Brisbenā vēl jāgaida septiņi gadi, jau šobrīd tur notiek aktīvs darbs pie sacensību norises vietu izvēles. Viena no šīm izvēlēm raisījusi plašas diskusijas ne tikai spēļu norises valstī, bet ieguvusi arī starptautisku skanējumu ārzemju medijos.

Stāsts ir par airēšanas sacensībām, kuras piedāvāts rīkot caur Rokhemptonas pilsētu cauri plūstošajā Ficrojas upē, kas cita starpā ir dabiska mītnes vieta krokodiliem. Kā pirmā ar šādu ideju klajā nāca vietējā airēšanas kluba vadītāja Sāra Bleka, bet to atbalstīja arī Kvīnslendas štata valdība, paziņojot, ka pēc septiņiem gadiem Rokhemptonā notiks olimpiskās sacīkstes kanoe, smaiļošanā un akadēmiskajā airēšanā. Rīkotāji uzsver, ka, lai arī izraudzītā norises vieta atrodas teju 650 kilometru attālumā no spēļu galvenās norises vietas Brisbenas, tas nebūs šķērslis. Ieguvumi būšot lielāki, vispirms jau finansiālais pienesums šim citādi gana nomaļajam Austrālijas nostūrim. Atklāts gan paliek jautājums – kā būs ar sportistu drošību? Ficrojas upe ietek Koraļļu jūrā, tās lejtecē ir sālsūdens, bet virs dambja attiecīgi saldūdens. Krokodiliem tā ir dabiska mītnes vieta. Pašā Rokhemptonā reptiļu skaits gan nav pārāk liels – tikai aptuveni 0,2 īpatņi uz kilometru garu posmu, taču viņi tur ir un, kā jau šādi dzīvnieki, ļoti neprognozējami. Sāra Bleka gan norāda, ka airētāji ļoti labi spējot ar ūdeņu saimniekiem sadzīvot. "Mēs visu gadu uzraugām krokodilu uzvedību, sadarbojoties ar vietējiem vides dienestiem. Tas ir pārvaldīts risks, un mūsu sporta veids zina, kā ar to tikt galā," saka Ficrojas airēšanas kluba vadītāja. Šo ideju atbalstījusi arī Austrālijas airēšanas federācijas vadītāja Sāra Kuka, taču airēšanai kopā ar krokodiliem ir arī pretinieki. "Tas ir kā sēdēt uz asa mieta. Ja airē ar tik trauslu laivu, kāda ir kanoe, mazākā saskare ar krokodilu nozīmētu airētāja iegāšanos ūdenī. Tas nav izdomāts risks, bet realitāte," uzskata vietējais airētājs Endrū Millers. Par bīstamību liecina arī brīdinājuma zīmes upes krastos. Bažas paudis arī Kvīnslendas Universitātes profesors Kreigs Frenklins, kura pārraudzībā ir mācību iestādes īstenotā krokodilu monitoringa programma. Tas, ka pēdējos gados Rokhemptonā neviens cilvēks neesot cietis no krokodilu uzbrukuma, nenozīmējot, ka briesmas nepastāv. 

"Risks nav nulle, bet, kā zināms, olimpisko spēļu drošības protokols kļūdas nepieļauj, Austrālijā neviena upe vai ūdenskrātuve nekad nav par 100% droša," 

uzskata Frenklins.

Pretēji viedokļi izskan arī sabiedrībā. Piemēram, vides aktīvisti ir pret šādu ieceri, jo izskanējusi informācija, ka vietējiem reindžeriem būs uzdevums 20 kilometru posmā no upes aizvākt visus lielos un bīstamos krokodilus. Tāpat Ficrojas upē mītot lielas bridējputnu kolonijas, kuru dabiskā dzīvotne arī tikšot apdraudēta. Savukārt citi norāda – lai jau sacensības tur notiekot, galu galā krokodila parādīšanās sportistiem var kalpot arī kā dabiska dopinga deva rezultāta uzlabošanā.

Gadījumā, ja Ficrojas upe ar tās iemītniekiem tomēr izrādīsies nedroša olimpiešiem, tiekot apsvērts arī plāns B, piemēram, airēšanas sacensības rīkot Penritas pilsētiņā, kur medaļas tika dalītas jau 2000. gada Sidnejas olimpiskajās spēlēs, tāpat interesi izrādījušas arī vairākas citas pašvaldības, jo olimpisko spēļu pasākuma uzņemšana nozīmētu lielas investīcijas to infrastruktūrā.