2022. gadā valdīja uzskats, ka Ukrainā norisošais ir kārtējā ierakumu karadarbība, lielā mērā kopējot Pirmo un Otro pasaules karu.
2025. gadā kļuvis pilnīgi skaidrs, ka mūsdienu militārais konflikts Eiropā maz līdzinās 20. gadsimta kariem. Sakāmvārdu "ģenerāļi vienmēr gatavojas iepriekšējam karam" vairāk nekā jebkad raksturo brīdinoša pieskaņa.
Jēdziens "kaujas saskarsmes līnija" devalvējies
Kad agros 2023. gada rītos karavīri, izmantojot vispārpieņemtās militārās doktrīnas un ieročus, metru pēc metra pārvarēja pretinieka līnijas, debesīs pēkšņi parādījās droni, uzsākot diktēt visas kauju arhitektūras mērogu un transformāciju.
Daudzas agrākās doktrīnas, instrukcijas un reglamentus attiecībā uz to, kā jānorisinās kaujai, varēja izsviest.
Ukrainas kara gaitā cīņas laukā pielietotās taktikas mainījušās vismaz trīs reizes. 2022. un 2023. gadā kara karalienes bija bruņotā tehnika un smagā artilērija. Sākotnēji tipveida uzbrukums izskatījās šādi: vispirms spārnoto raķešu trieciens pa vadības centriem un pretgaisa aizsardzības (PGA) sistēmām, pēc tam izvirzās triecienspēki un viss pārējais. Tagad parādījies jauns ešelons, kas dodas pa priekšu pat raķešu triecienam – BPLA. Piemēram, dronu spiets, kas koncentrējies 5–7 km augstumā, var sākt izdarīt triecienus pa vienu punktu, dezorientējot PGA – šo taktiku pielietojusi arī Irāna.
Viens no galvenajiem bijušā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieka Valērija Zalužnija secinājumiem: tāds karš, kas paredz kareivju dzīvību apmaiņu pret taktiskajiem panākumiem, vairāk nav efektīvs. Turpmāk cilvēks arvien vairāk pārvērtīsies par resursu, ko vajag novērtēt augstu. Krievijas "tvaika veltnis" nestrādā – sistēma, ko 15. gs. izveidoja cars Ivans III, piedzīvoja krahu cīņās pie Bahmutas, Solidaras un Avdejevkas. Tik augstu cenu maksāt par nelieliem panākumiem frontē kļūst bezjēdzīgi
2024. gadā straujais tehnoloģiskais progress noveda pie situācijas, kad droni padarīja riskantu jebkuras tehnikas, uguns ieroču un rezervju atrašanos ne tikai priekšējās līnijās, bet arī operatīvajā dziļumā. Izlūkošanas BPLA, kas noraida datus reālā laika režīmā, apkalpojot artilērijas uguni, cīņu laukus padarīja pilnīgi caurspīdīgus. Parādījušās neierobežotas iespējas izdarīt augstas precizitātes triecienus taktiskajā līmenī.
Vairs nav iedomājams ne koncentrēt spēkus triecienam, ne tos sviest kaujā, jo viss momentāni tiek atklāts, rezervēm vēl tikai pietuvojoties koncentrēšanās līnijām. Šīs kolonnas uzreiz nonāk tēmēkļos – un visa operācija pārvēršas par karaspēka sagrāvi.
Jēdziens "kaujas saskarsmes līnija" pilnībā zaudējis savu nozīmi – abās pusēs izveidojas nepārtrauktas nāves zona, kas pastāvīgi paplašinās. 2023. gadā tā bija frontes līnija un tuvākā aizmugure, bet 2024. gadā nāves zona iestiepās jau 15–20 km dziļumā. Atrašanās šajā teritorijā jebkuram tehnikas veidam un karavīriem ārkārtīgi bīstama. Šī ir izdzīvošanas spēle, mazie BPLA iznīcina visu. Rezultātā karš iesoļojis stagnācijas stadijā.