Aizsardzības līnija. Kāds ir modernais 21. gadsimta karš

2022. gadā valdīja uzskats, ka Ukrainā norisošais ir kārtējā ierakumu karadarbība, lielā mērā kopējot Pirmo un Otro pasaules karu.

2025. gadā kļuvis pilnīgi skaidrs, ka mūsdienu militārais konflikts Eiropā maz līdzinās 20. gadsimta kariem. Sakāmvārdu "ģenerāļi vienmēr gatavojas iepriekšējam karam" vairāk nekā jebkad raksturo brīdinoša pieskaņa.

Jēdziens "kaujas saskarsmes līnija" devalvējies

Kad agros 2023. gada rītos karavīri, izmantojot vispārpieņemtās militārās doktrīnas un ieročus, metru pēc metra pārvarēja pretinieka līnijas, debesīs pēkšņi parādījās droni, uzsākot diktēt visas kauju arhitektūras mērogu un transformāciju. 

Daudzas agrākās doktrīnas, instrukcijas un reglamentus attiecībā uz to, kā jānorisinās kaujai, varēja izsviest.

Ukrainas kara gaitā cīņas laukā pielietotās taktikas mainījušās vismaz trīs reizes. 2022. un 2023. gadā kara karalienes bija bruņotā tehnika un smagā artilērija. Sākotnēji tipveida uzbrukums izskatījās šādi: vispirms spārnoto raķešu trieciens pa vadības centriem un pretgaisa aizsardzības (PGA) sistēmām, pēc tam izvirzās triecienspēki un viss pārējais. Tagad parādījies jauns ešelons, kas dodas pa priekšu pat raķešu triecienam – BPLA. Piemēram, dronu spiets, kas koncentrējies 5–7 km augstumā, var sākt izdarīt triecienus pa vienu punktu, dezorientējot PGA – šo taktiku pielietojusi arī Irāna.

Viens no galvenajiem bijušā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieka Valērija Zalužnija secinājumiem: tāds karš, kas paredz kareivju dzīvību apmaiņu pret taktiskajiem panākumiem, vairāk nav efektīvs. Turpmāk cilvēks arvien vairāk pārvērtīsies par resursu, ko vajag novērtēt augstu. Krievijas "tvaika veltnis" nestrādā – sistēma, ko 15. gs. izveidoja cars Ivans III, piedzīvoja krahu cīņās pie Bahmutas, Solidaras un Avdejevkas. Tik augstu cenu maksāt par nelieliem panākumiem frontē kļūst bezjēdzīgi

2024. gadā straujais tehnoloģiskais progress noveda pie situācijas, kad droni padarīja riskantu jebkuras tehnikas, uguns ieroču un rezervju atrašanos ne tikai priekšējās līnijās, bet arī operatīvajā dziļumā. Izlūkošanas BPLA, kas noraida datus reālā laika režīmā, apkalpojot artilērijas uguni, cīņu laukus padarīja pilnīgi caurspīdīgus. Parādījušās neierobežotas iespējas izdarīt augstas precizitātes triecienus taktiskajā līmenī.

Vairs nav iedomājams ne koncentrēt spēkus triecienam, ne tos sviest kaujā, jo viss momentāni tiek atklāts, rezervēm vēl tikai pietuvojoties koncentrēšanās līnijām. Šīs kolonnas uzreiz nonāk tēmēkļos – un visa operācija pārvēršas par karaspēka sagrāvi.

Jēdziens "kaujas saskarsmes līnija" pilnībā zaudējis savu nozīmi – abās pusēs izveidojas nepārtrauktas nāves zona, kas pastāvīgi paplašinās. 2023. gadā tā bija frontes līnija un tuvākā aizmugure, bet 2024. gadā nāves zona iestiepās jau 15–20 km dziļumā. Atrašanās šajā teritorijā jebkuram tehnikas veidam un karavīriem ārkārtīgi bīstama. Šī ir izdzīvošanas spēle, mazie BPLA iznīcina visu. Rezultātā karš iesoļojis stagnācijas stadijā.

Kopš 2024. gada pavasara kājnieki līdz ar tankiem kaujas laukā krasi zaudējuši savu tradicionālo nozīmi, pārvēršoties par dronu operatoru medījumu. 

Karavīriem izdodas izdzīvot, vienīgi ierokoties bedrē vai iekārtojoties zemnīcā. Un jau parādījušies BPLA, kas spējīgi "izrēķināties" ar blindāžām. Līdz ar to paša cilvēka atrašanās cīņu laukā kļuvusi par diskusiju objektu.

Patlaban pie BPLA apvienošanas ar mākslīgo intelektu strādā amerikāņi, vācieši, angļi, izraēlieši. Šībrīža situācijā, atbildot uz kardinālo jautājumu "Ko cilvēks vispār dara cīņas laukā?", nekas cits neatliek, kā sevi deduktīvā kārtā mierināt ar domu, ka kājnieki tomēr ir pats galvenais: droni nav spējīgi ieņemt teritorijas, tāpēc kareivjiem tikai jārok, jārok un jārok.

Ukraina aktīvi izstrādā un cenšas ieviest daudzveidīgas zemes BPLA sistēmas. Šie aparāti būs savdabīgi bruņurupuči nindzjas: ļoti ātri skrienoši un no visām šķirbām laukā lienoši, iekļūstot dažnedažādās alās un ierakumos, lai pretinieka kareivjus iznīcinātu arī tur. Šīs miniatūrās kustīgās nāves mašīnītes būs iespējams tiražēt milzīgos daudzumos. Tādējādi cilvēks jau līdzināsies tankam, arīdzan pārtopot par milzīgu un bezpalīdzīgu mērķi.

Lētuma, drošuma un vienkāršuma priekšrocības

Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, desmitiem gadu pazīstamie bruņojuma veidi, kuri noteikuši kara raksturu, iesoļo vēsturē. Tas, kas bija spēks vakar, šodien tāds vairs nav. Ticat vai ne, apgalvo ģenerālis Zalužnijs, ja jums ir tanku un helikopteru kontrakti tuvākajiem desmit gadiem vai arī plānojat tādus parakstīt, jāņem vērā – kara raksturs būtiski izmainījies.

Bruņotā tehnika, kas kopš 1915. gada bija uzbrukuma operāciju pamats, kļūst neaizsargāta BPLA priekšā, tās izmantošana arī citos kaujas veidos kļuvusi neefektīva. Šodien viena tanka iznīcināšanai nepieciešami 5–6 droni, kas apliecina lētuma, drošuma un vienkāršības priekšrocības.

Tomēr tankus pilnībā norakstīt pāragri. Būtībā tie ir bruņoti kustīgi objekti, kas sevī apvieno uguns spēku, dinamiku un aizsardzību. 

Tagad šajā definīcijā visdrīzāk tiks iekļauta vēl viena komponente. Savienojumā ar reaktīvajām un uzkarināmajām bruņām un aktīvo aizsardzību tanks varbūt drīz pārvērtīsies par jaudīgu elektroniskās aizsardzības kompleksu. Šai bruņumašīnai, kuras jauda ir 1200–1500 zirgspēku, nav grūtību radīt elektromagnētisko impulsu.

Pretgaisa aizsardzība piedzīvo teju lielākās transformācijas. Milzu daudzuma mazu un lētu BPLA parādīšanās padarījusi ekonomiski nemērķtiecīgu superdārgu raķešu pielietošanu PGA sistēmās. Šī ir milzu problēma, ko radījusi visu pretgaisa aizsardzības sistēmu fokusēšana vienīgi uz pretdarbību kara lidmašīnām. Kā strādāt ar droniem, PGA personāls nezina un priekš tā tam nav piemērotu instrumentu.

Karu izmainījušo iemeslu virknes augšdaļā ierindojama arī ļoti straujā elektroniskās karadarbības (EKD) attīstība. Tai pateicoties, izdodas nivelēt Zemes pavadoņu, radio un GPS tehnoloģijas. Strauji krītas vadāmo lādiņu spējas izdarīt augstas precizitātes triecienus operatīvajā līmenī, arvien vairāk tiek apšaubīta dārgu raķešu efektivitāte.

EKD šobrīd izvirza jautājumus par centriska kara integrētā tīkla koncepciju, kas vizuāli fokusējas uz planšetdatora. Tā ekrānā leitnants redz visu, kontrolē ikvienu kareivi un izsauc aviāciju reālā laika režīmā. Tomēr tas notiek gadījumā, ja EKD planšeti neapslāpē – ko gan kaujas laukā var izdarīt rota, kas pazaudējusi sakarus ar komandieri?

"Gaisa telpa virs kaujas lauka kļuvusi pilotējamai aviācijai nepieejama," komentē Zalužnijs. "To nepieciešams modernizēt un palielināt tās iespējas veikt izlūkošanu, un izdarīt triecienus no pilnīgi citiem attālumiem."

"Aviācija tādā veidā, kādā tā šodien eksistē, diez vai spējīga būt aktīva," piebilst Ukrainas Bruņoto spēku rezerves pulkvedis Sergejs Grabskis. "Nedaudz pafantazēsim un pieņemsim, ka aviācija izmantos ballistisko raķešu tehnoloģijas, proti, izejot kosmosa telpā un kļūstot nesasniedzama triecieniem, tā spēs milzīgā ātrumā uzbrukt objektam, kas atrodas tūkstošiem kilometru attālumā no saskarsmes līnijas. Retorisks jautājums – vai Ukrainai ir šādas iespējas? Šodien par to runāt pāragri, tomēr attiecībā uz tām tehnoloģijām, ko valsts patlaban izstrādā, izmantojot Rietumu sabiedroto zinātniski tehnisko potenciālu, es atbildu "jā"," saka Grabskis.

Krievijas Melnās jūras floti, kurai bija absolūts pārākums, mazie droni iedzina ostās.

To daļēji nācās izvest pat no Novorosijskas, jo ukraiņu triecieni draudēja nobloķēt arī šo Krievijas lielāko tirdzniecības ostu Melnajā jūrā. Lai arī kara flote šeit jutās relatīvā drošībā, tomēr pats tās atrašanās Novorosijskā fakts padarīja ostu mazāk noderīgu eksportam. Tika pat spriests, vai jūras BPLA dēļ kuģus nepārvietot uz Očamčiras līci Abhāzijā, tur veidojot Krievijas jūras kara flotes bāzēšanās punktu. Savdabīgi, ka Ukraina – valsts bez flotes – iedzinusi Krievijas floti stūrī.

Budžeta pārvirzīšana brigādes ģenerāļiem

Cik ļoti pierasts, ka faktiski pastnieku lomas pildoši cilvēki braukā un pieved klāt uz vietas militārpersonām papīra pavadzīmes un pavēles; blakusefekts – daudz ko nav iespējams pārbaudīt. Risinājums, kas kardināli uzlaboja Ukrainas armijas pozīcijas, bija tas, ka kopā ar birokrātu rokām tika "nogriezts" budžets augstām militārpersonām, nododot to izmantošanai uz vietām.

Sākotnēji pašas brigādes sadalīja ceturtdaļu budžeta. Tika nodota nauda, lai tās pašas varētu ļoti ātri, un no dažādiem ražotājiem pirkt tieši to, kas vajadzīgs – veļu, formu, EKD līdzekļus, dronus, izvēloties tos, kas tikko modernizēti, kam jauna frekvence, kuri labāk vadāmi. Pēc tam šādā veidā jau varēja rīkoties ar 2/3, vēlāk 3/4 budžeta.

Pats apstāklis, ka vajadzīgo iegādājas brigādes ģenerālis, kurš atbild par noteiktu frontes posmu, nozīmē augstāku atbildības līmeni. Viņš saprot – ja kaut ko nenopirku, tātad kādu nogalināja. Ja nopirku kaut ko nepareizi, tātad būs noteikti zaudējumi. Ukraina izveidoja tirdzniecības megaplatformu – ko līdzīgu "Amazon", vienīgi militārpersonām domātu.

"Krievijas militārā ekonomika tika vertikāli strukturēta. To pārkārtot, lai sasniegtu daudz augstāku un efektīvāku līmeni, izskatās neiespējami," 

komentē rezerves pulkvedis Sergejs Grabskis. "Tāpēc mēs redzam tankus, artilērijas iekārtas, ballistiskās raķetes, kas lido uz Ukrainu – tās mums nes bēdas un ciešanas, tomēr tie nav instrumenti, kas spētu salauzt Ukrainu."

Lai arī skan banāli, runa ir arī par to, cik reaģētspējīgs ir politiskais režīms, kas izveidojies konkrētā teritorijā. Diez vai par elastīgu var saukt Kremļa politisko vertikāli, kur teju visi gaida, ko sacīs priekšniecība.

Radio, kas aprīkots ar saules baterijām.

Foto: Shutterstock

Vaicā lasītāji. Svarīgākās lietas?

Kāpēc lietuvieši nenotrieca nesen no Baltkrievijas ielidojušo dronu?

Atis Klimovičs: To viņi nevarēja izdarīt, jo Lietuvas bruņotajiem spēkiem nav atbilstošu ieroču. Tādēļ nav pārsteidzoši, ka uzreiz pēc tam, kad šis lētais drons – "māneklis" ar pavisam minimālu sprāgstvielas daudzumu ielidoja Lietuvas gaisa telpā un nokrita militārā poligona teritorijā, lietuvieši vērsās pēc atbalsta pie NATO partneriem. Šādu gaisa objektu nepieciešams pamanīt un identificēt, taču Lietuvas un arī Latvijas rīcībā nav atbilstošu tā saucamo zemā horizonta radaru, ar kuru palīdzību to varētu izdarīt. Pareizā secība šādos gadījumos ir trīs sekojošu darbību veikšana: lidojošā objekta identificēšana, tam seko drona pavadīšana, kuras laikā nosaka tā veidu un kustības virzienu, visbeidzot jāveic trešā darbība – objekta iznīcināšana.

Kādas ir trīs svarīgākās lietas, kam kara gadījumā jābūt gataviem Latvijas iedzīvotājiem?

Atis Klimovičs: Apdomāt, kā šādā situācijā būs iespējams saņemt informāciju. Noteikti vajadzīgs labs radioaparāts. Varētu ieteikt civili militārajā veikalā nopērkamo radio, kas aprīkots ar saules baterijām, turklāt to iespējams uzlādēt, arī griežot ar roku. Informācija saņemšanai paaugstinātas krīzes jeb kara situācijā ir sevišķi būtiska.

Otrais – jābūt gataviem evakuēties no apdraudētiem rajoniem. Jāatceras, ka civilie iedzīvotāji, kas nevēlas evakuēties, var būtiski ierobežot mūsu karavīru darbību un arī pakļauj sevi nopietnām briesmām.

Trešais – rūpīgi jāiepazīstas ar ieteikumiem par to, kā rīkoties šādā situācijā. Būtiski – to visu nepieciešams uztvert ļoti nopietni, lai, iestājoties šādiem apstākļiem, zinātu, kā rīkoties.

Vai FPV droni ir bīstami arī mierīgajiem iedzīvotājiem?

Atis Klimovičs: Ļoti bīstami. Paraugāmies uz Hersonas pilsētu Ukrainas dienvidos. Tur katru dienu FPV drona uzbrukumā cieš kāds cilvēks. Šādā veidā krievu karavīri vienkārši izklaidējas – kā safari medībās.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Foto: AFP/Scanpix / Latvijas Mediji

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.