17.2 °C
ASV un NATO ir izstrādājušas un startējušas jauno Ukrainas bruņojuma apgādes mehānismu "Ukrainas prioritāro prasību saraksts" ("Prioritized Ukraine Requirements List") jeb PURL, kas paredz, ka alianses valstis brīvprātīgi un pēc atvieglotas shēmas ASV iegādājas ieročus, kurus pēc tam nodod Ukrainai, nedēļas sākumā paziņoja Ukrainas aizsardzības ministrs Deniss Šmihaļs.
Zināms, ka pirmā valsts, kas ukraiņu vajadzībām šādi par 500 miljoniem eiro pirks raķetes un rezerves daļas pretgaisa aizsardzības sistēmai "Patriot", būs Nīderlande. ASV vēstnieks NATO Metjū Vitekers aģentūrai "Reuters" apgalvoja, ka jaunā apgādes sistēma būs ļoti operatīva un Nīderlandes piemēram drīz sekošot vēl vairākas valstis. Iepriekš par divu "Patriot"pirkšanu no amerikāņiem pavēstīja Vācija. Tomēr ne visi alianses dalībnieki gatavi līdzdarboties PURL, uzskatot, ka iepirkšanās tikai ASV arsenālos ilgtermiņā nav labākais Eiropas drošībai.
Ieroču "lielveikals"
Par jauno sistēmu Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ASV prezidents Donalds Tramps un NATO ģenerālsekretārs Marks Rite vienojās jūlija vidū. Fonu iniciatīvai veidoja Krievijas uzlidojumu intensificēšanās Ukrainas pilsētām ar augošu civiliedzīvotāju upuru skaitu un Trampa briestošā neapmierinātība ar Kremļa saimnieka Vladimira Putina nekaunīgo, viltīgo un brutālo politiku, kas grāva ilūzijas, ka Maskava gatava patiesām miera sarunām.
Sākotnēji amatpersonas PURL mehānismu komentēja ļoti skopi. Tagad principā skaidrs, ka Ukraina sagatavo tai nepieciešamo militāro materiālu sarakstu un iesniedz NATO, kur to caurskata augstākā sabiedroto spēku virspavēlnieka Eiropā (SACEUR) štābs. Pēc tam dalībvalstis pēc brīvas izvēles iegādājas Ukrainai nepieciešamo un pēc jau pastāvošās sistēmas nogādā adresātam. Sarakstu pastāvīgi atjauno, un piegādēm tad jānotiek ik pēc divām trim nedēļām. Pēdējos mēnešos pie ukraiņu prioritātēm pastāvīgi min pretgaisa aizsardzības raķetes un pārtveršanas līdzekļus, kā arī artilērijas sistēmas un munīciju. Lēš, ka alianses valstis caur PURL varētu nodrošināt Ukrainu ar militārajiem materiāliem 10 miljardu dolāru vērtībā. "Tas ir sākuma punkts, bet mēs strādājam, lai sasniegtu ambiciozus mērķus. Mēs atbalstām ambīcijas. Mums ir nepieciešams tāds [ieroču] apjoms," mēneša sākumā aģentūrai "Reuters" sacīja kāda anonīma Eiropas amatpersona. Sistēmas pluss ir tas, ka NATO valstij Vašingtona gatava pārdot ieročus bez citādi nepieciešamās birokrātiskās procedūras, kur būtu jāņem vērā arī konkrēta bruņojuma uzkrājums amerikāņu noliktavās, vai tas ir pietiekams un vai ražotājam vispirms nav jāaizlāpa šie caurumi.
"Viņi ir viltīgi"
Kā potenciālie jaunā mehānisma atbalstītāji līdzās Nīderlandei un Vācijai minēta Lielbritānija, Somija, Dānija, Zviedrija, Norvēģija. Toties Francija, Itālija, Čehija, Ungārija, Slovākija ir atturīgas pret ASV ieroču iegādi. Pamatojums katrai varētu būt cits, tomēr Francijas un Itālijas gadījumā tiek aizrādīts, ka Eiropai pašai jāiegulda un jāattīsta sava bruņojuma rūpniecība un iespējas, nevis jāstimulē ASV ekonomika.
Cita lieta, ka vismaz šobrīd eiropiešiem pašiem nav tik universāla gaisa mērķu pārtvērēja kā "Patriot", ko piedāvāt Ukrainai. Tas pats attiecas uz vēl citām ieroču sistēmām.
Nīderlandiešu politiķi un komentētāji uzskata PURL mehānismu par ļoti noderīgu arī no Eiropas drošības viedokļa. "Nīderlande ir pirmā valsts, kura īstenos NATO un ASV ieroču darījumu, kas ietver amerikāņu pretgaisa aizsardzības līdzekļu iegādi Ukrainai. Šie ieroči ir ļoti vajadzīgi. Ukraina joprojām katru dienu cīnās, lai aizstāvētu sevi pret Krievijas agresiju, piemēram, plaša mēroga dronu uzbrukumiem. To darot, Ukraina cīnās arī par brīvību un drošību Eiropā," paziņojis valsts premjers Diks Shofs. Citi aizrāda, ka šis darījums ir veids, kā "pieturēt" untumaino Trampu un viņa vadīto valsti Eiropai, un to var uzskatīt par NATO ģenerālsekretāra Rites diplomātijas veiksmi.
Piektdien, 8. augustā, beigsies termiņš, ko Tramps izvirzīja Krievijai, piedraudot vērsties ar sankcijām pret tās naftas un dabasgāzes pircējiem visā pasaulē, ja nebūs nekādu pazīmju, ka Maskava gatavotos izbeigt karu Ukrainā un sākt runāt par mieru. Tādu pazīmju, protams, nav, un arī par Vašingtonas tālāko rīcību ir vien minējumi, taču šodien Maskavā gaida ierodamies Trampa īpašo sūtni Stīvu Vitkofu. Kad žurnālisti Trampam jautāja, kādu vēstījumu Vitkofs Maskavai aizvedīs, ASV prezidents atbildēja: "Noslēgt darījumu, kad cilvēki vairs netiek nogalināti." Nedz Kijivā, nedz Eiropas galvaspilsētās neviens netic, ka diplomāta misijai sekos kāds pozitīvs pavērsiens. Pagājušās nedēļas beigās arī pats Tramps to neslēpa. Viņš gan atkārtoja, ka gadījumā, ja Maskava nepiekritīs pamieram Ukrainā, sekos sankcijas, tomēr atzina: "Sankcijas būs, bet viņi, šķiet, diezgan labi prot tās apiet. Viņi ir viltīgi personāži, un viņi diezgan labi prot apiet sankcijas, tāpēc redzēsim, kas no tā iznāks." Apskatniekiem šobrīd svarīgāk šķiet, lai Tramps saglabātu apņēmību.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
