4 °C
Eiropas Savienībā turpinās diskusijas par Ukrainas labības un citu pārtikas produktu pieplūdumu Centrāleiropā un vairāku šī reģiona valstu lēmumu liegt Ukrainas produkcijas importu.
Eiropas Savienībā turpinās diskusijas par Ukrainas labības un citu pārtikas produktu pieplūdumu Centrāleiropā un vairāku šī reģiona valstu lēmumu liegt Ukrainas produkcijas importu.
Centrāleiropu pārplūdina Ukrainas produkcija
Par Eiropas "maizes klēti" dēvētā Ukraina kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma pērnā gada 24. februārī vairs nevar brīvi izmantot savas Melnās jūras ostas un ir spiesta lielu daļu savu graudu eksportēt. Tomēr daļa Ukrainas labības loģistikas problēmu dēļ ir uzkrājusies vairākās Centrāleiropas valstīs, kas ir pazeminājis vietējo lauksaimniecības produktu cenas. Piemēram, Polijā kviešu imports no Ukrainas pieauga no 2800 tonnām 2021. gadā līdz 500 000 tonnām 2022. gadā, vēsta izdevums "Politico". Reģionā notikuši pat lauksaimnieku protesti, kuru dēļ Polijā no amata bija spiests atkāpties lauksaimniecības ministrs.
Polija un Ungārija 15. aprīlī aizliedza labības un citu pārtikas produktu importu no Ukrainas, šo aizliegumu nosakot līdz 30. jūnijam. Abām valstīm vēlāk pievienojās arī Slovākija un Bulgārija. Varšavas un Kijivas sarunās abas valstis vienojās, ka no 21. aprīļa Polija ļaus Ukrainas lauksaimniecības produktu tranzītu savā teritorijā, tomēr šo produkciju nedrīkstēt pārdot Polijas tirgū. Arī Bulgārija, Slovākija un Ungārija paziņojušas, ka atļaus Ukrainas graudu tranzītu. Rumānija, kuru arī skāris Ukrainas lauksaimniecības produkcijas pieplūdums, paziņojusi, ka neaizliegs Ukrainas pārtikas produktu importu. Slovākija tikmēr pavēstījusi, ka Ukrainas produkcijā atrasts ES standartiem neatbilstoši liels pesticīdu daudzums.
Eiropas Komisija meklē risinājumus
Reaģējot uz šo Centrāleiropas valstu rīcību, Eiropas Komisija sākusi meklēt risinājumus. EK arī ir uzsvērusi, ka atsevišķas dalībvalstis nevar īstenot savu tirdzniecības politiku, kas ir ekskluzīvi ES kompetencē. "Ir svarīgi atgādināt, ka tirdzniecības politika ir ES ekskluzīvā kompetencē. Tas nozīmē, ka lēmumi var tikt pieņemti tikai Eiropas līmenī," paziņoja EK, noraidot bloka dalībvalstu vienpusēju rīcību.
Bulgārijas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Ungārijas līderi jau marta beigās vērsās pie EK prezidentes Urzulas fon der Leienas, uzsverot, ka Ukrainas produkcijas dēļ šajās valstīs ir samazinājušās lauksaimniecības produktu cenas, kas izraisījis vietējo lauksaimnieku sašutumu. ES jau ir apsolījusi šo valstu atbalstam 56,3 miljonus eiro, tomēr šo summu reģiona valstu valdības un lauksaimnieki uzskata par pārāk mazu. EK ir sākusi strādāt pie papildu palīdzības krīzē cietušajām valstīm. Briseles plānos ir piešķirt šīm valstīm papildu 100 miljonus eiro.
EK arī paziņojusi, ka varētu tikt ierobežots Ukrainas kviešu, kukurūzas, saulespuķu sēklu un rapša sēklu imports. EK plāno noteikt ierobežojumus šim importam no Ukrainas tikai piecās krīzes skartajās ES dalībvalstīs, un šī produkcija tika atļauta tranzīta vajadzībām uz citām ES dalībvalstīm vai arī valstīm ārpus bloka, raksta "Financial Times". EK paziņoja, ka šie soļi tiks sperti tikai tad, ja dalībvalstis atteiksies no ieviestajiem ierobežojumiem.
Šie EK piedāvātie ierobežojumi varētu darboties līdz jūnija beigām.
EK arī solījusi izpētīt, vai arī attiecībā uz citiem produktiem būtu vajadzīgi atbalsta pasākumi. Tā Eiropas Komisija mēģina ar kopīgas politikas palīdzību izbeigt atsevišķu dalībvalstu vienpusējo politiku.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ES lielākoties atteicās no tarifiem un kvotām attiecībā uz Ukrainas lauksaimniecības produkciju. Šis atvieglotais režīms ir spēkā līdz šā gada jūnijam un EK ir rosinājusi to pagarināt. EK tomēr plāno aktīvāk aizsargāt savu tirgu. Briselē plāno organizēt kravas mašīnu, vilcienu un baržu konvojus uz ostām, no kurām Ukrainas produkcija nonāks valstīs, kur tā ir nepieciešama, vēsta "Financial Times". Nav skaidrs, kā tas tiks finansēts un organizēts. Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komisijas vadītājs Norberts Linss ir rosinājis, ka ES pašai vajadzētu nopirkt Ukrainas labību un piegādāt to trešajām valstīm. "Komisijas rīcībā ir instrumenti un tie ir jāizmanto," paziņoja komisijas vadītājs.
Krievija apstrīd vienošanos par graudu eksportu
Tikmēr liela neskaidrība valda par pērn ar ANO un Turcijas starpniecību panākto Krievijas un Ukrainas vienošanos par graudu eksportu. Martā labības darījums tika pagarināts tikai par 60 dienām un tā gala termiņš ir 18. maijs. Krievija regulāri draud nepagarināt šo vienošanos. Kopš pērnā gada jūlija no Ukrainas Melnās jūras ostām pārvadāti 28 miljoni tonnu graudu, vēsta "Politico". Lai pārliecinātu Krieviju slēgt darījumu, pērnā gada jūlijā tika noslēgts līgums uz trim gadiem, kurā ANO solīja veicināt Krievijas labības un mēslojuma eksportu. Tagad Krievija uzskata, ka šie solījumi nav pildīti un likusi saprast, ka vienošanos varētu nepagarināt.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
