Bez pārsteigumiem noslēgušās rektora vēlēšanas Daugavpils Universitātē (DU) – Arvīds Barševskis, kurš iepriekš jau divas reizes bijis šīs augstskolas rektors, bet tagad veica prorektora pienākumus, atkal ievēlēts rektora amatā, saņemot 32 no 49 Satversmes sapulces dalībnieku balsīm.
Otra kandidāte – bijusī izglītības un zinātnes ministre, tagad viesprofesore Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā – Ilga Šuplinska savāca tikai piecas balsis, bet 12 biļetenos bija balsots pret abiem kandidātiem.
Vēlēšanu rezultāts jau iepriekš bija paredzams: A. Barševskis ir savējais un no DU vadības tā arī prom nav bijis, kamēr I. Šuplinska būtu ienācēja, un jau rektora priekšvēlēšanu diskusijās viņa lika saprast, ka DU nepieciešamas ne tikai būtiskas pārmaiņas, bet pirmkārt domāšanas maiņa. Jau vēlēšanu priekšvakarā I. Šuplinska "Latvijas Avīzei" sacīja, ka nelolo ilūzijas, ka varētu tikt ievēlēta. Viņasprāt, A. Barševiskim bijusi pārāk liela ietekme uz vēlēšanām: "Satversmes sapulcē liela daļa dalībnieku ir tieši pakļauti rektoram vai prorektoram." Rektora vēlēšanās bijusī ministre piedalījusies tāpēc, ka, redzot nelikumības un interešu konfliktus, nespējot neiesaistīties un gribējusi saprast, cik daudz tad šajā universitātē ir to, kas grib pārmaiņas.
A. Barševskim vēlēšanās netraucēja arī tas, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pirms tām pauda viedokli, ka viņš nedrīkst kandidēt uz DU rektora amatu, jo likums ļauj to ieņemt vien divas reizes. Tagad pēc vēlēšanām IZM vēlreiz izvētīs, vai, ievēlot A. Barševski, pārkāpts Augstskolu likums. Būtiski gan, ka saskaņā ar nesenām izmaiņām Augstskolu likumā valdība Satversmes sapulces ievēlētos rektorus amatā vairs neapstiprina. To dara attiecīgās augstskolas padome, bet DU padome šobrīd strādā nepilnā sastāvā. Savukārt I. Šuplinska pēc vēlēšanām sacīja, ka juridisko šaubu dēļ ir gatava vēlēšanu rezultātu pārsūdzēt tiesā.
Krīzes menedžeris?
Jautāts, kāpēc vēlas atkal vadīt DU, A. Barševskis atgādināja, ka iepriekš kļuvis par rektoru 2007. gadā, tātad ekonomiskās krīzes laikā, tāpēc redz sevi kā krīzes menedžeri, kas spēs arī tagad gādāt par DU saglabāšanu un attīstību.
Kā zināms, pēdējo mēnešu laikā IZM vairākkārt paudusi vēlmi pievienot DU Latvijas Universitātei.
I. Šuplinska uzskata, ka tieši A. Barševska laikā DU zaudēs neatkarību, jo ar viņu viss esot sarunāts. Viņasprāt, DU esot "kumosiņš politiskajās spēlēs". Tieši tāpēc "Jaunās Vienotības" kūrētā IZM iestājusies par DU konsolidēšanu ar Latvijas Universitāti, bet "Apvienotais saraksts" cīnoties par DU patstāvības saglabāšanu.
Tikmēr A. Barševskis vaino I. Šuplinsku, ka nav izdevies izveidot iecerēto konsorciju starp DU, Liepājas Universitāti un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (bijušo Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju), jo tieši I. Šuplinskas ministrēšanas laikā IZM uzstājusi, ka visām konsorcijā iekļautajām universitātēm jāapvienojas vienā juridiskā personā, bet apvienoties universitātes neesot bijušas ieinteresētas.
Studenti "izprovocējot runāt krieviski"
Rektora amata kandidātu debatēs izskanēja jautājums, kā nodrošināt, lai nodarbības DU būtu tikai latviski. I. Šuplinska atklāja, ka laikā, kad viņa bijusi ministre, arī saņēmusi sūdzības par valsts valodas prasību neievērošanu DU. "Taču Izglītības kvalitātes valsts dienests apgalvoja, ka viss esot kārtībā, tāpēc mani izbrīna šis jautājums," viņa piebilda.