4.2 °C
Mūsdienu dzīvesveida dēļ gandrīz katram skolēnam ir kādas stājas izmaiņas. Pie tām visbiežāk vainojama ilgstoša sēdēšana un piespiedu poza, kā arī pārāk smaga skolas soma, nepareizi iekārtota mācību vieta, viedierīču lietošana. Bērnībā stājas problēmas attīstās īpaši strauji, bet skolas vidē tās nereti vēl vairāk saasinās. Konsultē Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošās pamatskolas, kā arī Siguldas sporta centra fizioterapeite Gunita Lūkina un ergoterapeite Jana Bernadska.
Skola bojā stāju?
Bērna stāja ir atkarīga no pareizu mugurkaula fizioloģisko liekumu izveidošanās dažādos augšanas un attīstības posmos. Stāja galvenokārt veidojas sešu līdz septiņu gadu vecumā, tāpat kā pareiza ķermeņa pozīcija ejot, stāvot, sēžot, taču tās attīstība aizsākas jau zīdaiņa vecumā.
Stājas traucējumi skolas vecuma bērniem ir izplatīta problēma gan Latvijā, gan citās valstīs. Piemēram, Īrijā veiktā pētījumā, kurā piedalījās desmit gadus veci skolēni, atklājās, ka tikai trešā daļa skolēnu nes sava ķermeņa svaram atbilstošas skolas somas, bet Dānijas pētnieki, veicot skolas solu un 14–17 gadus vecu skolēnu auguma mērījumus, kā arī sverot skolas somas, atklāja saistību starp stājas izmaiņām, augumam nepiemērotām mēbelēm un somas nepareizu nešanu (uz viena pleca). Tad jau sanāk, ka skola bojā stāju?
“Nē, skola drīzāk varētu būt veicinošs faktors, kurš tikai pastiprina jau radušās stājas izmaiņas,” atbild fizioterapeite Gunita Lūkina. “No bērnudārza, kur bija salīdzinoši daudz jākustas, bērns nonāk mācību vidē, kur stundās mierīgi jāsēž, ikdienā jānēsā smaga skolas soma. Nedrīkst aizmirst, ka stāja veidojas kopš dzimšanas, tādēļ liela uzmanība jāpievērš tam, kā bērns attīstās zīdaiņa vecumā. Līdzko iztrūkst vai tiek mākslīgi paātrināts kāds no attīstības cikla posmiem, piemēram, sēdēšana, celšanās kājās, staigāšana, pastāv daudz lielāka iespēja, ka turpmākajā dzīvē radīsies stājas problēmas.
Speciāliste novērojusi, ka paralēli fiziskiem faktoriem skolēna stāju lielā mērā ietekmē arī psihoemocionālais stāvoklis. Bērniem, kuriem grūti iejusties skolā, kuri ikdienā tiek pakļauti mobingam, tātad apcelti, jūt stresu, stāja mainās – pleci nošļūk uz leju, mugura salīkst.
Staltas stājas bojātāji
Biežākie mūsdienu skolēna stājas ienaidnieki ir mazkustīgums, ilgstoša sēdēšana, it īpaši statiskā pozā, viedtālruņa vai datora lietošana, liekais svars, nepiemērota, pārāk smaga vai nepareizi nēsāta skolas soma, neergonomiska mācību vide. Fizioterapeite uzsver, ka bērns, kurš nav pieradis būt fiziski aktīvs, tāds nebūs arī skolas laikā.
2020. gadā publiskotais fiziskās aktivitātes veicinošas vides pētījums izglītības iestādēs, kurā piedalījās 2115 vispārizglītojošo iestāžu 7., 9. un 11. klašu skolēni, parādīja, ka aptuveni 80 procenti skolēnu ikdienā pavada vairāk nekā divas stundas, “sēžot” dažādās viedierīcēs, turklāt tieši šie skolēni ir negatīvāk noskaņoti pret fiziskajām aktivitātēm.
Fizioterapeite stāsta, ka pusaudža vecumā, kad bērna organisms ļoti strauji aug, daļai mazkustīgo skolēnu var novērot šķību muguru jeb stājas traucējumus, kas radušies vāju muskuļu vai pat skoliozes (mugurkaula izliekums uz sāniem ar mugurkaula rotāciju ap vertikālo asi) dēļ. Ja saišu un muskuļu aparāts ap mugurkaulu nav pietiekami stiprs, ja skolēnam turklāt ir arī liekais svars, sāk veidoties tā saucamā apaļā mugura, kuras pazīmes: galva noliekta, kakls un pleci izvirzīti uz priekšu, disbalanss starp krūšu un muguras muskuļiem, kad krūšu muskuļi ir saīsināti, bet vēdera muskulatūra vāja un izstiepta, palielināta mugurkaula krūšu daļā kifoze, samazināta jostas daļas lordoze un spārnveida lāpstiņas. Apaļās muguras veidošanos veicina ilgstoša sēdēšana augumam nepiemērotā skolas solā, lietojot viedierīces, zvilnot dīvānā, un tamlīdzīgi. Rīgas Stradiņa universitātes docente Silvija Umbraško savulaik veica pētījumu, kurš atklāja, ka vairāk nekā 70 procentiem Latvijas skolēnu ir apaļa mugura, bet skoliotiska stāja – 20 procentiem sākumskolas bērnu un 41 procentam vidusskolēnu.
