Saeimas vēlēšanu kandidāti kļuvuši vecāki un izglītotāki

15. Saeimas vēlēšanām pieteiktais kandidātu loks ir šaurāks, vecāks un pēc formālās izglītības rādītājiem izglītotāks nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, liecina LETA veiktā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datu analīze.

2026. gada Saeimas vēlēšanām iesniegti 14 kandidātu saraksti ar kopumā 1434 deputātu kandidātiem. Savukārt 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā pēc kandidātu svītrošanas uz 100 deputātu vietām pretendēja 1829 kandidāti no 19 sarakstiem. Tādējādi kandidātu skaits četros gados sarucis par 395 jeb 21,6%. Ja 2022. gadā uz vienu Saeimas mandātu pretendēja vidēji 18,3 kandidāti, tad šogad — 14,3.

Mainījies arī kandidātu vecuma profils. 2022. gadā kandidātu vidējais vecums bija 46,6 gadi, bet šogad — 48,5 gadi. Mediānas vecums audzis no 46 līdz 48 gadiem. Jaunākais kandidāts šogad ir 20 gadus vecs, vecākais — 88 gadus vecs. Salīdzinājumam, 2022. gadā jaunākajam kandidātam bija 21 gads, bet vecākajam — 92 gadi.

Gados vecākie saraksti šogad ir ZZS un "Latvija pirmajā vietā" —

to kandidātu vidējais vecums ir attiecīgi 53,1 un 52,7 gadi. Jaunākie ir "Gobzema saraksts" un "Progresīvie", kur kandidātu vidējais vecums ir attiecīgi 41,6 un 41,7 gadi. "Progresīvie" arī 2022. gadā bija viena no jaunākajām partijām, tomēr arī šajā sarakstā vidējais vecums pieaudzis.

Kandidātu profils kļuvis akadēmiskāks. Augstākā izglītība šogad norādīta 1129 kandidātiem jeb 78,7% no visiem kandidātiem, bet 2022. gadā — 1365 kandidātiem jeb 74,6%. Absolūtos skaitļos augstāko izglītību ieguvušo kandidātu ir mazāk, taču to īpatsvars kopējā kandidātu lokā audzis par 4,1 procentpunktu. Vidējās izglītības īpatsvars samazinājies no 23,6% līdz 19,6%, bet pamata izglītības īpatsvars saglabājies neliels — ap 2%.

Visaugstākais kandidātu ar augstāko izglītību īpatsvars ir "Jaunajā vienotībā" — 94,4%, "Apvienotajā sarakstā" — 93,6%, "Progresīvajos" — 91,2%, partijā "Mēs mainām noteikumus" — 90,9%, un ZZS — 90,4%. Savukārt zemākais tas ir "Stabilitātei!" — 51,7%, "Gobzema sarakstā" — 54,8%, "Suverēnā vara/Jaunlatvieši" — 62,4%, "Austošā Saule Latvijai" — 62,7%, un "Saskaņas centrā" — 66,7%.

Izglītības iestāžu griezumā dominē Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte jeb agrākā Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Daugavpils Universitāte. Salīdzinājumā ar 2022. gadu Latvijas Universitātes absolventu vai studiju ierakstu skaits kandidātu datos gan sarucis no 611 līdz 461, RTU — no 174 līdz 139, bet Rīgas Stradiņa universitātes — no 80 līdz 71. Tas lielā mērā saistīts ar kopējā kandidātu skaita kritumu.

Dzimumu līdzsvars šogad nav uzlabojies.

No 1434 kandidātiem 488 jeb 34% ir sievietes, bet 946 jeb 66% — vīrieši. 2022. gada kandidātu pieteikšanas noslēgumā sieviešu īpatsvars bija 36,3%, tātad sieviešu pārstāvniecība sarakstos samazinājusies par aptuveni diviem procentpunktiem. Sieviešu īpatsvara ziņā priekšgalā ir "Stabilitātei!", kur sievietes un vīrieši sarakstā ir vienādā skaitā, un "Progresīvie", kur sievietes ir 48%. Zemākais sieviešu īpatsvars ir Nacionālajā apvienībā un "Austošā Saule Latvijai" — pa 24%, kā arī "Saskaņas centrā" — 24,8%.

Reģionāli kandidātu skaits sarucis visos vēlēšanu apgabalos. Rīgā kandidātu skaits samazinājies no 649 līdz 527, Vidzemē — no 440 līdz 347, Latgalē — no 264 līdz 180, Zemgalē — no 247 līdz 207, bet Kurzemē — no 229 līdz 173. Proporcionāli lielākais kritums ir Latgalē, kur kandidātu skaits samazinājies par 31,8%. Vienlaikus Latgalē šogad ir augstākais sieviešu īpatsvars — 39,4%, kā arī augstākais atkārtoti kandidējošo īpatsvars — 36,7%.

No visiem 2026. gada kandidātiem 475 jeb 33,1% kandidēja arī 2022. gadā.

Pārējie 959 kandidāti jeb 66,9% iepriekšējo Saeimas vēlēšanu kandidātu datos nav atrodami. Tas nozīmē, ka kandidātu piedāvājumā ir liels jaunu vai vismaz Saeimas vēlēšanās iepriekš nepieteiktu personu īpatsvars.

Mantiskā stāvokļa salīdzinājums laikā ir ierobežots, jo 2022. gada kandidātu datos nav tādu pašu finanšu un ģimenes stāvokļa lauku kā 2026. gada datos. Tāpēc individuāli nevar korekti pateikt, kā katram atkārtotajam kandidātam četru gadu laikā mainījušies uzkrājumi, parādsaistības vai ģimenes statuss. 2026. gada dati rāda, ka atkārtotajiem kandidātiem ir lielāks deklarēto uzkrājumu īpatsvars — uzkrājumi ir 40% atkārtoto kandidātu un 29,5% jauno kandidātu. Arī īpašums norādīts 88% atkārtoto kandidātu un 74,1% jauno kandidātu.

Ģimenes stāvokļa ziņā šogad 53,4% kandidātu norādījuši, ka ir precējušies, 13,2% — neprecējušies, 9,1% — šķīrušies, 1,5% — atraitņi, bet 22,8% ģimenes stāvokli nav norādījuši. Starp atkārtotajiem kandidātiem precējušos īpatsvars ir nedaudz augstāks nekā starp jaunajiem kandidātiem.

Kandidātu tautības datos šogad būtiski sarucis to kandidātu īpatsvars, kuri tautību nav norādījuši. 2022. gadā tautība nebija norādīta 570 kandidātiem jeb 31,2%, bet šogad — 217 kandidātiem jeb 15,1%. Kandidātu, kas norādījuši latviešu tautību, skaits ir 1066 jeb 74,3%, savukārt krievu tautību norādījušo kandidātu skaits saglabājies līdzīgs — ap 109 kandidātiem.

Darbavietu datos abos vēlēšanu ciklos dominē Saeima, pašvaldības, augstskolas un pašnodarbinātība. 2026. gadā visbiežāk norādītā darbavieta ir Saeima — 108 ieraksti, kam seko Rīgas pašvaldība, pašnodarbinātība, Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte. 2022. gadā Saeima bija vēl izteiktāks kandidātu avots — 125 ieraksti.

Partiju profili kļuvuši atšķirīgāki. "Jaunā vienotība", "Apvienotais saraksts", "Progresīvie" un ZZS izceļas ar augstu augstākās izglītības īpatsvaru, savukārt ZZS un LPV — ar vecāku kandidātu sastāvu un lielāku deklarēto uzkrājumu īpatsvaru. "Progresīvie" saglabā jaunākas un dzimumu ziņā līdzsvarotākas partijas profilu. Savukārt "Stabilitātei!", "Gobzema saraksts" un "Suverēnā vara/Jaunlatvieši" izceļas ar zemāku augstākās izglītības vai uzkrājumu īpatsvaru, lai gan atsevišķi kandidāti šajos sarakstos var būt ar ievērojamiem aktīviem.

Kopumā 2026. gada kandidātu dati rāda divus vienlaicīgus procesus. No vienas puses, politiskais piedāvājums ir skaitliski sašaurinājies - mazāk sarakstu un mazāk kandidātu. No otras puses, lielajās partijās saraksti ir pilni, bet kandidātu profils kļuvis vecāks, izglītotāks un vairāk balstīts cilvēkos ar īpašumiem, saistībām un iepriekšēju politisko pieredzi.