Nakts cope — viens no aizraujošākajiem makšķerēšanas piedzīvojumiem

Pēc kārtīgas copes kāts saliecas teju aplī, un līdz pašam krastam neviens nezina, kas šoreiz pieteicies. Šis noslēpums padara nakts makšķerēšanu īpaši interesantu un neparedzamu.

Naktīs aktīvas ir gandrīz visas karpu dzimtas zivis, kas karstajās dienās slēpjas dziļākajās ūdenskrātuves bedrēs aiz veģetācijas. Savukārt visas mierīgās zivis izpeld seklākās ūdenskrātuves vietās barības meklējumos. Naktīs veiksmīgi var tikt pie brekšu, zandartu, samu, raudu u. c. zivju loma.

Ko nepieciešams ņemt līdzi?

Dodoties makšķerēt naktī, iepriekš jāsagatavo visi rīki. Noteikti jāpaņem lukturītis, bez tā neiztikt. Vēlams pat, lai līdzi būtu divi: pieres lukturis un kabatas lukturis ar jaudīgu tālo staru.

Pieres lukturītis tiek izmantots ēsmas uzspraušanai uz āķa vai jebkura aprīkojuma sameklēšanai mugursomā, bet jaudīgais lukturis ir nepieciešams ārkārtas gadījumos – piemēram, zinot, ka 

naktīs aktivizējas ne tikai zemūdens pasaule, bet arī sauszemes fauna.

Dzīvnieki, piemēram, mežacūkas, naktīs nereti pietuvojas ūdenskrātuvēm un var būt bīstami cilvēkiem, tāpēc labāk to pamanīt laikus, lai izlemtu, kā rīkoties.

Atceros notikumu pie Abavas pērnā gadsimta 90. gadu vidū. Mēs ar tēvu ciemojāmies pie radiem. No rīta bijām nolēmuši doties uz Abavu. Tēvs mani sūtīja uz upi vispirms vienu: "Tu dodies lejā, iebaro, un pēc brīža jau es būšu klāt." Sametu barību, uzliku uz āķa ēsmu un jutu kādu aiz sevis. Vēl domāju – diezin kā tēvs tik ātri ir atnācis. Nepaskatījies uz atnācēja pusi, kaut ko jautāju, bet atbildes vietā kāds smagi sprauslāja. Kad pagriezos, aptuveni 20 metrus no manis stāvēja briedis un lūkojās uz mani. Dzīvnieks bija tik klusi pienācis, ka pat nedzirdēju.

Nakts makšķerēšanai noteikti nepieciešams arī nazis. Ar to var ne tikai nogriezt desas šķēli, bet arī, ja nepieciešams, pasargāt sevi no savvaļas dzīvnieku uzbrukuma. Nazim vienmēr jābūt pie jostas, nevis mugursomā vai piederumu kastē. Dodoties makšķerēt naktī, noteikti jāņem līdzi siltas drēbes. Pat ja dienā karstums ir 30 grādi, naktī temperatūra var pazemināties līdz 10–15 grādiem. 

Neaizstājams ir arī odu atbaidīšanas līdzeklis – tumsā šie asinssūcēji ir īpaši aktīvi. 

Tomēr makšķerniekam der atcerēties, ka odu atbaidīšanas līdzekļu smarža var atbaidīt arī zivis, tāpēc centieties aerosolus pielietot tā, lai tie nenokļūtu uz rokām un, protams, uz ēsmas vai barībā.

Kas tā par nakts makšķerēšanu bez ugunskura? Nevajag jau kurināt superlielu sārtu, pilnīgi pietiek ar mazu, bet par malku jāpadomā jau laikus, nakts melnumā meklēt kurināmo ir neprāts, pat ja ir vislabākais lukturis pasaulē.

Apģērbam nakts makšķerēšanai jābūt elpojošam un vienlaikus ūdensnecaurlaīdīgam, jo ļoti bieži no rītiem ir bieza migla. Parastajās drēbēs nebūs ērti, miglas dēļ tās samirks.

Ierodoties makšķerēšanas vietā, novietojiet savā tuvumā visu inventāru, lai viss būtu pa rokai, 

un tumsā nav jāmeklē knaibles vai dvielis, kam, starp citu, noteikti jābūt līdzi ne tikai nakts copes izbraucienā.

Makšķerēšanas vieta un inventārs

Makšķerējot naktī, ļoti svarīgi ievērot klusumu, tāpēc jau dienas laikā precīzi jāizpēta makšķerēšanas vieta. Naktīs zivis uzturas klusās vietās, kur nav straumes vai tā ir pavisam minimāla. Tās meklējamas seklumā vai pie bedrēm. Atbrīvojiet makšķerēšanas vietu no visa liekā, kas varētu traucēt.

Ieteicams izmantot inventāru, kas jau pārbaudīts dienas makšķerēšanas laikā. Ja pilnīgā klusumā izbiedē zivis, piemēram, ar ūdenī krītošu barotavu, tās var kļūt ļoti uzmanīgas. Nakts makšķerēšanā jāizmanto visjutīgākie signalizatori. Copēšanai naktīs vispopulārākās varētu būt klasiskās gruntsmakšķeres un fīderkāti, kas aprīkoti ar gumijas amortizatoriem. Tie sniegs iespēju klusi nogādāt ēsmu tieši vajadzīgajā vietā. 

Grunteni labāk iemest diennakts gaišajā laikā; naktī to izdarīt būs grūtāk.

Papildus klasiskajam inventāram nakts makšķerēšanai var izmantot arī citus rīkus, piemēram, spiningu.

Iebarošana un ēsma

Zivju iebarošanu labāk sākt no saulrieta. Ja to dara agrāk, barošanas vietā pulcējas mazās zivtiņas, kuras acumirklī apēd visu barību. Lai tās nepiesaistītu, rūpīgi jālieto papildbarība.

Optimālais zivju barošanās laiks naktīs karstajos vasaras mēnešos nereti ir grūti nosakāms. Noteikti ir jēga barot zivis vēlu vakarā ar blīvām un smaržīgām bumbiņām, par iebarošanas ēsmu nedrīkst aizmirst arī makšķerēšanas laikā.

Naktī iebarošana jāveic uzreiz, bez papildu metieniem. Tas var sabojāt visu copēšanas procesu: zivis kļūst uzmanīgas vai arī saēdas gardumus un par ēsmu neizrāda interesi.

Lai "noturētu" barību uz gultnes līdz pašai rītausmai, tai pievieno pavairāk māla vai viskozas augsnes.

Tumsā ir ļoti grūti uz āķa uzspraust sarežģītas ēsmas, tāpēc labākā ēsma būtu baltie vai krāsainie mušu kāpuri, kas uzsprausti uz āķa nelielā čemuriņā. Naktīs ēsmas izmērs ir ļoti svarīgs, jo šajā diennakts laikā zivis ātrāk atradīs lielāku ēsmu.

Kā tikt pie nakts brekša?

Ja iecerēta brekšu nakts cope, pirmais un svarīgākais rezultātu ietekmējošais faktors ir pareiza makšķerēšanas vietas izvēle. Tam būs piemērots upes posms ar līdzenu gultni nelielā attālumā no krasta. Iespējamai copes vietai jābūt ar minimālu zemūdens veģetāciju, kas ļaus izvairīties no auklu pārrāvumiem, un arī zivīm nebūs iespējas atsvabināties no āķa. Vasarā ūdenskrātuves piekrastē spēcīgas ūdens sasilšanas dēļ lielo brekšu aktivitāte dienas laikā ir visai nestabila, taču ir novērots, ka tieši šādās vietās, tiklīdz iestājas krēsla, no dziļuma uz sasildītiem seklajiem ūdeņiem paceļas lieli brekši. Un, ja tiem ir "uzklāts" galds, tie labprāt piestāj un pamielojas.

Kad vieta ir izvēlēta un iebarota, var cerēt uz panākumiem naktī. Pirms tumsas iestāšanās makšķerēšanas vieta ir jāaprīko ar visu nepieciešamo, novietojot zivju uzglabāšanas ķeseli, sēdekli, žāklīšus, lai copei viss būtu gatavs.

Dodoties makšķerēt brekšus, līdzi jāņem dažādas ēsmas, šim nolūkam vispiemērotākais būtu slieku čemurs. 

Šī ēsma ir apjomīga un ūdenī teicami pamanāma. Par vēl vienu klasisko brekšu ēsmu tiek uzskatīti baltie jeb gaļas tārpi, vislabākais efekts tiek panākts, veidojot hamburgeru, kad vispirms uz āķa tiek uzlikts slieku čemurs, bet pēc tam daži baltie tārpiņi. Tāpat var kombinēt arī sliekas ar kukurūzas graudiņu vai divus kukurūzas graudiņus ar dažiem baltajiem kāpuriem. Jāeksperimentē!

Der atcerēties, ka makšķerēšana ar fīderi ir aktīvs copes veids, nav jēgas iemest ēsmu un gaidīt kādu stundu, līdz zivs izrādīs interesi. Ieteicams būtu veikt pārmetienus ik pēc 15–20 minūtēm. Pašā pievakarē par ēsmu sāk interesēties nelieli breksēni, raudas un pliči, bet tuvāk pusnaktij to aktivitāte apstājas. Tieši šajā laikā līdz pašam rītam var sagaidīt lielo brekšu rosību. Pieredzējuši makšķernieki lēš, ka visbiežāk lielākie eksemplāri piesakās ap diviem naktī un ņem līdz rītam.

Kas jāpaveic pirms tumsas?

• Iekārto nometni, ja nepieciešams, uzceļ telti un sagatavo atpūtas vietu.
• Nosaka makšķerēšanas zonas robežas un pretējā krastā izvēlas pamanāmu orientieri, kas būtu redzams arī tumsā.
• Makšķerēšanas vietā iemet nepieciešamo iebarojamās ēsmas daudzumu. Arī iebarojamai ēsmai jābūt sagatavotai.
• Makšķerēšanai nepieciešamo ekipējumu ērti sakārto tā, lai viss būtu pa rokai un nekas nakts melnumā nebūtu jāmeklē.

Brekšu makšķerēšanas taktika

(Pēc iebarošanas copes sākumā)

• Barotavu ieteicams pārmest, taču ne biežāk kā reizi piecpadsmit minūtēs, jo brekši ir bailīgas zivis un nepārtraukts troksnis tos var aizbaidīt.
• Izvilkt breksi vislabāk ir nesteidzīgi: zivij jāļauj ievilkt gaisu, tad tā nogulsies uz sāniem un to būs vieglāk ievadīt uztveramajā tīkliņā.
• Nedrīkst un nav arī nepieciešams izmantot vairāk nekā divus kātus: ja pareizi izvēlēta vieta un ēsma, tad zivs nespēs no tās atteikties.
• Brekšiem nepatīk svešas, neredzētas gaismas, lukturīti nevajadzētu likt uz galvas, jo uz ūdens virsmas krītošais stars var atbaidīt zivis. Šo gaismas avotu vislabāk piestiprināt sev krūškurvja zonā, bet ne augstāk.

Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu

Foto: Lielais Loms