Atļaujiet citēt aizgājēju – draugi, nav labi! – bez smaida atblāzmas sejā, sadrūvējusies valdības slēgtajā sēdē sacīja Ministru prezidente. 

– Jūs zināt, naudas vairs nav tik daudz, kā nekad nav bijis. Mēs nevaram atļauties dzīvot kā Indijas nabobi un nevaram sagādāt premiumklases komfortu un dzīves ērtības saviem draugiem, līdzgaitniekiem, komandas biedriem un pārējam atbalstītāju kontingentam. Visiem nāksies savilkt jostas! Lai raksturotu stāvokļa nopietnību, dodu vārdu finanšu ministram, modiniet "Zemnieku" pārstāvjus, lūdzu, ieslēdziet fizisko un intelektuālo piepūli, uzklausot Arvilu.

Galvenais finansists pieslējās bāls, kā soli pirms mūžības plīvura krišanas. Ministrs sāka – darbabiedri, kolēgas, ir maz labu ziņu. Iestājusies jauna realitāte, kad valsts naudas maks vairs ne spīd, ne laistās no treknuma kā pārpilnības gados, tagadējā trūkumā budžetam ir izspiedušās un iekritušas ribas. 

Mūsu ieņēmumu un izdevumu grāmata jau sen nav sabalansēta ne uz pieciem centiem, ne uz 500 miljoniem – esam iekrituši pamatīgos miljardu parādos. 

Valsts kases pārvaldnieks ir izdauzījis matračus, apskatījies pagalvī zem visiem ķiseniem, izracis stikla trīslitrenes no Zemes bankas, atvēris apstīpotās lādes un izkratījis pēdējo no valsts naudas skapja – rezerves beigušās, nav ne eiro pat no nebaltām dienām un neparedzētiem negadījumiem atliktiem līdzekļresursiem.